2010–2019
Ntxuav Huv Los ntawm Kev Hloov Siab Lees Txim
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2019 lub Tuam Rooj Sab Laj


Ntxuav Huv Los ntawm Kev Hloov Siab Lees Txim

Los ntawm Vajtswv txoj hau kev thiab Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj, peb yeej hloov tau ua neeg huv los ntawm kev hloov siab lees txim.

Nyob hauv lub neej no peb yuav tsum ua raws li tib neeg tej kev cai thiab Vajtswv tej kev cai. Kuv twb muaj cib fim txiav txim rau kev coj yam ntawv tsis zoo raws li ob txoj kev cai no—ua ntej thaum kuv yog ib tug txiav plaub hauv Utah Supreme Court thiab tam sim no kuv yog ib tug hauv Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm. Qhov sib txawv ntawm tib neeg tej kev cai thiab Vajtswv tej kev cai tau ua rau kuv zoo siab ntxiv txog lub hwj chim ntawm Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj. Raws li tib neeg tej kev cai, ib tug uas ua txhaum loj tshaj plaws raug kaw es txiav txim tias yuav tsis pub nws tawm hlo li. Tiam sis tsis zoo li no raws li peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej txoj hau kev uas muaj siab hlub tshua. Kuv tau pom tias yus txais tau kev zam txim hauv lub neej no rau tej kev txhaum zoo ib yam vim tus Cawm Seej theej txhoj rau tej kev txhaum ntawm “tag nrho cov uas muaj lub siab puas tas thiab muaj lub siab xav ua zoo” (2 Nifais 2:7). Khetos txhiv peb dim, thiab muaj Nws txoj Kev Theej Txhoj tiag tiag.

Kev khuv leej ntawm peb tus Cawm Seej los muaj nyob hauv zaj nkauj qhuas Vajtswv uas pawg hu nkauj nyuam qhuav hu.

Los cuag Tswv Yexus; Nws yeej mloog nej thov,

Txawm nej ua loj leeb hauv kev tsaus ntuj.

Nws txoj kev hlub yuav nrhiav tau thiab coj nej

Tawm tsaus ntuj mus rau nruab hnub.1

Yexus Khetos txoj kev theej txhoj qhib lub qhov rooj rau “xwv kom tag nrho tib neeg yuav hloov siab lees txim thiab los cuag nws.” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 18:11; kuj saib Malakaus 3:28; 1 Nifais 10:18; Amas 34:8, 16). Phau Amas hais txog kev hloov siab lees txim thiab kev zam txim ntawm cov uas yog ib cov neeg phem uas nyiam nqaij ntuag ntshav nrog (saib Amas 25:16; 27:27, 30). Kuv zaj lus hnub no yog hais txog kev cia siab rau peb txhua tus, tsis hais cov uas tsis yog meej zeej lawm vim lawv raug rho tawm ntawm lub Koom Txoos los yog thim lub npe lawm. Peb txhua tus yog neeg txhaum uas muaj cib fim hloov siab lees txim kom ua neeg huv. Txwj Laug Russell M. Nelson qhia nyob hauv ib lub rooj sab laj tas los hais tias, “Kev hloov siab lees txim rau kev txhaum tsis yooj yim. Tiam sis yeej tsim nyog ua kom tau tus nqi zog.”2

1. Kev Hloov Siab Lees Txim

Kev hloov siab lees txim pib ntawm peb tus Cawm Seej, thiab yog kev xyiv fab, tsis yog ib lub nra hnyav. Nyob hauv kev hawm Vajtswv hauv lub caij Christmas thaum lub Kaum Ob Hlis Ntuj tas los, Thawj Tswj Hwm Nelson qhia tias: “Kev hloov siab lees txim tsis yog ib lub sij hawm xwb. Yog ib lub cib fim uas tsis tu tsis tseg. Yog ib yam tseem ceeb rau peb txoj kev vam meej thiab kom peb nyob kaj siab lug, txais kev nplij siab, thiab kev xyiv fab.”3

Tej lus qhia zoo tshaj plaws txog kev hloov siab lees txim ib txhia los muaj nyob hauv Phau Ntawv Maumoos thaum Amas qhia cov mej zeej ntawm lub Koom Txoos uas nws piav tias lawv “tsis ntseeg hlo li,” lawv “lub siab muab hlob,” thiab lawv muab lawv lub siab “tso rau tej kev nplua nuj thiab tej khoom tsis muaj nuj nqis ntawm lub ntiaj teb” (Amas 7:6). Txhua tus mej zeej ntawm lub Koom Txoos kawm tau ntau yam los ntawm tej lus qhia no.

Peb pib muaj kev ntseeg Yexus Khetos, vim “nws yog tus uas yuav los tshem neeg ntiaj teb tej kev txhaum” (Amas 5:48) Peb yuav tsum hloov siab lees txim vim, ib yam li Amas qhia tias, “yog nej tsis hloov siab lees txim nkaus xwb ces nej yeej yuav tsis tau lub nceeg vaj ceeb tsheej los ua nej tug” (Amas 5:51). Kev hloov siab lees txim yog ib yam tseem ceeb hauv Vajtswv txoj hau kev. Vim txhua tus yuav ua txhaum hauv lub neej no ua rau peb raug txiav ntawm Vajtswv lub xub ntiag, tib neeg txais tsis tau “kev cawm seej” yog tsis muaj kev hloov siab lees txim (Amas 5:31; kuj saib Hilamas 12:22).

Twb muaj li no txij thaum chiv keeb los. Tus Tswv txib Adas tias, “Qhia rau nej cov me nyuam, hais tias txhua tus neeg, qhov txhia chaw, yuav tsum hloov siab lees txim, tsis li ces lawv yeej yuav tsis tau Vajtswv lub nceeg vaj ua lawv tug, vim tsis muaj ib yam tsis dawb huv uas nyob taus haud, los yog nyob ntawm nws xub ntiag” (Mauxes 6:57). Peb yuav tsum hloov siab lees txim rau tag nrho peb tej kev txhaum—txhua yam peb ua los sis tsis ua uas tsis yog raws li Vajtswv tej lus txib. Tsis muaj ib tug neeg uas tau kev zam cai. Nag hmo Thawj Tswj Hwm Nelson txib peb hais tias: “Cov kwv tij, peb txhua tus yuav tsum hloov siab lees txim.”4

Yog kev hloov siab lees txim yuav ntxuav peb kom huv, peb yuav tsum tso kev txhaum tseg thiab lees txhaum rau tus Tswv thiab Nws tus txiav txim hauv lub ntiaj teb no thaum twg yuav tsum ua li ntawd (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 58:43). Amas kuj qhia tias peb yuav tsum “ua tej yam uas ncaj ncees” (Amas 5:35). Tag nrho tej no yog ib feem ntawm kev caw los cuag Khetos hauv vaj lug kub.

Peb yuav tsum txais lub cim nco txog txhua Hnub Caiv. Nyob hauv txoj kab ke ntawd peb ua kev khi lus thiab txais cov koob hmoov uas pab peb kov yeej txhua yam peb ua thiab xav uas ua rau peb tsis ua neeg zoo tag nrho uas peb tus Cawm Seej caw peb kom ua (saib Mathais 5:48; 3 Nifais 12:48). Thaum peb “xyeej txhua yam uas tsis los ntawm Vajtswv tawm ntawm [peb] tus kheej mus, thiab hlub Vajtswv kawg [peb] lub siab thiab lub dag lub zog,” ces peb yuav “los ua neeg zoo tag nrho vim yog los ntawm Khetos” thiab “hloov ua dawb huv” los ntawm qhov uas Khetos cov ntshav nrog los ua “dawb huv, tsis muaj qhov ceb” (Maulaunais 10:32–33). Yog ib txoj kev cog lus zoo heev! Yog ib qho txuj ci tseem ceeb! Yog ib txoj koob hmoov zoo kawg!

II. Kev Lav Ris thiab Kev Txiav Txim hauv Ntiaj Teb

Ib lub hom phiaj ntawm Vajtswv txoj kev kom peb nyob hauv lub ntiaj teb no yog “sim” peb lub siab “seb [peb] puas yuav ua txhua tsav txhua yam uas tus Tswv [peb] tus Vajtswv yuav txib [peb]” (Anplaham 3:25). Los ntawm txoj hau kev no, peb lav ris tej uas Vajtswv thiab Nws cov tub qhe hais, thiab kev lav ris no yuav ua rau peb raug kev txiav txim hauv lub ntiaj teb no thiab los ntawm Vajtswv.

Nyob hauv tus Tswv lub Koom Txoos, cov thawj coj nrhiav Vajtswv lub siab nyiam thaum txiav txim rau ib tug mej zeej los sis ib tug uas xav ua mej zeej. Lawv lav ris kev txiav txim tib neeg uas nrhiav kev los cuag Khetos kom txais lub hwj chim ntawm Nws txoj Kev Theej Txhoj thaum lawv ua raws li lawv tej kev khi lus kom tau txoj sia nyob mus ib txhis. Cov neeg hauv ntiaj teb no txiav txim seb ib tug neeg puas npaj ua kev cai raus dej. Tus ntawd puas tsim nyog txais ib daim ntawv tso cai nkag tuam tsev? Tus uas tau rho nws lub npe tawm ntawm lub Koom Txoos cov ntaub ntawv puas tau hloov siab lees txim txaus los ntawm Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj kom rov qab ua kev cai raus dej?

Thaum ib tug txiav txim hauv ntiaj teb uas Vajtswv hu pom zoo rau ib tug neeg kom ua tau ntxiv, xws li mus rau hauv lub tuam tsev, tus txiav txim yeej tsis xav tias tus neeg ntawd zoo tag nrho, thiab nws tsis zam txim rau tus ntawd. Txwj Laug Spencer W. Kimball qhia tias tom qab “tso lub txim tseg” tus neeg kuj yuav tsum “nrhiav thiab txais tau kev hloov siab lees txim los ntawm Vajtswv, vim Vajtswv tib leeg zam tau.”5 Thiab yog tias tsis hloov siab lees txim rau kev ua txhaum thiab kev xav ua txhaum mus txog thaum Kev Txiav Txim Thaum Kawg, ces tus uas tsis hloov siab lees txim yuav tsis huv. Kev lav ris tseem ceeb tshaj plaws, tsis hais kev hloov ua neeg huv vim yus hloov siab lees txim, nyob ntawm peb ib leeg thiab Vajtswv.

III. Kev Sawv Rov Los thiab Kev Txiav Txim Thaum Kawg

Kev txiav txim uas hais txog hauv cov vaj lug kub feem ntau yog Kev Txiav Txim Zaum Kawg tom qab Kev Sawv Rov Los (saib 2 Nifais 9:15). Ntau nqe vaj lug kub hais tias “peb txhua tus yuav tau mus sawv tab meeg Vajtswv thiab nws yuav txiav txim rau peb sawv daws” (Loos 14:10; kuj saib 2 Nifais 9:15; Mauxiyas 27:31) “los sawv ntawm Vajtswv xub ntiag rau nws txiav txim raws li tej uas [peb] tau ua nyob hauv lub cev uas txawj ploj tuag” (Amas 5:15; kuj saib Tshwm Sim 20:12; Amas 41:3; 3 Nifais 26:4). Txhua tus yuav raug txiav txim “raws li tej yam lawv ua” (3 Nifais 27:15) thiab “raws li tej kev xav tau ntawm lawv lub siab” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 137:9; kuj saib Amas 41:6)

Lub hom phiaj ntawm Kev Txiav Txim Zaum Kawg no yog kom seb peb puas tau “ua rau [peb] lub siab hloov loj heev” zoo li Amas piav (saib Amas 5:14, 26) vim peb tau los ua neeg tshiab, peb thiaj li “tsis … muaj siab xav ua phem ntxiv, tiam sis xav ua zoo tsis tu ncua mus li.” (Mauxiyas 5:2) Tus uas yuav txiav txim qhov no yog peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos (saib Yauhas 5:22; 2 Nifais 9:41). Tom qab Nws txiav txim peb, peb txhua tus yuav lees tias “nws tej kev txiav txim yeej ncaj ncees” (Mauxiyas 16:1; kuj saib Mauxiyas 27:31; Amas 12:15), vim rau qhov Nws paub txhua yam (saib 2 Nifais 9:15, 20) Nws thiaj li paub tag nrho tej yam peb tau ua thiab xav, tej uas ncaj ncees uas peb twb hloov siab lees txim txog thiab tej tsis ncaj ncees thiab tej uas peb tsis tau hloov siab lees txim txog.

Vaj lug kub qhia txog tus txheej txheem ntawm Kev Txiav Txim Zaum Kawg no. Amas qhia tias thaum txog lub caij sawv rov los Vajtswv txoj kev txiav txim ua rau “yuav muab txhua yam txum tim rov qab los raws li qhov tsim nyog” (Amas 41:2). “Yog tias tej yam lawv ua nyob hauv lub neej no zoo, thiab tej kev xav ntawm lawv lub siab los zoo, ces lawv … yuav raug txum tim rov rau qhov zoo, thaum txog hnub kawg” (Amas 41:3). Ib yam li ntawd, “Yog lawv ua [los sis lawv xav ua] tej yam phem yuav muab lawv tej kev phem txum tim rov qab los rau lawv” (Amas 41:4–5; kuj saib Hilamas 14:31). Zoo li ntawd, tus yaj saub Yakhauj qhia tias nyob hauv Kev Txiav Txim Zaum Kawg “lawv cov uas ncaj ncees yuav ncaj ncees li qub, thiab lawv cov uas vuab tsuab yuav vuab tsuab li qub” (2 Nifais 9:16; kuj saib Maumoos 9:14; 1 Nifais 15:33). Nov yog tus txheej txheem uas yuav siv thaum peb sawv nyob rau ntawm qhov uas Maulaunais hu ua “Yehauvas tus uas zoo kawg nkaus lub rooj txiav txim, tus Txiav Txim uas Nyob Mus Ib Txhis ntawm cov muaj sia thiab cov tuag” (Maulaunais 10:34; kuj saib 3 Nifais 27:16).

Xwv kom paub tseeb tias peb yog neeg huv rau Vajtswv pom, peb yuav tsum hloov siab lees txim ua ntej Kev Txiav Txim Zaum Kawg (saib Maumoos 3:22). Zoo li Amas qhia nws tus tub uas ua txhaum, peb tsis muaj peev xwm zais peb tej kev txhaum ntawm Vajtswv, “tsuas yog [peb] hloov siab lees txim xwb tsis li ntawd tej ntawd yuav nyob ruaj nrees ua tim khawv nkaug [peb] thaum txog hnub kawg” (Amas 39:8; ntxiv qhov uas ntawv qaij). Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj yog tib txoj kev rau peb txais kev ntxuav kom huv los ntawm hloov siab lees txim, thiab lub neej hauv ntiaj teb no yog lub sij hawm ua li ntawd. Txawm peb kawm tias muaj neeg uas yuav hloov siab lees txim hauv lub ntuj ntsuj plig los (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 138:31, 33, 58), txoj kev ntawd tsis paub tseeb. Txwj Laug Melvin J. Ballard qhia tias: “Yeej yooj yim dua yog peb kov yeej thiab ua hauj lwm rau tus Tswv thaum lub cev thiab tus ntsuj plig nyob ua ke. Nov yog lub sij hawm thaum tib neeg kawm tau thiab hloov tau. … Lub neej no yog lub sij hawm rau peb hloov siab lees txim.”6

Thaum peb hloov siab lees txim, tus Tswv qhia peb paub tseeb tias peb tej kev txhaum, tsis hais tej yam peb ua thiab tej yam peb xav, yuav muab ntxuav kom huv thiab peb tus txiav txim thaum kawg uas muaj siab hlub yuav “tsis nco qab txog tej ntawd ntxiv” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 58:42; kuj saib Yaxayas 1:18; Yelemis 31:34; Henplais 8:12; Amas 41:6; Hilamas 14:18–19). Tom qab peb yog neeg huv vim peb hloov siab lees txim, peb yuav tsim nyog txais tau txoj sia nyob mus ib txhis, uas Vaj Ntxwv Npeyamis piav tias yog kev “nrog Vajtswv nyob hauv qhov chaw uas muaj kev zoo siab tsis txawj kawg” (Mauxiyas 2:41; kuj saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 14:7).

Ib feem ntxiv ntawm Vajtswv “txoj hau kev txum tim rov qab los” (Amas 41:2) txoj Kev Sawv Rov Los yuav ua rau “txhua yam … txum tim rov qab los rau lawv tej qub chaw thiab qub cev uas zoo tag nrho” (Amas 40:23). Tag nrho peb tej kev tsis muaj peev xwm los sis tej yam txawv ntawm peb sab cev nqaij daim tawv uas muaj hauv lub neej no yuav hloov ua zoo tag nrho, tsis hais tej uas raug thaum yug los, los sis thaum raug mob los yog kab mob.

Kev txum tim rov qab los no puas ua kom peb huv los ntawm peb tej kev xav tsis dawb huv los yog tej kev muaj yees uas tsis tau kov yeej? Tsis yog li ntawd. Peb paub tias peb yuav raug txiav txim rau tej yam peb xav tau thiab tej yam peb ua (saib Amas 41:5; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 137:9) thiab tej yam uas peb xav txog kuj yuav ua rau peb raug txim (saib Amas 12:14). Amulej qhia tias peb yuav tsum tsis txhob “laug [peb] lub sij hawm hloov siab lees txim” rau tom qab peb tuag (Amas 34:33) vim tib tug ntsuj plig uas kav peb lub cev hauv lub neej no, tib tug ntsuj plig ntawd---tsis hais tus uas yog tus Tswv li los sis tus dab phem li—“yuav muaj hwj chim kav nej lub cev nyob hauv lub ntuj uas nyob mus ib txhis ntawd” (Amas 34:34). Peb tus Cawm Seej muaj hwj chim thiab tos ntsoov kom ntxuav peb huv. Tam sim no yog lub sij hawm rau peb thov Nws pab peb kom hloov siab lees txim rau peb tej kev xav tau uas phem los sis tsis tsim nyog thiab ua neeg huv thiab npaj sawv rau ntawm Vajtswv xub ntiag hauv Kev Txiav Txim Zaum Kawg

IV. Caj Npab ntawm Kev Siab Hlub Tshua

Lub ntsiab ntawm Vajtswv txoj hau kev thiab tag nrho Nws cov lus txib yog Nws txoj kev hlub peb txhua tus, uas yog “yam uas neeg xav tau tshaj txhua txhia yam … thiab yog qhov uas xyiv fab tshaj plaws rau yus tus ntsuj plig” (1 Nifais 11:22–23). Tus yaj saub Yaxayas tau qhia cov neeg phem tias thaum lawv “tig los cuag tus Tswv, Vajtswv thiaj yuav hlub lawv … [thiab] yuav zam lawv lub txim” (Yaxayas 55:7). Amas qhia tias, “Saib seb, nws caw tib neeg txhua tus, nws txhais caj npab hlub tshua cev tuaj rau lawv” (Amas 5:33; kuj saib 2 Nifais 26:25–33). Tus Tswv uas sawv rov los tau qhia cov Neeg Nifais tias, “Saib seb, kuv txhais npab hlub tshua twb muab cev tuaj rau nej, thiab tus uas yuav los, kuv yuav txais yuav tus ntawd” (3 Nifais 9:14). Los ntawm tej nqe vaj lug kub no thiab cov lus qhia hauv vaj lug kub ntxiv, peb paub tias peb tus Cawm Seej uas hlub peb xyab nws caj npab kom txais tau tag nrho cov txiv neej thiab cov poj niam yog tias lawv ua tej yam los ntawm Nws txoj kev hlub tau pub rau lawv kom txais tau tej txiaj ntsim zoo tshaj plaws uas Vajtswv muaj rau Nws cov me nyuam.7

Los ntawm Vajtswv txoj hau kev thiab Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj, kuv ua tim khawv nrog “ib txoj kev cia siab uas ci kawg nkaus” tias Vajtswv hlub peb thiab peb yeej hloov tau ua neeg huv los ntawm kev hloov siab lees txim. Tus Tswv cog lus tias “yog tias [peb] yuav thawb lawm tom hauv ntej, mloog ntsoov Khetos tej lus, thiab nyiaj mus kom txog thaum kawg, saib seb, Leej Txiv hais li no tias: Nej yuav tau txoj sia nyob mus ib txhis” (2 Nifais 31:20). Kuv thov kom peb yuav ua li no, los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. “Los Cuag Tswv Yexus,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 42.

  2. Russell M. Nelson, “Repentance and Conversion,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2007, 102.

  3. Russell M. Nelson, “Four Gifts That Jesus Christ Offers to You” (2018 Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm Kev Hawm Vajtswv hauv lub Caij Christmas, Kaum Ob Hlis Ntuj 2, 2018), broadcasts.ChurchofJesusChrist.org.

  4. Russell M. Nelson, “Peb Muaj Peev Xwm Ua Zoo Dua thiab Ua Neeg Zoo Dua,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2019, 69.

  5. The Teachings of Spencer W. Kimball, tus kho ntawv Edward L. Kimball (1982), 101.

  6. Melvin J. Ballard, nyob hauv Melvin R. Ballard, Melvin J. Ballard: Crusader for Righteousness (1966), 212–13.

  7. Saib Tad R. Callister, The Infinite Atonement (2000), 27–29.