Mēs dzīvojam iespēju pilnā pasaulē. Mums ir dota izvēles brīvība attiecībā uz personīgo karjeru, skolu, laulāto, dzīvesvietu un vēl daudzām citām lietām. Mūsu paaudze šajā ziņā ir tik tiešām svētīta. Tomēr no otras puses tas padara visas šīs izvēles vēl grūtākas, jo ir grūti pieņemt lēmumus, kad visapkārt paveras tik daudz ceļu un iespēju, kas vedina pie labām lietām. Kā lai mēs izdarām pareizu izvēli, ja mums ir tik daudz labu iespēju? Ja jūs jūtaties pazuduši un apmulsuši šajā lēmumu pieņemšanas vētrā, atcerieties, ka Debesu Tēvs grib jūs vadīt. Jūs varat izvēlēties pareizo ceļu un saņemt meklētās atbildes, sekojot Viņa balsij. Iemācieties atpazīt to, kā Viņš jūs uzrunā, paļaujieties uz Viņu, sekojiet pravietim, esiet pacietīgāki, optimistiskāki, nezaudējiet ticību, un beigu beigās jūs tiksiet vadīti pareizajā virzienā.
— Vira Vaščenko, Kijeva, Ukraina
Visu savu dzīvi es esmu jutusi, kā Tas Kungs mani vada, un es atzīstu, ka viss, ko esmu sasniegusi, ir noticis, patiecoties Viņam un Viņa vadībai. Pat brīžos, kad man šķiet, ka esmu viena, Viņš beigu beigās ļauj man saprast un sajust, ka Viņš vienmēr ir bijis man līdzās. Tieši tāpēc es esmu pieņēmusi lēmumu — allaž turpināt virzīties uz priekšu ticībā, pat ja man šķiet, ka esmu palikusi viena. Manā gadījumā man dažkārt nav skaidrs, kurp būtu jāiet, un es ne vienmēr redzu, kas mani sagaida, taču katru reizi, kad es speru soli ticībā, es sāku saredzēt gaismu un atpazīt Dieva roku savā dzīvē. Es zinu, ka mūsu Debesu Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus, mīl mūs un ka Viņi vēlas mūs vadīt, taču Viņi gaida, lai mēs īstenotu ticību Viņiem un rīkotos, saņemot Gara pamudinājumus.
— Indira Mehija, Dominikānas Republika
Kļūstot vecākai, man ir nācies apgūt Gara valodu. Gars uzrunā mani caur vienkāršām domām. Lai pierastu pie tā, man ir bijusi nepieciešama zināma pieredze, taču parasti Gars apmeklē mani klusās vietās, piemēram, braucot mašīnā uz darbu. Es zinu, ka tās nav manas pašas domas, jo Gars bieži vien pieslēdzas brīžos, kad es nemaz nedomāju par attiecīgo tēmu.
— Klarisa Meja Teilore, Jūtas štats, ASV
Man šķiet, ka viena no apbrīnojamākajām metodēm, kas mums ir jāapgūst, ir spēja atpazīt Svētā Gara klusos čukstus. Uzcītīga Svēto Rakstu studēšana ir palīdzējusi man to apgūt. Es allaž esmu ticējis tam, ka tas, kas cītīgi meklē, atradīs un Dieva noslēpumi tiks atklāti tam ar Svētā Gara spēku (skat. 1.Nefija 10:19). Citiem vārdiem, ja es gribu atpazīt Garu, es nedrīkstu ļauties bezjēdzīgām domām vai ikdienišķām dzīves rūpēm, man ir jāieslīgst darbā un jāaizmirst par sevi. Tieši tad es daudz skaidrāk spēšu atpazīt Garu, jo es būšu tam gatavs! Tāpat kā kuģis, kurš nevar netraucēti ceļot vētras laikā, mēs nevaram saklausīt Garu, ļaujoties pārņemtībai ar dzīves rūpestiem, kurus mēs nespējam kontrolēt.
— Emanuēls Borngreits Dogbijs, Akra, Gana
Attēls
couple
Mūsu mazajā ģimenītē mēs atpazīstam Garu, sajūtot mieru, ko es jo īpaši sajūtu, esot kopā ar savu vīru. Ja tās ir mūsu pašu domas, mēs nekad neesam īsti pārliecināti par to, vai tā ir pareizā ideja, — to allaž pavada šaubas vai bailes. Taču, ja tā ir atklāsme, mēs allaž sajūtam mieru — pat cenšoties padomāt racionāli par to, kas iesākumā nešķiet īpaši jēdzīgi. Ja mēs tai sekojam un to īstenojam, mēs katru reizi pārliecināmies, ka viss nostājas savās vietās un ka viss nokārtojas. Tad mēs palūkojamies viens uz otru un sakām: „Ā, tagad mēs saprotam!”
— Marianna Vraita, Jūtas štats, ASV
Kaut arī ikviens no mums var saņemt atklāsmi atšķirīgā viedā, viens no aspektiem ir pavisam nešaubīgs: Dievs runā ar mums bieži. Mums vienkārši ir jābūt ar mieru papūlēties izkopt savu spēju — atpazīt un sadzirdēt Viņa balsi. Prezidents Rasels M. Nelsons iesaka: „Lūdziet Jēzus Kristus Vārdā par savām bažām, savām bailēm, savām vājībām, jā, savas sirds dziļākajām alkām. Un pēc tam ieklausieties! Pierakstiet domas, kas ienāk jūsu prātā. Pierakstiet savas izjūtas un dariet to, ko jūtaties mudināti paveikt. Atkārtojot šo procesu dienu pēc dienas, mēnesi pēc mēneša un gadu pēc gada, jūsu spēja izmantot atklāsmes principu pieaugs.” („Atklāsme Baznīcai, atklāsme mūsu dzīvei” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. maijs, 95. lpp.)