Vārdi, kurus jāzina
- akls
-
nespējīgs redzēt
- ala
-
iedobums kalna nogāzē
- altāris
-
svēts, galdam līdzīgs veidojums templī, kad Jēzus dzīvoja uz Zemes. Cilvēki uz altāra nesa Dievam upurus.
- apglabāt
-
novietot miruša cilvēka ķermeni kapā vai zemē un apklāt to ar zemi; novietot zemē kaut ko, ko kāds vēlas paslēpt
- apmetnis
-
garš, plīvojošs apģērba gabals, ko valkā virs cita apģērba
- apskaidrošana
-
izmaiņas cilvēkā, kas notiek īsā laika sprīdī, kad padara par iespējamu viņam vai viņai atrasties Debesu Tēva klātbūtnē
- apsolīt
-
teikt, ka tu kaut ko izdarīsi
- apustulis
-
vadītājs Jēzus Kristus Baznīcā, kurš liecina par Jēzu Kristu un māca evaņģēliju
- atklāsme
-
kaut kas, ko Dievs saka Saviem bērniem
- atraitne
-
sieviete, kuras vīrs ir miris
- augšāmcelt
-
likt mūsu ķermenim un garam apvienoties pēc mūsu nāves
- bads
-
pārtikas trūkums, kas rodas, ja tā izaug nepietiekamā daudzumā, lai pietiktu visiem
- bauslis
-
tas, ko Dievs liek cilvēkiem darīt, lai viņi būtu laimīgi
- brīnums
-
kaut kas neparasts, kas notiek Dieva spēka ietekmē
- brūce
-
ķermeņa daļa, kas sāp vai asiņo
- ceļot
-
doties no vienas vietas uz citu vietu
- ciest
-
izjust lielas sāpes
- cietums
-
vieta, kur tiek turēti cilvēki, kuri pārkāpuši likumu
- dāvana
-
laba lieta, ko mums dod Dievs vai citi cilvēki
- debesis
-
vieta, kur dzīvo Debesu Tēvs un Jēzus Kristus
- desmitā tiesa
-
nauda, kas tiek dota Dievam, lai uzceltu Viņa valstību
- Dieva valstība
-
Baznīca vai vieta, kur taisnīgie dzīvos ar Debesu Tēvu pēc šīs dzīves
- dziedināt
-
padarīt slimu vai ievainotu cilvēku veselu
- Eņģelis
-
Debesu vēstnesis no Dieva
- ērkšķis
-
asa un spica auga daļa, kurai pieskaroties var sajust sāpes
- ērkšķu vainags
-
asi ērkšķi (dzeloņi), kas izvietoti aplī, kas tika uzlikti Jēzum galvā
- evaņģēlijs
-
Jēzus Kristus mācības par to, kā cilvēkiem jādzīvo, lai tie varētu atgriezties un dzīvot pie Debesu Tēva; tā ir Debesu Tēva glābšanas iecere
- gans
-
cilvēks, kurš rūpējas par avīm
- garīgā dziesma
-
baznīcas dziesma vai dziesma, kas slavina Dievu
- gars
-
kāds no Debesu Tēva bērniem, kuram nav ķermeņa no miesas un kauliem
- gavēt
-
nelietot pārtiku un ūdeni, tiecoties pēc svētībām no Debesu Tēva
- glābšana
-
tikt izglābtam no grēka un nāves, lai mēs atkal varētu dzīvot kopā ar Debesu Tēvu
- glābt
-
izglābt no briesmām. Jēzus nomira, lai izglābtu mūs no fiziskās nāves un no grēka briesmām.
- grasis
-
plakana, metāla naudas vienība
- grēcinieks
-
cilvēks, kurš nepaklausa Debesu Tēva baušļiem
- grēkot
-
nepaklausīt Debesu Tēva baušļiem
- gudrais
-
cilvēks, kurš ir ļoti gudrs un saprot cilvēkus, likumus un Rakstus; arī tāds cilvēks, kurš plāno uz priekšu
- gudrie vīri
-
vīri, kuri ieradās no austrumiem, lai apmeklētu Jēzu, kad Viņš bija mazs bērns
- ievainojums
-
cilvēka ķermeņa bojājums vai trauma
- izraudzīties
-
izmeklēt vai izvēlēties
- izsmiet
-
smieties par kādu
- kalns
-
kalns vai liels pakalns
- kalps
-
cilvēks, kurš kalpo vai strādā cita cilvēka vai Dieva labā
- kaps
-
vieta, kur tiek apglabāti mirušie
- karavīrs
-
cilvēks, kurš izpilda ķēniņa vai valdnieka pavēles
- kārdināt
-
censties likt kādam darīt kaut ko, kas ir nepareizi
- karš
-
cīņa ienaidnieku starpā
- kāzas
-
notikums, kurā apprecas vīrietis ar sievieti
- ķermenis no miesas un asinīm
-
ķermenis, kas cilvēkiem ir uz Zemes, kas ir izveidots no ādas, kauliem, muskuļiem un asinīm
- klaips [klaipi]
-
forma, kādā tiek izcepta maize
- kristīšana [kristīt]
-
priekšraksts jeb ceremonija, kurā cilvēks ar priesterības pilnvarām no Dieva iegremdē otru cilvēku pilnībā ūdenī un izceļ to atkal ārā. Kristīšana ir priekšnosacījums, lai kļūtu par Jēzus Kristus Baznīcas locekli. Skat. arī Svētā Gara dāvana
- kurls
-
nespējīgs dzirdēt
- ļaunais
-
cilvēks, kurš ir ļauns
- ļauns
-
kaut kas, kas ir slikts un nenāk no Dieva
- lepras slimnieks
-
slims cilvēks, kura ķermeni klāj brūces
- līdzība
-
stāsts, kas māca kādu principu vai mācību
- liecība
-
sajūta vai doma no Svētā Gara, ka evaņģēlijs ir patiess
- liecināt
-
stāstīt citiem cilvēkiem to, ko mēs zinām, kas ir patiess
- līgavainis
-
vīrietis, kurš gatavojas precēties
- loceklis
-
cilvēks, kurš pieder baznīcai vai kādai citai grupai
- lūgšana
-
tas, kas tiek teikts, kad cilvēks lūdz Dievu
- lūgt
-
runāt ar Dievu, izsakot pateicību un lūdzot svētības
- māceklis
-
cilvēks, kurš tic Jēzum Kristum un cenšas līdzināties Viņam
- medus kāre
-
vaska šūnas, ko pagatavojušas bites. Bites piepilda šīs šūnas ar medu.
- melot
-
neteikt patiesību
- mesties ceļos
-
nomesties uz saviem ceļiem
- mežonīgs apvidus
-
vieta, kur nav pilsētu un ciematu un kur dzīvo maz cilvēku
- mielasts
-
liela maltīte, ko parasti ēd kādā īpašā dienā
- miera nesējs
-
cilvēks, kurš palīdz citiem nedusmoties citam uz citu
- misija
-
īpašs kalpošanas laiks, lai dotos un mācītu cilvēkiem Jēzus Kristus evaņģēliju un stiprinātu Dieva valstību uz Zemes
- misionārs
-
cilvēks, kurš dodas misijā; dažkārt šis cilvēks tiek aicināts doties uz citām zemēm
- mūžīgā dzīve
-
kļūt līdzīgam mūsu Tēvam Debesīs un dzīvot pie Viņa mūžīgi
- mūžīgi
-
vienmēr
- mūžīgs
-
tāds, kam nav gala; kas turpinās mūžīgi
- nodokļi
-
nauda, ko cilvēki maksā valdībai
- nodot
-
novērsties no drauga vai pavērst viņu pret ienaidnieku
- noliekt [noliekta]
-
nolaist galvu, izrādot cieņu
- noslīkt
-
nomirt, atrodoties pārāk ilgi zem ūdens
- nožēlot grēkus
-
izjust nožēlu par kaut ko, ko tu esi darījis, un apsolīt nekad to vairs nedarīt
- ordinēt
-
vīrieši, kuriem ir priesterība, uzliek savas rokas uz cita vīrieša galvas un piešķir tam priesterības spēku un pilnvaras
- organizēt
-
izveidot Jēzus Kristus Baznīcu
- Otrā Atnākšana
-
laiks, kad Jēzus atkal nāks uz Zemes, lai izglābtu taisnīgos cilvēkus un iznīcinātu ļaunos
- padomnieks
-
cilvēks, kurš palīdz vai dod padomus kādam citam
- paklausīt
-
darīt to, kas tiek prasīts vai pavēlēts
- pārbaudījums
-
notikums, kurā cilvēks tiek pārbaudīts, vai tas pārkāps vai nepārkāps kādu likumu
- Pashā
-
īpaši svētki, kuros jūdi atceras, kā Dievs izglāba jūdu tautu no ēģiptiešiem Mozus laikā
- pātaga
-
plāna aukla vai virve; pātagu lieto, lai sistu kādam vai kādu
- patiesība
-
tas, kas ir patiess un pareizs
- pavēlēt
-
likt kādam kaut ko darīt
- piedot
-
pārstāt dusmoties uz kādu, kurš ir paveicis kaut sliktu vai kaitīgu
- pielūgt
-
slavināt, mīlēt un paklausīt Dievam
- pievienoties
-
kļūt par kādas grupas locekli
- pildīts ar Svēto Garu
-
kad Svētais Gars piepilda cilvēka prātu un sirdi ar patiesību
- pilnvaras
-
tiesības lietot tādu spēku kā priesterība vai tiesības sodīt tos, kuri nepaklausa likumam
- pravietis
-
cilvēks, kuru aicinājis Dievs, lai stāstītu ļaudīm, ko Dievs vēlas, lai tie darītu
- priesterība
-
pilnvaras rīkoties Dieva vārdā
- priesteris
-
vadītājs baznīcā
- Raksti
-
grāmatas, kas satur Dieva vārdus, kas doti caur Viņa praviešiem
- ražot
-
pagatavot vai izaudzēt kaut ko
- Sabats
-
īpaša nedēļas diena, kurā cilvēki pielūdz Dievu, dodoties uz baznīcu un mācoties vairāk par Viņu
- sagūstīt [sagūstīts]
-
ar varu ieņemt valsti vai notvert cilvēku
- sargs
-
cilvēks, kurš uzrauga citus cilvēkus cietumā; sargāt cilvēku, vietu vai lietu
- sekot
-
darīt to, ko dara kāds cits
- sile
-
kaste, ko lieto dzīvnieku barošanai
- sinagoga
-
ēka, kur pulcējas jūdu tautības cilvēki, lai pielūgtu Dievu
- sisenis
-
liels lidojošs kukainis, kurš dažkārt tiek lietots pārtikā
- sist krustā
-
nogalināt cilvēku, piekarot to pie koka krusta, kā tie izdarīja ar Jēzu Kristu
- slavēt
-
teikt par kādu ko labu
- slinks
-
tāds, kurš negrib strādāt
- spēks
-
spējas kaut ko darīt Skat. arī priesterība
- sprediķis
-
runa par evaņģēliju, kas tiek teikta cilvēku grupai
- Svētā Gara dāvana
-
tiesības saņemt Svētā Gara palīdzību; to cilvēkam pēc kristīšanas dod kāds, kuram ir priesterības pilnvaras
- svētais
-
Jēzus Kristus patiesās Baznīcas loceklis
- Svētais Vakarēdiens
-
priekšraksts, kurā tiek svētīta maize un ūdens un pasniegti Baznīcas locekļiem, lai atgādinātu tiem par Jēzu Kristu un to, ka jātur baušļi. Šo priekšrakstu veic vīrieši, kuriem ir priesterība.
- svētība
-
īpaša lūgšana, kurā Debesu Tēvam tiek lūgts mierināt vai dziedināt kādu cilvēku; cilvēks, kurš saka šo lūgšanu, dara to ar priesterības spēku, kas tam ir. Jebkāda palīdzība, ko mēs saņemam no Dieva.
- svētīt
-
dot kaut ko labu vai palīdzēt kādam cilvēkam
- svēts
-
kaut kas, kas ir šķīsts un tīrs, un nozīmēts Dieva lietošanai
- svēts
-
jebkas, ko mums devis Dievs, kas jāciena un jāgodā
- svinēt
-
pieminēt kādu nozīmīgu dienu, darot kaut ko īpašu
- taisnīgs
-
paklausīgs Dieva baušļiem
- templis
-
Dieva nams Zemes virsū; vieta, kur pielūgt Dievu; svēta vieta, kur tiek veikti svēti priekšraksti
- ticēt
-
just, ka kaut kas ir pareizs vai patiess
- ticība
-
ticēt un uzticēties Jēzum Kristum
- tuksnesis
-
zeme, kur ir ļoti maz ūdens un augu, kā arī dzīvnieku
- tulkot
-
izmainīt vārdus, kas rakstīti vai runāti vienā valodā, vārdos ar to pašu nozīmi citā valodā
- tuvākais
-
kāds, kas dzīvo jums līdzās; ikviens cits Dieva bērns
- upuris
-
atdot kaut ko nozīmīgu Dievam vai citiem cilvēkiem
- vadīt
-
vadīt citus cilvēkus
- vadītājs
-
cilvēks, kurš vada un ir atbildīgs par cilvēku grupu
- velns
-
cits vārds Sātanam
- viesnīca
-
vieta, kur cilvēki var ēst un gulēt, atrodoties ceļojumā
- viesnīcnieks
-
cilvēks, kuram pieder viesnīca
- vīnakoks
-
auga stumbrs, piemēram, vīnogulāja stumbrs, no kura atiet izvīti zari jeb stīgas. Vīnakoks dod zariem spēku.
- vīns
-
dzēriens, kas pagatavots no vīnogām
- vīzija
-
atklāsmes veids no Debesu Tēva
- zaglis [zagļi]
-
kāds, kurš zog no citiem
- zagt
-
paņemt kaut ko, kas pieder kādam citam
- zemestrīce
-
stipra zemes trīcēšana