Traģēdijas pārvarēšana

Ja notiek kaut kas traģisks, bērniem var šķist, ka viņu pasaule ir sašūpojusies. Parādiet viņiem nelokāmības piemēru. Runājiet par notikušo mierīgi un pārliecinoši. Cik vien iespējams, saglabājiet ierasto dienas kārtību. Dariet visu, ko varat, lai turpinātu noturēt ģimenes mājvakarus, Svēto Rakstu studijas, lūgšanas un citus ģimenes ieradumus. Ar laiku bērni sapratīs, ka pat tad, ja viņu pasaule ir satricināta, evaņģēlijs dāvā plašāku skatījumu un dzīve turpinās.

Izturieties cieņpilni pret bērnu emocijām. Uzklausiet bērnus un parādiet, ka jūs saprotat, kā viņi jūtas. Parādiet, ka jūs uztverat viņu bažas nopietni. Dodiet viņiem laiku pabūt vieniem, ja tas ir nepieciešams, bet aplieciniet, ka būsiet pieejami, kad vien viņi būs gatavi runāt. Atklāti atbildiet uz jautājumiem, kas tiem ir radušies, izvēloties viņu vecumam atbilstošu skaidrojumu. Dariet bērniem zināmu, ka viņi vienmēr var aprunāties ar jums par savām bailēm un raizēm.

Jūsu bērni var pavaicāt: „Kādēļ Dievs pieļauj to, ka notiek sliktas lietas?” Paskaidrojiet, ka gan labie, gan sliktie brīži ir daļa no mūsu visu dzīves un Dieva mūžīgās ieceres. Viņš ļauj mums katram izdarīt savas personīgās izvēles, un dažkārt cilvēki pieņem sliktus lēmumus, kas izraisa ciešanas. Citkārt traģēdijas notiek nevis kāda cilvēka vainas dēļ, bet vienkārši tādēļ, ka dabā tā mēdz notikt. Lai kas arī notiktu, Debesu Tēvs vienmēr ir mums līdzās. Ar Viņa palīdzību mēs varam mācīties un augt, pat gūstot sāpīgu pieredzi. Mēs varam vērsties pie Viņa, lai iemantotu mieru.

Parādiet bērniem, ka viņi spēj mainīt esošo situāciju, dodot tiem iespēju palīdzēt. Viņi, piemēram, varētu palīdzēt vākt ziedojumus katastrofu upuriem, apmeklēt sasirgušu vai savainotu draugu slimnīcā, uzmundrināt kādu, kurš ir zaudējis tuvinieku, vai lūgt par tiem, kam ir grūtības. Mēs nevaram labot pilnīgi visu, taču mēs spējam paveikt daudz laba un „mēs sekmējam miera iestāšanos ikreiz, kad palīdzam atvieglot kāda cilvēka ciešanas”.²

Atgādiniet bērniem, ka Dievs viņus mīl un ka jūs viņus mīlat. Nedodiet viņiem maldīgus solījumus par to, ka ar viņiem nekad nenotiks nekas ļauns, bet aplieciniet, ka šobrīd viņi ir drošībā un ka jūs darīsiet visu, kas jūsu spēkos, lai viņus pasargātu. Nomieriniet viņus, sakot, ka Debesu Tēvs palīdzēs viņiem pilnīgi visos pārbaudījumos, ar ko tiem nāksies sastapties.

Ja, pieredzot likstas, jūs jūtaties apbēdināti, atcerieties, ka beigu beigās labais svinēs uzvaru pār ļauno. „Mēs turpinām karu ar grēku, … taču mums nevajag krist izmisumā,” mācīja prezidents Tomass S. Monsons (1927–2018), „šis ir karš, kurā mēs varam uzvarēt un uzvarēsim. Mūsu Debesu Tēvs ir devis mums nepieciešamos līdzekļus, lai mēs to paveiktu. Viņš mūs vada. Mums nav no kā baidīties.”³