Te mau huru o te ti’ara’a pipi

I teie po’ipo’i, ’ua ’ite tā māua nā tamari’i e piti ’e e toru nā mo’otua i Marite apato’erau ’e fātata te ’āfara’a o te ao nei, i te māramarama o te mahana i te hitira’a ma te hāviti i te pae hiti’a o te rā. ’E i te tahi a’e pae i ’Āfirita, ’ua ’ite tā māua e toru tamari’i ’e e hitu mau mo’otua ’e te tahi ’āfara’a o te ao nei, i te pōiri i te tōpa marū-noa-ra’a mai i ni’a ia rātou, ’a ha’amo’e ai te mahana i ni’a i te ’iriātai i te pae tō’o’a o te rā.

Teie ’ohipa pāpū mōrohi ’ore o te ha’amatara’a o te mahana ’e te pō, e fa’aha’amana’ora’a tāmau ïa i te mau tupura’a mau ’o tē arata’i nei i tō tātou orara’a ’o te ’ore e ti’a ia tātou e taui. ’Ia fa’atura ’e ’ia ’āna’i ana’e tātou i te mea tā tātou e rave nei ’e teie mau tupura’a mau mure ’ore, e fāri’i tātou i te hau ’e te au maita’i i roto ia tātou iho. ’Ia ’ore ana’e tātou e nā reira, e fa’ahuehuehia tātou ’e e’ita te mau mea e tupu maita’i mai tā tātou i mana’o.

Te ao ’e te pō ’o te hō’ē ïa hi’ora’a o te mau huru tā te Atua i hōro’a ia tātou e ora nei i ni’a i te fenua, e mau ’ohipa ’ia au i tō rātou huru mau. E parau mau pāpū teie o te orara’a o te ta’ata nei, ’o tē ’ore e ti’a ’ia uiuihia mai te au i tō tātou hina’aro ’e ’aita e ’apera’a i te reira. E ha’amana’o vau i te reira i te mau taime ato’a ’ia tere mai au i te ’āmuira’a rahi mai ’Āfirita mai, e fa’aho’i au tō’u hora tino 10 a’e hora i muri i roto hō’ē noa mahana.

I te mau taime ’ia tāpa’o maita’i ana’e tātou i te reira, e ’ite tātou ē ’ua hōro’a nava’i maita’i mai te Metua i te ao ra i te mau fa’a’itera’a pāpū o te parau mau, nō te fa’atere i tō tātou orara’a, ’ia nehenehe ia tātou ’ia mātau iāna ’e ’ia fāri’i i te mau ha’amaita’ira’a o te hau ’e o te ’oa’oa.

Nā roto i te peropheta Iosepha Semita, ʼua ha’apāpū te Vārua o te Fatu : « E hōro’a atu vau ia ʼoutou i te hōʼē hōhoʼa i te mau mea atoʼa, ʼia ʼore ʼoutou ʼia vare ; nō te mea tē pārahi nei Sātane i te fenua nei, ʼe tē haere noa atu ra ʼoia ma te haʼavare atu i te mau nūnaʼa ».¹

’Ua topa te ’āneti-Mesia ’o Korihora i roto i taua ha’avare ra, nō tōna ti’aturi ’ore ē, tē vai ra te Atua ’e e ho’i mai te Mesia. ’Ua fa’a’ite pāpū Alama iāna, « tē fa’a’ite māite nei te mau mea ato’a ē, tē vai ra te Atua ; ’oia ïa, ’e te fenua ato’a, ’e te mau mea ato’a i ni’a iho i te reira, ’oia ïa, ’e tōna fa’a’ohura’a ; ’oia ïa, ’e te mau paraneta ato’a i tō rātou iho fa’a’ohura’a nā ni’a i tō rātou ’ē’a i ha’apa’ohia ra, tē fa’a’ite mai nei teie mau mea ē, tē vai ra Tei Hāmani i te mau mea ato’a ra ».²

Nō tō Korihora onoono ’ia fa’a’itehia i te hō’ē tāpa’o e ti’a ai iāna ’ia ti’aturi, ’ua tā’iri vāvā Alama ia Korihora. ’Ua fa’aha’eha’a ’oia nō tōna māuiui, ’e ’ua tātarahapa Korihora ma te paraura’a ē, ’ua ha’avarehia ’oia e te diabolo.

’Aita tātou e tītau nei ’ia ha’avarehia. Tē ha’uti tāmau noa nei te temeio o te ora māramarama i mua ia tātou. Nā te hō’ē hi’ora’a poto noa ’e te ferurira’a i ni’a i te mau ’ohipa maere o te ra’i, e ’itehia te rahira’a o te mau feti’a ’e te mau paraneta ’aita e roa’a ’ia tai’o, e fa’a’ite i te vārua o te ’ā’au ti’aturi ’ia hīmene, « Tō’u Fa’aora, tō’u Atua ! »³

’Oia mau, tē ora nei tō tātou Metua i te ao ra, ’e tē fa’a’ite noa nei ’oia iāna iho ia tātou nā roto e rave rahi rāve’a.

Terā rā nō te ’ite, te ti’aturi, te tāmau i roto i te Atua, tītauhia tō tātou ’ā’au ’ia fāri’i i te Vārua o te parau mau. ’Ua ha’api’i mai Alama ē, e nā mua te fa’aro’o i te ha’eha’a.⁴ ’Ua fa’a’ite mai Moromona e’ita roa e roa’a i te ta’ata te fa’aro’o ’e te tīa’ira’a ’e ’ia fāri’i i te Vārua o te Atua, maori rā ’ia roa’a iāna te « marū ’e te ’ā’au ha’eha’a ».⁵ ’Ua parau te ari’i Beniamina ē, te ta’ata e tu’u nā mua roa i te hanahana o te ao nei « e ’enemi [ïa] nō te Atua ».⁶

Nā roto i te ravera’a i te bāpetizora’a nō te fa’ati’a i te parauti’a ato’a, noa atu tōna parauti’a ’e tōna mo’ara’a, ’ua fa’a’ite Iesu Mesia te ha’eha’a i mua i te Atua ’o te huru mau ïa o tāna mau pipi.⁷

’Ua tītauhia i te mau pipi ’āpī ato’a ’ia fa’a’ite i te ha’eha’a i mua i te Atua nā roto i te ’ōro’a o te bāpetizora’a. Nō reira « ’o rātou ato’a ’o te fa’aha’eha’a ia rātou iho i mua i te Atua, ’e ’o tē hina’aro ’ia bāpetizohia ra, ’e ’ia haere mai ma te ’ā’au ’oto ’e te vārua ha’eha’a… e fāri’ihia rātou nā roto i te bāpetizora’a i roto i tāna ’Ēkālesia ».⁸

E tāupe te ha’eha’a i te ’ā’au o te pipi i te tātarahapara’a ’e te ha’apa’ora’a. I reira te Vārua o te Atua e nehenehe ai e hōpoi mai i te parau mau i te reira ’ā’au, ’e e ’ite mai ’oia te tomora’a.⁹

Nā te ’erera’a o te ha’eha’a e hōro’a rahi mai i te fa’atupura’a o te tohura’a a te ’āposetolo Paulo i teie mau mahana hope’a nei :

« E riro te ta’ata nei ’ei mi’imi’i, e nounou moni, e fa’aahaaha, e te’ote’o, e fa’a’ino, e fa’aro’o ’ore i te metua, e māuruuru ’ore, ’e te vi’ivi’i,

« E aroha ’ore, e tāhemo parau au, e pari ha’avare noa, e ha’apa’o ’ore, e ’īriā, ’e te au ’ore i te ta’ata maitata’i ra ».¹⁰

Te anira’a a te Fa’aora ’ia ha’api’i mai i tāna, e anira’a ïa ’ia fāriu ’ē i te mau fa’ahina’arora’a o te ao nei ’e ’ia riro mai iāna te huru––te marū ’e te ’ā’au ha’eha’a. I reira tātou e nehenehe ai e rave mai i tāna zugo ’e ’ia ’ite e mea māmā te reira—e ’ere te ti’ara’a pipi i te hō’ē hōpoi’a e ’oa’oa rā, mai tā peresideni Russell M. Nelson i ha’api’i maita’i ’e ’ua nā ni’a iho i te parau ia tātou.

E arata’i te ha’api’ira’a mai nō ni’a i te Mesia ’e i tōna mau haere’a ia tātou ’ia ’ite ’e ’ia here iāna.

’Ua fa’a’ite mai ’oia nā roto i te hi’ora’a maita’i ē, ma te hō’ē huru ha’eha’a e nehenehe mau e mātau maita’i ’e e here i te Atua te Metua ma tō tātou tino ato’a ’e ’ia here ia vetahi ’ē mai ia tātou iho, ma te tāpe’a ’ore. ’Ua riro tāna tāvinira’a i ni’a i te fenua nei, i reira tōna tu’ura’a i tōna iho hina’aro ’e tōna tino i ni’a i te fata, e hōho’a ïa nō te fa’a’ohipara’a i teie mau parau tumu, i ni’a iho i te reira tāna ’evanelia i patuhia ai. ’Ua fa’ahurihia nā parau tumu e piti i rāpae ’e nō ni’a i tō tātou aura’a ’e vetahi ’ē, ’e ’eiaha rā nō te ’imira’a i te maita’i ’e te hanahana nō tātou iho.

Te hō’ata temeio o te reira, ’oia ho’i, ’ia tūtonu ana’e tātou i tā tātou mau tauto’ora’a maita’i a’e i ni’a i te here i te Atua ’e ia vetahi ’ē, e nehenehe tātou e ’ite mai i tō tātou iho faufa’a hanahana mau, ’ei tamāroa ’e ’ei tamāhine nā te Atua, ma te hau ’e te ’oa’oa hope ’o tā teie ’itera’a e hōpoi mai.

E hō’ē tātou ’e te Atua ’e i te tahi ’e te tahi i roto i te here ’e te tāvinira’a. I reira tātou e nehenehe ai e fāri’i i te ’itera’a pāpū o te Vārua Maita’i nō teie here vi’ivi’i ’ore, te hotu ’o tā Lehi e fa’a’ite nei « e mea monamona roa te reira i tō te mau mea ato’a tā’u i tāmata nā ».¹¹

Te torōna tā te Mesia i fāri’i nā roto i te hōro’ara’a ’e te ravera’a i te mau mea ato’a tāna e nehenehe nō te ha’amau i te hōho’a nō te here i te Metua ’e te herera’a ia tātou ’o te fāri’ira’a ïa i te mana, ’e te mea e mauhia rā e te Metua, ’oia ho’i te fa’ateiteira’a.¹²

E ha’amata tā tātou rāve’a nō te fa’a’amura’a i tō tātou vairua i te here hope ore i te Atua ’e i tō tātou ta’ata tupu, i te fare ma te mau peu mo’a o te tū’atira’a tāmahana e te Metua i roto i te pure tāta’itahi ’e te pure ’utuāfare i te i’oa o tāna Tamaiti fānau tahi, te ha’api’i-’āmui-ra’a mai nō rāua nā roto mai i te tuatāpapara’a i te pāpa’ira’a mo’a tāta’itahi ’e te ’utuāfare, te fa’aturara’a ’āmui i te mahana sābati, ’e te maura’a tāta’itahi i te parau fa’ati’a nō te hiero, ’e te fa’a’ohipa-’āmui-ra’a pinepine i taua parau fa’ati’a ra.

’A tupu tāta’itahi noa ai tātou i te rahi i roto i tō tātou ’itera’a ’e tō tātou here nō te Metua ’e te Tamaiti, e tupu tātou i te rahi i roto i te fa’ahiahiara’a ’e te here i te tahi ’e te tahi. E rahi atu ā tō tātou ’aravihi ’ia here ’e ’ia tāvini i rāpae i te ’utuāfare.

Te ’ohipa tā tātou e rave nei i te fare ’o te umu fa’atahera’a mau ïa o te orara’a o te ti’ara’a pipi vai maoro ’e te ’oa’oa. Te mau ha’amaita’ira’a au roa a’e o te ’evanelia i fa’aho’ihia mai ’o tā māua tā’u vahine, ’o Gladys, i fāri’i i roto i tō māua ’utuāfare, nō roto mai ïa i te mea tā māua i ha’api’i mai ’ia ha’amātau ’e ’ia fa’atura i te Atua i’o māua ’e ’ia ’ōpere i tōna here i tō māua hua’ai.

Te here nō te Atua ’e te tāvinira’a i te tahi ’e te tahi tei fa’a’amuhia i te fare ’e te tāvinira’a ia vetahi ’ē i rāpae i te fare, e riro mai nā roto i te tau ’ei huru nō te aroha.

E tano maita’i te reira i te hōho’a o te tāvinira’a hā’amo’ahia i roto i te bāsileia o te Atua, ’o tei fa’ata’ahia mai e te mau peropheta ’e te ’āposetolo ora a te Fatu. E hō’ē tātou ’e o rātou.

I reira tātou e nehenehe ai e hi’o, nā roto ia rātou, i te Fatu ma « tō mau mana’o ato’a nā », ’eiaha ho’i tātou e « fē’a’a » ’e e « mata’u ».¹³

Mai te mau peropheta ’e te mau ’āposetolo ora a te Fatu, e nehenehe tātou e nu’u i mua ma te « ’ī … i te here i te mau ta’ata ato’a, ’e i te ’utuāfare fa’aro’o, ’e ’ia fa’a’una’una noa te parauti’a i tō [tātou] ferurira’a i te mau taime ato’a ; ’ei reira tō [tātou] ti’aturira’a e pūai roa ai i mua i te aro o te Atua ; ’e e ma’iri mai te ha’api’ira’a tumu nō te autahu’ara’a i ni’a i tō [tātou] vairua mai te hupe nō te ra’i mai ».

Nā muri i te mau peropheta ’e te mau ’āposetolo ora a te Fatu, e nehenehe ato’a tātou e ’āmui atu i te ha’amenemenera’a o te fa’aro’o, ha’apūaihia e te tāvinira’a ha’amo’ahia i reira « e riro te Vārua Maita’i ’ei ’āpiti nō [tātou] i te mau taime ato’a, tā [tātou] sēpeta ’ei sēpeta taui ’ore nō te parauti’a ’e te parau mau ; ’e e riro tō [tātou] mana ’ei mana mure ’ore, ’e e [tahe] noa mai te reira ia [tātou] ma te fa’ahepo ’ore ē a muri noa atu ».¹⁴ ’O teie ho’i te parau fafau nō te fa’anahora’a a te Metua. I te i’oa o Iesu Mesia ra, ’āmene.