2010–2019
Qhov Muag ntawm Kev Ntseeg
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2019 lub Tuam Rooj Sab Laj


Qhov Muag ntawm Kev Ntseeg

Yog peb xaiv tej yam uas peb txaus siab lees yuav nyob hauv zaj lus tshaj tawm, ces ua rau peb pom kev tsis meej, vim peb saib lub sij hawm tam sim no tseem ceeb dhau.

Tsis ntev uas ntej Nws raug Ntsia Saum Ntoo Khaub Lig, lawv coj Yexus mus rau Philaj hauv chav txiav txim. “Koj puas yog cov Yudais tus vaj ntxwv?” Philaj nug kom thuam xwb. Yexus teb hais tias: “Kuv lub teb chaws tsis yog lub ntiaj teb no. … Kuv … los yug rau hauv lub ntiaj teb no thiab qhia qhov tseeb. Txhua tus uas nyiam qhov tseeb yeej mloog kuv lus.”

Philaj lam nug hais tias, “Qhov tseeb yog dab tsi?”1

Niaj hnubn no, lus nug hais tias “Qhov tseeb yog dab tsi?” ntshe ua rau ib tug neeg nyuaj xav txog.

Yog tias nrhiav Google “Qhov tseeb yog dab tsi?” ces muaj ib plhom tawm tej lus teb. Peb muaj xov xwm hauv peb lub xov tooj ntawm tes ntau dua li peb muaj tag nrho hauv tej phau ntawv hauv lub tsev qiv ntawv. Peb muaj xov xwm thiab tib neeg tej kev xav ntau dhau. Txhua lub sij hawm muaj tej lub suab uas ntxias peb mloog lawv.

Vim muaj kev ua xyem xyav ntau heev niaj hnub no, neeg coob thiaj li ntseeg tej lus uas tau hais 2,500 xyoos tas los thaum Protagoras hais rau Socrates hais tias: “Qhov tseeb rau koj muaj tseeb rau koj, es qhov tseeb rau kuv muaj tseeb rau kuv.”2

Qhov Tseeb Los ntawm Yexus Khetos txoj Moo Zoo uas Tau Muab Txum Tim Rov Qab Los

Vim peb tau koob hmoov los ntawm Yexus Khetos txoj moo zoo, peb txo hwj chim hais tias muaj tej yam uas muaj tseeb tag nrho tiag tiag. Tej yam tseeb uas nyob mus ib txhis yeej zoo ib yam rau Vajtswv txhua tus tub thiab ntxhais.

Cov vaj lug kub qhia peb tias “Kev tseeb yog kev paub tej yam uas tab tom muaj, thiab tej yam uas tau muaj lawm, thiab tej yam uas tseem yuav muaj los.”3 Qhov tseeb yog tej uas muaj yav tas los thiab yav tom ntej, ua rau peb lub zeem muag loj dua li ib lub sij hawm tsis ntev xwb.

Yexus hais tias, “Kuv yog txoj kev, qhov tseeb thiab txoj sia.”4 Qhov tseeb qhia txoj kev mus rau txoj sia nyob mus ib txhis rau peb, thiab yog los ntawm peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos, xwb. Tsis muaj lwm txoj kev.

Yexus Khetos qhia peb kom paub ua neej, los ntawm Nws txoj Kev Theej Txhoj thiab txoj Kev Sawv Rov Los, Nws pub kev zam txim rau peb tej kev txhaum thiab Nws pub kev tsis txawj tuag tom qab peb dhau daim ntaub thaiv mus. Qhov no tseeb tseeb xwb.

Nws qhia peb tias tsis ua li cas yog peb muaj nyiaj los sis peb pluag, peb muaj npe los sis tsis muaj koob muaj npe hlo li, ntse heev los sis tsis tau kawm ntawv. Tiam sis, hauv lub ntiaj teb no peb xav txhawb peb txoj kev ntseeg tus Tswv Yexus Khetos kom muaj zog, xaiv kev zoo tsis xaiv kev phem, thiab ua raws li Nws cov lus txib. Txawm peb zoo siab rau tej yam tshiab los ntawm txuj ci science thiab tshuaj kho mob, tej yam tseeb ntawm Vajtswv yeej muaj ntau dua li tej no.

Yeej ib txwm tau muaj tej lus cuav kom ua rau Vajtswv cov me nyuam tsis nco qab txog qhov tseeb thiab kom tawm tsam tej yam tseeb uas nyob mus ib txhis. Tus yeeb ncuab tej lus sib cav yeej zoo ib yam li qub. Cia li mloog cov uas hais lus 2,000 xyoos tas los:

“Nej yeej tsis muaj peev xwm paub txog tej uas nej tsis pom. … [Ib tug neeg ua li cas los] tsis txhaum.”

“[Vajtswv tsis foom koob hmoov rau nej, tiam sis] txhua tus neeg vam meej raws li nws txoj kev txawj.”5

“Twb tsis tsim nyog tias yuav muaj ib tug zoo li ib tug Khetos [yuav ua] Vajtswv Leej Tub.”6

“[Qhov nej ntseeg yog kab lig kev cai ruam dhau los thiab] txoj kev xav ntawm lub siab npau xwb.”7 Hnov li ntawd, ces zoo li yog niaj hnub nim no yom?

Vim tau muab txoj moo zoo Txum Tim Rov Qab Los, Vajtswv tau muab ib txoj kev rau peb kawm thiab paub tej yam tseeb ntawm sab ntsuj plig uas tseem ceeb heev: peb kawm tej no los ntawm cov vaj lug kub dawb huv, peb tej kev thov Vajtswv, tej yam peb kawm hauv lub neej no, cov yaj saub thiab cov thwj tim tej lus qhuab qhia, thiab los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tej lus qhia, tus uas yuav pab peb “paub qhov tseeb ntawm txhua yam.”8

Yus To Taub Qhob Tseeb ntawm Sab Ntsuj Plig

Peb paub tau tej yam uas los ntawm Vajtswv thaum peb nrhiav tej ntawd los ntawm sab ntsuj plig. Povlauj hais tias, “Tsuas yog Vajtswv tus Ntsuj Plig thiaj paub Vajtswv lub siab xwb. … Rau qhov lawv tsis muaj Vaj Ntsuj Plig lawv thiaj tsis to taub tej ntawd.”9

Cia li saib daim duab no los ntawm Michael Murphy. Saib li no, yus tsis ntseeg tias yog ib tug uas kos duab txog tib neeg lub qhov muag. Tiam sis, yog yus saib tej lub voj voog txawv, yus pom tau qhov zoo nkauj uas tus kws kos duab tau tsim.

Ib yam li ntawd, peb pom tau tej yam tseeb ntawm Vajtswv los ntawm lub qhov muag ntawm kev ntseeg. Povlauj hais tias: “Tus uas tsis muaj Vaj Ntsuj Plig, tus ntawd yeej tsis tau txais tej uas Vajtswv tus Ntsuj Plig pub, rau qhov lawv pom hais tias tej ntawd tsis muaj qab hau dab tsi, thiab lawv tsis to taub txog tej ntawd, rau qhov lawv tsis muaj Vaj Ntsuj Plig lawv thiaj tsis to taub tej ntawd.”10

Cov vaj lug kub, peb tej lus thov, tej yam los ntawm peb lub neej, cov yaj saub, thiab lub txiaj ntsim Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv ua rau peb pom tau qhov tseeb meej ntawm sab ntsuj plig uas yuav tsum muaj nyob rau hauv peb lub neej no.

Qhov Muag ntawm Kev Ntseeg txoj Kev Saib Zaj Lus Tshaj Tawm

Cia peb saib zaj lus tshaj tawm txog tsev neeg los ntawm qhov muag ntawm kev ntseeg.

Thawj Tswj Hwm Gordon B. Hinckley tau hais txog “Tsev neeg: Ib zaj Lus Tshaj Tawm rau lub Ntiaj Teb” hais tias: “Vim muaj ntau txoj kev dag uas tib neeg muab ua qhov tseeb, vim muaj tej kev dag ntsuav hais txog tej kev cai zoo thiab tej yam saib muaj nqi zoo, vim muaj tej kev haub kev ntxias ntau kom txais lub ntiaj teb no txoj kev tsuas xim, peb tau xav tias tsim nyog yuav ceeb toom [nej].”11

Zaj lus tshaj tawm pib li no: “Txhua txhia tus tib neeg—txiv neej thiab poj niam—raug tsim muaj yam ntxwv zoo li Vajtswv. Txhua txhia tus yog nkawm niam txiv saum ntuj ceeb tsheej ib tug tub ntsuj plig los yog ib tug ntxhais ntsuj plig uas nkawd hlub thiab xws li txhua tus yog li ntawd, txhua txhia tus muaj ib tug cwj pwm thiab txoj hmoov los saum ntuj los.”

Tej no muaj tseeb nyob mus ib txhis. Lub ntiaj teb tsis tau ua yuam kev tsim peb xwb.

Kuv nyiam tej lus no: “Nyob rau lub qub neej, tej tub ntsuj plig thiab tej ntxhais ntsuj plig tau paub thiab teev tiam Vajtswv ua lawv Leej Txiv uas Nyob Mus Ib Txhis Li thiab lawv tau txais yuav Nws lub tswv yim.”12

Peb twb muaj txoj sia nyob ua ntej peb yug los. Qhov uas peb yog Vajtswv cov me nyuam yeej nyob hauv peb tas mus li. Peb tsis to taub zoo li cas, tiam sis tej yam peb tau kawm ntawm sab ntsuj plig nyob hauv lub neej ua ntej lub neej no yeej hloov peb nyob no.13 Peb tau lees yuav Vajtswv txoj hau kev. Peb paub tias peb yuav raug tej yam nyuaj, kev mob kev nkeeg, thiab kev nyuaj siab hauv lub ntiaj teb no.14 Peb kuj paub tias thaum tus Cawm Seej yuav los thiab yog peb ua neeg tsim nyog, peb yuav sawv rov los, thiab “tau yeeb koob ntxiv rau saum [peb] taub hau mus ib txhiab thiab ib txhis.”15

Zaj lus tshaj tawm qhia meej tias: “Peb tshaj tawm hais tias txoj hau kev uas yus tsim tau txoj sia hauv ntiaj teb no raug tsa los ntawm Vajtswv los. Peb pom zoo rau qhov uas ib tug neeg txoj sia yog ib yam tseem ceeb dawb ceev thiab uas nws tseem ceeb rau Vajtswv lub tswv yim nyob mus ib txhis li.”

Peb Leej Txiv txoj hau kev hais kom ib tug txiv tsev thiab ib tug niam tsev coj me nyuam los nyob rau hauv lub ntiaj teb no thiab ua rau peb yuav tsum hais lus tiv thaiv cov uas tseem tsis tau yug los.

Cov Ntsiab Cai ntawm Zaj Lus Tshaj Tawm Sib Txuas Ua Ke

Yog peb xaiv tej yam uas peb txaus siab lees yuav nyob hauv zaj lus tshaj tawm, ces ua rau peb pom kev tsis meej, vim peb saib lub sij hawm tam sim no tseem ceeb dhau. Yog peb thov Vajtswv xav txog zaj lus tshaj tawm los ntawm qhov muag ntawm kev ntseeg, peb haj yam to taub tias cov ntsiab cai ntawd sib koom ua ke, ib lub ntsiab cai txhawb nqa ib lub, thiab qhia txog peb Leej Txiv txoj hau kev rau Nws cov me nyuam.16

Peb tsis tas xav tsis thoob thaum tus Tswv cov yaj saub qhia Nws lub siab nyiam thiab tib neeg tseem muaj lus nug? Ib txhia xyeej cov yaj saub tam sim ntawd,17 thiab lwm tus thov Vajtswv txog lawv tej lus nug—tej lus nug uas yuav teb tom qab ua siab ntev thiab yog muaj qhov muag ntawm kev ntseeg. Yog tias zaj lus tshaj tawm no tau tawm los hauv ib lub caij nyoog txawv, ces tseem yuav muaj lus nug, tiam sis tej lus nug ntawd yuav txawv tej uas muaj niaj hnub no. Cov yaj saub pab peb teb peb tej lus nug uas xav paub tiag tiag.18

Ua ntej nws tau los ua tus Thawj Tswj Hwm ntawm lub Koom Txoos, Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson hais tias: “Cov yaj saub pom yav tom ntej. Lawv pom tej xwm txheej ceev uas tus yeeb ncuab tau npaj los yog yuav npaj rau ntawm peb txoj kev. Cov yaj saub kuj pom tau tej yam zoo thiab cov txiaj ntsim uas tos cov uas mloog lus thiab muaj siab xav ua raws li lawv hais.19

Kuv ua tim khawv txog qhov tseeb thiab lub hwj chim ntawm sab ntsuj plig uas los ntawm qhov uas Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thiab Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim koom siab.

Neeg Ntiaj Teb txoj Kev Ncaim Mus

Nyob hauv kuv lub neej, kuv twb pom ntau yam uas tau hloov txog neeg ntiaj teb txoj kev ntseeg txog tej ntsiab cai ntau hauv zaj lus tshaj tawm. Thaum kuv yog ib tug tub hluas thiab nyuam qhuav yuav poj niam, ntau tus neeg twb tsis ua raws li tus Tswv txoj kev cai uas peb hu ua txoj kev cai coj dawb huv ntxiv lawm, uas qhia tias tsuas tso cai pw ua ke thaum ib tug txiv neej thiab ib tug poj niam tau sib yuav. Thaum kuv muaj 20 thiab 30 xyoo, neeg coob tsis pom zoo pov hwm cov me nyuam uas tseem tsis tau yug los, thiab tib neeg xav tias tsim nyog rho me nyuam. Ob peb xyoo tas los no, neeg coob twb rhuav Vajtswv txoj kev cai uas qhia tias kev sib yuav yog ib yam dawb ceev uas ib tug txiv neej thiab ib tug poj niam koom ua ke.20

Qhov uas neeg coob mus deb ntawm tej ciaj ciam uas tus Tswv tau tsa ua rau peb nco txog hnub ntawd nyob hauv Kapena-us thaum tus Cawm Seej hais tias Nws yog Vajtswv es tu siab uas “[Yexus cov thwj tim] muaj coob leej thiaj … tsis nrog nws mus lawm.”

Ces tus Cawm Seej nug Kaum Ob tug Thwj Tim, “Nej yuav tso kuv tseg thiab los?”

Petus teb hais tias:

“Tus Tswv, peb yuav mus cuag leej twg? Koj tej lus pub tau txoj sia ib txhis rau neeg.

“Nim no peb ntseeg thiab paub tseeb hais tias koj yog tus [Khetos, Vajtswv Leej Tub].”21

Tsis Yog Txhua Tus Muaj lub Neej Zoo Ib Yam Li Hais Nyob hauv Zaj Lus Tshaj Tawm

Muaj neeg coob, tsis hais cov hluas cov laus los yog, uas ua raws nraim li Yexus Khetos txoj moo zoo, txawm yog lawv lub neej tsis zoo li lwm tus raws li hais nyob hauv zaj lus tshaj tawm txog tsev neeg: cov me nyuam uas lawv niam lawv txiv sib nrauj lawm; cov tub hluas ntxhais hluas uas lawv cov phooj ywg thuam txoj kev cai coj dawb huv; cov poj niam thiab txiv neej uas sib nrauj uas raug kev nyuaj siab heev vim lawv tus khub tsis coj ncaj ncees; cov niam tsev txiv tsev uas muaj tsis taus me nyuam; cov poj niam thiab cov txiv neej uas lawv tus khub tsis ntseeg txoj moo zoo li lawv; cov poj niam thiab txiv neej uas tsis paub uas li cas tiam sis lawv tsis muaj cib fim sib yuav.

Kuv ib tug phooj ywg tau 20 xyoo, ib tug uas kuv qhuas heev, nws tsis tau yuav poj niam vim nws nyiam txiv neej. Nws twb ua raws nraim li nws tej kev khi lus hauv lub tuam tsev, nws tau kawm kom txawj ua tej txuj ci tshiab, thiab nws ua hauj lwm hauv lub Koom Txoos thiab lub zej zog. Tsis ntev tas los nws hais rau kuv tias, “Kuv to taub cov zoo li kuv uas xaiv kom tsis ua raws li txoj kev cai coj dawb huv nyob hauv lub ntiaj teb no. Tiam sis Khetos twb hais kom peb tsis txhob ua li neeg ntiaj teb yom? Peb paub meej tias Vajtswv tej kev cai txawv ntawm neeg ntiaj teb tej kev cai.”

Tib neeg tsa lawv tej kev cai kom dhau tej ciaj ciam ntawm Vajtswv tej kev cai. Rau cov uas xav kom Vajtswv zoo siab, lawv yuav tsum muaj kev ntseeg, ua siab ntev thiab rau siab.22

Kuv tus poj niam, Kathy, thiab kuv wb paub ib tug muam uas tsis tau yuav txiv, es tam sim no nws muaj 40 xyoos tawm, es nws muaj peev xwm ua hauj lwm thiab rau siab ua hauj lwm hauv nws pawg ntseeg. Nws kuj tau ua raws li Vajtswv tej kev cai. Nws sau hais tias:

“Kuv ua npau suav txog hnub uas kuv yuav tau koob hmoov yuav txiv thiab muaj me nyuam. Kuv tseem tos ntsoov. Tej lub sij hawm, ua rau kuv xav tias tsis muaj leej twg nco qab kuv thiab kuv kho siab heev, tiam sis kuv sim ua kom tsis txhob xav txog tej yam uas kuv tsis muaj thiab xav txog tej yam uas kuv muaj tam sim no thiab kuv yuav pab lwm tus li cas.

“Qhov uas kuv pab kuv tsev neeg thiab neej tsa, pab kuv pawg ntseeg, thiab pab hauv lub tuam tsev twb pab kuv ntau. Kuv tsis nyob kuv ib leeg thiab muaj neeg nco txog kuv vim kuv, thiab peb sawv daws, nyob hauv ib tse neeg loj.”

Muaj Ib tug uas To Taub Zoo

Ib txhia yuav hais tias, “Nej tsis to taub kuv lub neej.” Tej zaum kuv tsis to taub, tiam sis kuv ua tim khawv tias muaj Ib tug uas to taub zoo.23 Muaj Ib Tug uas to taub nej ris nra zoo li cas vim Nws tau theej txhoj hauv lub vaj thiab saum ntoo khaub lig. Thaum nej nrhiav Nws thiab ua raws li Nws cov lus txib, kuv cog lus rau nej tias Nws yuav foom koob hmoov rau nej thiab ris tej nra hnyav dhau uas nej ris tsis tau nej tus kheej xwb. Nws yuav pub phooj ywg nyob mus ib txhis rau nej thiab muab cib fim rau nej mus pab lwm tus. Qhov tseem ceeb, Nws yuav pub tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv rau nej thiab Nws yuav pom zoo rau nej. Tsis tsim nyog peb xaiv tej yam uas ua rau tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv los sis cov koob hmoov uas nyob mus txhis ploj mus.

Kuv paub tias tus Cawm Seej muaj sia nyob. Kuv ua tim khawv Nws yog lub hauv paus ntawm qhov tseeb tag nrho uas tseem ceeb thiab Nws yuav pub tag nrho cov koob hmoov uas Nws cog lus tias cov uas ua raws li Nws cov lus txib yuav txais tau. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Yauhas 18:33, 36–38.

  2. William S. Sahakian thiab Mabel Lewis Sahakian, Ideas of the Great Philosophers (1966), 28.

  3. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 93:24.

  4. Yauhas 14:6.

  5. Amas 30:15, 17.

  6. Hilamas 16:18.

  7. Saib Amas 30:14, 23, 27.

  8. Maulaunais 10:5.

  9. Joseph Smith Translation, 1 Kauleethaus 2:11 [in 1 Kauleethaus 2:11, footnote c]; 1 Kauleethaus 2:14.

  10. 1 Kauleethaus 2:14.

  11. Gordon B. Hinckley, “Stand Strong against the Wiles of the World,” Ensign, Kaum Ib Hlis Ntuj 1995, 100. Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau piav txog zaj keeb kwm ntawm zaj lus tshaj tawm, raws li Sheri Dew sau nyob hauv Insights from a Prophet’s Life: Russell M. Nelson (2019), 208:

    “Muaj ib hnub thaum xyoo 1994, Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim siv ib hnub hauv lawv chav sab laj hauv lub Tuam Tsev Salt Lake sib tham txog tej tsev neeg tej teeb meem. Lawv tau sib tham txog tej yam xws li qhov uas duab liab qab nyob txhua qhov chaw thiab qhov uas muaj tej kev cai uas tsis txhawb nqa tsev neeg. Tsis yog kev sib tham tshiab, tiam sis hnub ntawd lawv sib tham txog tib qho tseem ceeb no xwb.

    “Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim tau tshuaj xyuas cov lus qhuab qhia thiab tej tsab cai, thiab xav txog tej yam uas hloov tsis taus—cov lus qhuab qhia—thiab tej yam uas tej zaum hloov tau—tej tsab cai. Lawv sib tham txog tej yam uas lawv pom yuav muaj los, xws li cov pej xeem txoj kev xav cia txiv neej yuav tau txiv neej thiab poj niam yuav poj niam thiab tso cai rau txiv neej hloov los ua poj niam li ntawd. Txwj Laug Nelson piav tias, ‘Tiam sis tej yam uas peb pom tsis tas li ntawd xwb. Peb pom tau tej zej zog uas xav muab tag nrho tej kev cai thiab ciaj ciam rau kev plees kev yi tso tseg. Peb pom tias yuav tsis paub meej yog poj niam los txiv neej. Peb pom tau txhua yam no yuav los.’

    “Kev sib tham li no, thiab koom nrog lwm txoj kev sib tham tau ib ntus, ua rau Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim txiav txim siab tias lawv yuav tsum npaj ib daim ntawv, tej zaum ib zaj lus tshaj tawm, uas qhia tias lub Koom Txoos xav li cas txog tsev neeg thiab muab rau Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm saib.”

  12. Tsev Neeg: Ib zaj Lus Tshaj Tawm rau lub Ntiaj Teb,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2017, 145.

  13. Thawj Tswj Hwm Dallin H. Oaks hais tias: “Txhua tus neeg ntiaj teb uas yug los hauv lub ntiaj teb twb xaiv Leej Txiv txoj hau kev thiab xav xav ua li ntawd. Peb feem coob twb ua kev khi lus nrog Leej Txiv txog tej yam uas peb yuav ua hauv lub neej no. Tsis tau tshwm sim ua li cas, tiam sis tej yam peb tau ua hauv lub ntuj ntsuj plig yeej tshoov peb lub siab hauv lub neej no” (“The Great Plan of Happiness,” Ensign, Kaum Ib Hlis Ntuj 1993, 72).

  14. Saib Dallin H. Oaks, “Qhov Tseeb thiab Txoj Hau Kev,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2018, 25–28.

  15. Anplaham 3:26.

  16. Thawj Tswj Hwm Dallin H. Oaks hais tias:

    “Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg uas twb hloov los ntseeg tiag tiag ntseeg tias tej lus qhuab qhia hauv txoj kev tshaj tawm txog tsev neeg, uas tshaj tawm yuav luag nees-nkaum-tsib xyoos dhau los, yog tus Tswv rov qab qhia txoj moo zoo tej qhov tseeb uas peb yuav tsum muaj kom thiaj pab txhawb nqa peb mus dhau tej kev cov nyom rau tsev neeg uas muaj niaj hnub nim no. …

    “Kuv ua tim khawv hais tias txoj kev tshaj tawm txog tsev neeg yog ib txoj lus tseeb nyob mus ib txhis li, thiab yog tus Tswv lub siab xav rau Nws cov me nyuam uas nrhiav kom tau lub neej nyob mus ib txhis. Twb yog lub hauv paus rau lub Koom Txoos cov lus qhia thiab tej kev coj ua tau 22 xyoos dhau los thiab yeej yuav zoo li ntawd txuas ntxiv mus rau yav tom ntej. Yog tias nej xav tias yog li ntawd, qhia txog nws, thiab ua neej raws li nws cov lus qhia, nej yuav tau koob hmoov thaum nej thawb mus tom hauv ntej rau lub neej nyob mus ib txhis. …

    “… Kuv ntseeg hais tias qhov uas peb xav li cas thiab siv li cas txoj kev tshaj tawm txog tsev neeg yog ib qho kev sim siab rau tiam neeg no. Kuv thov kom tag nrho Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg sawv ruaj ruaj thiab xaiv qhov yog” (“Txoj Hau Kev thiab txoj Kev Tshaj Tawm,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2017, 30–31).

  17. Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau hais tias: “Muaj neeg uas hais tias peb ntxub lwm tus, tiam sis cov uas ntxub yog cov uas tsis cia peb xav li peb xav thiab xav kom peb xav li lawv xav xwb. Qhov uas peb txhawb nqa yeej yog txoj kev coj dawb huv. Kaum Nqe Lus Txib tseem muaj nqi. Vajtswv tsis tau thim kev cai ntawd. … Peb tsis muaj cai hloov cov kev cai uas Vajtswv tau tshaj tawm” (nyob hauv Dew, Insights from a Prophet’s Life: Russell M. Nelson, 212).

  18. “Thaum twg neeg ntiaj teb tawm tsam peb tsev neeg nyob thoob plaws lub ntiaj teb, tej yam tseeb los ntawm zaj lus tshaj tawm txog tsev neeg yuav pab nej.

    “Nej cov tub hluas ntxhais hluas uas muaj cai txais meej mom ntawm tus vaj ntxwv yuav tsum to taub tias cov pej xeem tej kev sib cav txog kev sib yuav. Qhov uas lawv sib cav txog tam sim no yog qhov uas puas tsim nyog cia txiv neej yuav txiv neej thiab poj niam yuav poj niam. Yog nej xav paub tias lub Koom Txoos ntseeg li cas los yog xav paub txog lwm yam tseem ceeb, cia li thov Vajtswv txog yam ntawd, ces ua raws li cov yaj saub hais hauv lub tuam rooj sab laj ntawm lub Koom Txoos thaum lub Kaum Hli Ntuj. Tej zaj lus no, nrog rau tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tej kev tshoov siab, yuav ua rau nej to taub ntxiv thiab paub tseeb ntxiv” (Russell M. Nelson, “Youth of the Noble Birthright: What Will You Choose?” [Church Educational System kev hawm Vajtswv rau cov tub hluas ntxhais hluas, Cuaj Hlis Ntuj 6, 2013], broadcasts.ChurchofJesusChrist.org).

  19. Russell M. Nelson, “Stand as True Millennials,” Liahona, Kaum Hli Ntuj 2016, 53.

  20. Thawj Tswj Hwm Nelson hais tias: “Tiam sis tej yam uas cov pej xeem nyiam thiab noob neej tej tswv yim muaj hwj huam kom tej tseem fwv sau, rov qab sau thiab ntswj txoj kev cai. Txawm yog tseem fwv yuav tsa kev cai dab tsi los, tus Tswv tej lus qhuab qhia txog kev sib yuav thiab kev coj ncaj ncees yeej yuav tsis hloov. Cia li nco ntsoov: kev txhaum, txawm tib neeg tso cai los, Vajtswv tseem suav tias yog kev txhaum!” (“Tej Kev Txiav Txim uas Nyob Mus Ib Txhis,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2013, 108).

  21. Yauhas 6:66–69.

  22. Saib Amas 32:41–43; Kuv yeej ib txwm nyiam qhov uas nyob hauv tshooj uas hais txog kev ua rau peb txoj kev ntseeg loj tuaj no, tej lub ntsiab cai ntawm kev ntseeg, ua siab ntev, thiab kev rau siab los nyob hauv peb nqes tom kawg.

  23. Saib Amas 7:12; Yexus Khetos raug txom nyem rau peb tej kev txhaum thiab rau peb tej kev raug mob thiab: “Nws yuav ris txoj kev tuag, xwv kom nws yuav daws tau kev tuag tej hlua uas khi nws cov neeg; thiab nws yuav ris lawv tej kev qaug dag qaug zog, xwv kom nws lub siab thiaj li yuav muaj kev hlub tshua puv nkaus, ntawm sab cev nqaij daim tawv, xwv kom nws yuav paub pab nws cov neeg ntawm sab cev nqaij daim tawv raws li lawv tej kev qaug dag qaug zog.” (Lwm lo lus rau kev mob kev nkees yog kev tsis muaj peev xwm, kev qaug zog, kev txom nyem.) Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 88:6: “Tus uas nce mus puag saum ntuj, thiab nws kuj nqis qis tshaj txhua yam, nws thiaj li thoob tsib to nrog txhua yam, kom nws yuav muaj peev xwm nyob hauv txhua yam thiab dhau ntawm txhua yam; yog txoj kev kaj ntawm kev tseeb;”