16. nodarbības sagatavošanās materiāli: Kērtlandes templis un priesterības atslēgas
„16. nodarbības sagatavošanās materiāli: Kērtlandes templis un priesterības atslēgas”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata (2019. g.)
„16. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata
Attēls
Kristus parādās Kērtlandes templī, Valters Reins
16. nodarbības sagatavošanās materiāli
Kērtlandes templis un priesterības atslēgas
Dieva pavēle par „Dieva nama” (Mācības un Derību 88:119) celšanu bija būtiska evaņģēlija atjaunošanas sastāvdaļa. Agrīnā laika Baznīcas locekļi bija ar mieru atdot visu, kas tiem bija, lai saņemtu tiem apsolīto svētību, tiekot „apdāvināti ar spēku no augšienes” (Mācības un Derību 38:32). Studējot pievērsiet uzmanību tam, kādas svētības svētie ieguva, būdami ar mieru uzupurēties Kērtlandes tempļa celtniecības labā.
1. sadaļa
Ko es varu mācīties no tā, ko svētie ziedoja, lai uzceltu Kērtlandes templi?
1832. gada 27. un 28. decembra atklāsmē Tas Kungs pavēlēja svētajiem uzcelt Ohaio štata Kērtlandes templi.
Runājot par šo pavēli, pravietis Džozefs Smits rakstīja: „Tas ir Tā Kunga vārds mums, un mums ir jāpaklausa, jā, ar Tā Kunga palīdzību mēs paklausīsim; par mūsu paklausību Viņš ir apsolījis mums diženas lietas; jā, patiesi, Viņš mūs pagodinās ar Savu klātbūtni, apmeklējot mūs no Debesīm.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 36. nod.)
Elīza R. Snova, kura dzīvoja Kērtlandē tempļa celtniecības laikā, atceras:
Attēls
Māsa Elīza R. Snova
Svēto skaits bija pavisam neliels, un vairums no viņiem bija ļoti trūcīgi; un, ja tiem trūktu pārliecības, ka to ir teicis Dievs, kurš ir pavēlējis, lai šis nams tiktu uzcelts Viņa Vārdam, … ņemot vērā tā laika apstākļus, visi iesaistītie būtu paziņojuši, ka mēģinājums uzbūvēt templi ir neprāts. …
Ar pavisam nelieliem resursiem, ja neskaita smadzenes, kaulus un cīpslas, apvienojumā ar nešaubīgu paļāvību uz Dievu, vīri, sievas un pat bērni strādāja no visa spēka; … viņu enerģisko darbošanos motivēja izredzes — kļūt par tā nama svētību dalībniekiem, kas ir ticis uzcelts saskaņā ar Visaugstākā norādījumiem, tiekot Viņa pieņemts. (Citāts no Eliza R. Snow, an Immortal [1957], 54, 57)
Tempļa būvniecību palēnināja arī citas grūtības:
1834. gada pavasarī un vasarā tempļa būvniecībā radās sarežģījumi, jo vairums apkaimes vīriešu bija devušies līdzi Džozefam Smitam uz Misūri Israēla nometnes pārgājienā. … Tā kā vīri bija projām, darbu tupināja sievietes. Dažas mūrēja, citas vadīja lopu vilktos ratus un veda klintsakmeņus, bet vēl citas šuva, vērpa un adīja, darinot strādnieku apģērbu. (Lisa Olsen Tait and Brent Rogers, “A House for Our God,” Revelations in Context [2016], 170)
Lai palīdzētu svētajiem viņu tempļa celtniecības centienos, Tas Kungs atklāja „Džozefam Smitam un viņa padomniekiem Augstākajā prezidijā apbrīnojamu vīziju, kurā viņi redzēja detalizētus tempļa plānus. Frederiks G. Viljamss, otrais padomnieks Augstākajā prezidijā, vēlāk atcerējās:
Džozefs [Smits] saņēma viņam paredzēto Kunga vārdu, kas lika tam kopā ar abiem saviem padomniekiem, [Frederiku G.] Viljamsu un [Sidniju] Rigdonu, vērsties pie Tā Kunga, un Viņš parādīs tiem nama celtniecības plānu jeb modeli. Mēs nometāmies uz ceļiem, piesaucām To Kungu, un celtne parādījās mums saskatāmā attālumā; es biju pirmais, kurš to pamanīja. Tad mēs aplūkojām to visi kopā. Kad mēs bijām labi aplūkojuši tās ārpusi, šķita, it kā celtne pietuvotos, mūs pārsedzot. (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits, 23. nod.)
To cilvēku skaitā, kuri tik daudz upurēja, lai uzceltu Kērtlandes templi, bija kāds jaunpievērstais, vārdā Džons Teners:
[Džons] „bija sapnī vai nakts redzējumā guvis iespaidu, ka viņam … nekavējoties ir jādodas uz [Kērtlandes] Baznīcu”. Viņš pārdeva savus īpašumus — vairākas plaukstošas saimniecības, viesnīcu un augļu dārzus —, Ziemassvētku rītā iesēdināja vezumos savu lielo ģimeni un vairākus kaimiņus un, mērojis vairāk nekā 800 kilometru garu ceļu, 1835. gada janvāra svētdienā ieradās Kērtlandē.
Pēc viņa tur tik tiešām bija vajadzība. Tuvojās tempļa vietas apmaksai paņemtā aizdevuma termiņš, un, spriežot pēc dažiem ziņojumiem, trūkumā nonākušais pravietis Džozefs un daži no brāļiem bija lūguši Dievu pēc palīdzības.
Džons Teners nevilcinājās. Viņš aizdeva pravietim divtūkstoš dolāru un pieņēma viņa parādzīmi, aizdeva tempļa komitejai trīspadsmit tūkstošus dolāru, kopā ar pravieti un vēl citiem parakstīja parādzīmi par trīsdesmit tūkstošiem dolāru Ņujorkā iegādāto preču apmaksai un „devīgi ziedoja” tempļa celtniecībai. (Leonard J. Arrington, “The John Tanner Family,” Ensign, Mar. 1979, 46)
Prezidents Tomass S. Monsons ir skaidrojis, kālab pēdējo dienu svētie ir ar mieru pienest upurus, lai celtu tempļus un pielūgtu To Kungu šajās svētajās celtnēs, sakot:
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
Tempļa celšana un tempļa apmeklēšana allaž saistās ar noteikta veida upuriem. Neskaitāmi cilvēki ir strādājuši un pārvarējuši grūtības, lai iegūtu sev un savām ģimenēm Dieva tempļos rodamās svētības.
Kālab tik daudz cilvēku ir ar mieru tik daudz atdot, lai saņemtu tempļa svētības? Tie, kuri saprot, kādas mūžīgās svētības ir iegūstamas templī, zina, ka neviens upuris nav par lielu, neviena cena nav par augstu, nevienas grūtības nav par smagu, lai saņemtu šīs svētības. (Tomass S. Monsons, „Svētais templis — bāka pasaulei”, Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 92. lpp.)
Attēls
pārdomu simbols
Gremdējieties pārdomās, gatavojoties nodarbībai
Ko jūs varat mācīties no agrīnā laika svēto piemēra un viņu uzupurēšanās, ceļot Kērtlandes templi?
2. sadaļa
Kā mani var svētīt tās priesterības atslēgas, ko debesu vēstneši nodeva pravietim Kērtlandes templī?
Dievs atalgoja svētos par Kērtlandes tempļa celtniecībai pienestajiem upuriem ar bagātīgām garīgajām izpausmēm vairāku dienu garumā — pirms un pēc tempļa iesvētīšanas (skat. Svētie: stāsts par Jēzus Kristus Baznīcu pēdējās dienās, 1. sējums, Patiesības karogs, 1815.–1846. g. (2018. g.), 232.–235., 237.–239. lpp.).
Daudzi svētie liecināja par Debesu būtņu klātbūtni iesvētīšanas dievkalpojumos.
Elīza R. Snova atceras: „Kaut arī šos iesvētīšanas rituālus varētu atkārtot, cilvēkam nav pa spēkam aprakstīt šajā neaizmirstamajā dienā pieredzētās debesu parādības. Dažiem parādījās eņģeļi, kamēr visi klātesošie sajuta dievišķu klātbūtni, un ikviena sirdi piepildīja neaprakstāms un godības pilns prieks [skat. 1. Pētera 1:8].”
Tovakar, pravieša un aptuveni 400 priesterības nesēju tikšanās laikā, „bija dzirdams troksnis, kas līdzinājās brāzmainam, stipram vējam, kas piepildīja templi, un visi klātesošie, kāda neredzama spēka ietekmēti, vienlaicīgi piecēlās”. Saskaņā ar pravieša teikto: „Daudzi sāka runāt mēlēs un pravietot; citi redzēja godības pilnas vīzijas; un es redzēju, ka templī ir pa pilnam eņģeļu, par ko es paziņoju klātesošajiem.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits, 26. nod.)
Visbūtiskākās garīgās parādības tika pieredzētas 1836. gada 3. aprīļa Lieldienu svētdienā — nedēļu pēc tempļa iesvētīšanas. Kamēr Džozefs Smits un Olivers Kauderijs templī lūdza, viņiem atklājās kāda vīzija, kurā tiem parādījās Tas Kungs, Jēzus Kristus. Viņš paziņoja, ka ir pieņēmis šo templi, un apsolīja dāvāt svētajiem bagātīgas svētības (skat. Mācības un Derību 110:1–10).
Pēc minētā apmeklējuma parādījās debesu vēstneši, kuri nodeva Baznīcas vadītājiem priesterības atslēgas, kas bija nepieciešamas Dieva darba īstenošanai pēdējās dienās. Lasot dotās rakstvietas, jūs varētu atzīmēt to, kādas būtnes parādījās Džozefam un Oliveram un kādas atslēgas tika nodotas šiem Baznīcas vadītājiem:
Mozum bija Israēla sapulcināšanas atslēgas. Viņš izveda Israēlu no Ēģiptes un aizveda uz Kānaāna zemi. Šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā tas bija viņa norīkojums — ierasties un atjaunot šīs atslēgas, lai aizsāktu mūsdienu sapulcināšanu. (Joseph Fielding Smith, Church History and Modern Revelation [1953], 2:48)
„Vīrs, vārdā Ēlija, kurš acīmredzot bija dzīvojis uz Zemes Ābrahāma dienās, nodeva Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam Ābrahāma evaņģēlija atklāšanas laikmeta atslēgas. … Mūsu rīcībā nav konkrētas un detalizētas informācijas par viņa laicīgo dzīvi un kalpošanu.” (Skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Ēlija”.)
Elders Brūss R. Makonkijs ir paskaidrojis, kālab Ēlija parādījās Kērtlandes templī:
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
Vīrs, vārdā Ēlija, atgriež „Ābrahāma evaņģēliju”, diženo Ābrahāma derību, caur kuru uzticīgie saņem mūžīgā pieauguma apsolījumu — apsolījumu, ka viņu celestiālajā laulībā tiem būs tik daudz mūžīgo pēcnācēju, cik smilšu graudiņu jūras krastā vai zvaigžņu debesīs. (Bruce R. McConkie, “The Keys of the Kingdom,” Ensign, May 1983, 22)
Šis Elijam dāvātais saistīšanas spēks ir tas spēks, kas sasaista vīrus ar sievām un bērnus ar vecākiem uz laiku un mūžību. Tas ir tas saistīšanas spēks, kas ir klātesošs ikvienā evaņģēlija priekšrakstā. … Tieši ar šo spēku tiek saistīti jeb aizzīmogoti visi ar glābšanu saistītie priekšraksti, un Elijas misija bija ierasties, lai to atjaunotu. (Joseph Fielding Smith, Elijah the Prophet and His Mission [1957], 5)
Līdz ar Vecās Derības laika pravieša Elijas apciemojumu tika īstenoti apsolījumi, kurus Tas Kungs bija devis caur pravieti Maleahiju un ko pravietim Džozefam Smitam, pirmo reizi parādoties viņa guļamistabā, 1823. gada 21. septembrī atkārtoti pavēstīja Moronijs.
Kādas svētības jūs esat saņēmuši, pateicoties priesterības atslēgām un tam spēkam, ko Mozus, Ēlija un Elija nodeva Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam Kērtlandes templī? Kāda būtu jūsu dzīve, ja šīs priesterības atslēgas nebūtu atjaunotas?
