Es redzēšu viņu atkal

Attēls

I Will See Him Again

Es uzaugu Nikaragvā. Bērnībā es visu darīju kopā ar savu vecāko brāli. Mēs abi kopā gājām uz skolu. Mēs abi devāmies uz veikalu. Mums bija visvisādi piedzīvojumi mūsu pagalmā aiz mājas. Mēs bijām laimīgi.

Kad man bija deviņi gadi, mēs pieredzējām kādu ļoti skumju negadījumu. Mans brālis gāja bojā zemestrīcē. Sākumā man šķita nereāli, ka viņa vairs nav. Es iztēlojos, kā viņš tūliņ pieklauvēs pie mūsu mājas durvīm. Viņš mums pateiks, ka ir vienkārši kādu laiku pabijis kaut kur citur. Es bieži lūkojos uz durvīm, cerot, ka tā notiks. Es tik ļoti vēlējos viņu atkal ieraudzīt!

Ar laiku kļuva nedaudz vieglāk. Man joprojām trūka brāļa, taču es atkal spēju izjust prieku.

Tolaik es vēl nebiju Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekle. Taču pieaugot es uzzināju par Baznīcu un tiku kristīta. Kādudien es mazgāju traukus. Tas bija Lieldienu laiks. Domājot par Augšāmcelšanos, es aizdomājos par savu brāli.

Mani pārņēma pēkšņas izjūtas. Es atcerējos, kā biju sapņojusi par brāļa atgriešanos. Es sapratu, ka tas nebūt nebija muļķīgi! Tas nāca no Svētā Gara, kas mani mierināja un vadīja. Kādudien mans brālis tik tiešām augšāmcelsies. Un es tik tiešām atkal viņu satikšu.

Ja kāds no jūsu mīļajiem ir nomiris, ir tikai normāli, ka jums šī cilvēka pietrūkst un jūs skumstat. Kad jūtaties tam gatavi, aprunājieties ar saviem ģimenes locekļiem vai kādu pieaugušo. Lūdziet Debesu Tēvu, pastāstot Viņam par savām izjūtām. Viņš var jums palīdzēt, lai jūs spētu iemantot mieru.

Lai kas arī notiktu, atcerieties, ka Jēzus Kristus jūs mīl. Lieldienās mēs atceramies par Viņa upuri mūsu labā. Pateicoties Viņam, mēs visi tiksim augšāmcelti un mūžīgi varēsim dzīvot kopā ar savu ģimeni.