2010–2019
Teb Peb tej Lus Thov
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2019 lub Tuam Rooj Sab Laj


Teb Peb tej Lus Thov

Leej Txiv paub peb, paub peb xav tau dab tsi, thiab yuav pab peb.

Ib co lus qhuab qhia tseem ceeb thiab zoo los ntawm Yexus Khetos txoj moo zoo yog qhov uas peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej hlub Nws cov me nyuam tiag tiag. Vim Nws hlub tiag tiag, Nws foom koob hmoov rau peb raws li peb xav tau tiam sis Nws tseem ua raws li Nws laj lim tswv yim uas nyob mus ib txhis. Raws li tus yaj saub Nifais hais tias, “Kuv paus tias [Vajtswv] yeej hlub nws cov me nyuam.”1

Ib yam uas yog los ntawm txoj kev hlub tiag tiag ntawd yog qhov uas Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej pab peb lub neej, txawm peb tsis paub los yog tsis to taub qhov ntawd. Peb nrhiav Leej Txiv txoj kev qhia thiab txoj kev pab thaum peb thov Vajtswv tiag tiag. Thaum peb ua raws li peb tej kev khi lus thiab sim ua zoo li tus Cawm Seej ntxiv, peb muaj cai txais tau Vajtswv txoj kev pab tsis tu tsis tseg2 los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv lub hwj huam thiab kev tshoov siab.

Cov vaj lug kub qhia peb tias: “Thaum nej tsis tau thov, nej Leej Txiv twb paub tej uas nej xav yuav lawm,”3 thiab Nws “paub txhua yam, vim [Nws] qhov muag pom txhua yam.”4

Tus yaj saub Maumoos coj yam ntxwv zoo ua li no. Nws tsis tau pom qhov kawg ntawm nws tes hauj lwm. Tiam sis nws to taub tias tus Tswv ua tib zoo coj nws kev. Thaum nws txais kev tshoov siab tso Nifais cov phiaj me nrog rau nws cov ceev xwm txheej, Maumoos sau hais tias: “Thiab kuv ua li no rau ib lub hom phiaj tseem ceeb; vim li no nws tau ntxhi rau kuv, raws li tej kev tshoov siab ntawm tus Tswv tus Ntsuj Plig uas nyob hauv kuv. Thiab nim no, kuv tsis paub txhua yam; tiam sis tus Tswv paub txhua yam uas yuav muaj los; yog li ntawd, nws tshoov kuv lub siab kom ua raws li nws lub siab xav.”5 Txawm Maumoos tsis tau paub tias 116 daim ntawv yuav ploj mus thaum yav tom ntej, tus Tswv paub lawm thiab tau npaj ib txoj kev kom kov yeej qhov teeb meem ntawd ntev heev ua ntej muaj li ntawd.

Leej Txiv paub peb, paub peb xav tau dab tsi, thiab yuav pab peb. Tej lub sij hawm nws pab peb thaum tib lub sij hawm uas peb thov los sis tsis ntev tom qab uas peb thov kom Nws pab. Tej lub sij hawm tej yam uas peb rau siab thov los Nws teb tsis raws li peb xav, tiam sis peb kawm tias Vajtswv muaj cov koob hmoov zoo dua ntxiv. Thiab tej lub sij hawm, tej yam peb xav uas ncaj ncees los Nws tsis pub rau peb hauv lub neej no. Kuv yuav hais peb zaj uas piav txog peb txoj kev no uas Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej teb peb tej lus thov Nws.

Wb tus tub ntxawg twb hu mus ua tub txhib nyob hauv qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo France Paris. Xwv kom npaj ua ntej, wb nrog nws mus yuav tsho, xuv, kalavav, thom khwm, thiab ib lub tsho loj. Tu siab uas lub tsho loj nws xav tau los lawv tsis muaj ib lub loj txaus thaum ntawd. Tiam sis, tus neeg muag khoom hais tias ob peb lim tiam lawv yuav muab xa rau qhov chaw cob qhia cov tub txib nyob hauv Provo ua ntej wb tus tub yuav mus Fabkis Teb. Wb tau them nqi rau lub tsho loj thiab tsis xav txog ntxiv.

Wb tus tub tau mus hauv qhov chaw cob qhia cov tub txib thaum lub Rau Hli Ntuj, thiab lawv xa lub tsho loj rau nws ob peb hnub ua ntej nws yuav tawm teb chaws thaum lub Yim Hli Ntuj. Nws tsis tau hnav lub tsho loj tiam sis nws muab tso rau hauv nws lub thawv tsuag tsuag nrog rau nws cov khaub ncaws.

Thaum txog lub caij ntuj no no nyob hauv Paris, qhov chaw uas wb tus tub ua tub txib, nws sau rau peb hais tias nws twb thau nws lub tsho loj tawm, es nws sim hnav tiam sis lub tsho me dhau. Yog li ntawd wb yuav tsum tso nyiaj ntxiv rau hauv nws lub tsev ceev nyiaj nws thiaj li yuav tau ib lub tsho loj nyob hauv Pairs, es nws twb ua li ntawd. Kuv npau taws me ntsis, es kuv sau ntawv rau nws qhia kom nws muab lub tsho qub rau lwm tus vim nws siv tsis taus.

Tom qab ntawd nws tau xa ib tsab email rau wb: “Nyob no los no no heev. … Cua nplawm ua rau lub cev no no tas, tiam sis kuv lub tsho loj tshiab nws hnyav thiab zoo heev. … Kuv tau pub kuv lub qub rau [lwm tus tub txib hauv peb lub tsev kem] uas hais tias nws thov Vajtswv kom txais tau ib lub tshoj loj uas zoo dua. Nws yog ib tug uas tau hloov siab los ntseeg ob peb xyoos tas los thiab tsuas muaj nws niam xwb … thiab tus tub txib uas muab nws ua kev cai raus dej xa nyiaj rau nws xwb, yog li ntawd lub tsho loj ntawd twb yog kev teb nws tej lus thov, ua rau kuv zoo siab heev.”6

Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej paub tias tus tub txib no ua hauj lwm hauv Fabkis Teb 6,200 mais (10,000 kilaumev) deb ntawm nws lub tsev, es nws yuav xav tau ib lub tsho loj thaum lub caij no no hauv Paris tiam sis tus tub txib no yuav tsis muaj nyiaj txaus yuav ib lub tshiab. Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej kuj paub tias wb tus tub mam li yuav ib lub tsho loj uas me dhau los ntawm ib lub khw muag khaub ncaws nyob hauv Provo, Utah. Nws paub tias ob tug tub txib no yuav ua hauj lwm ua ke nyob hauv Paris thiab lub tsho loj yuav pab teb ib tug tub txib uas txo hwj chim thiab rau siab thov kom tau ib yam uas xav tau tam sim ntawd.

Tus Cawm Seej qhia hais tias:

“Ob tug noog tsev luag muag ib xu xwb puas yog? Tiam sis yog nej Leej Txiv tsis pom zoo cia ib tug poob rau hauv av, yeej tsis poob li.

“Thiab txawm yog nej tej plaub hau los Vajtswv twb suav txhua txoj huv tib si lawm.

“Yog li ntawd, nej tsis txhob ntshai; nej muaj nqis heev dua ntau tus noog tsev.”7

Lwm lub sij hawm, thaum Vajtswv tsis pub rau peb raws li peb cia siab, tej zaum yog vim thaum kawg peb yuav tau zoo. Piv txwv hais tias, Yauxej uas yog Yakhauj tus tub cov tij laug ntxub thiab khib nws es lawv thiaj li ua tom txwv muab Yauxej tua tuag. Tiam sis, lawv muab nws muag ua ib tug qhev nyob hauv Iyiv Teb.8 Yauxej yeej yog ib tug neeg uas xav tias Vajtswv tsis teb nws tej lus thov raws li nws lub siab xav. Tiam sis, qhov uas nws raug hmoov phem ua rau nws txais tau cov koob hmoov thiab nws cawm nws tsev neeg pab lawv tsis tuag tshaib. Tom qab ntawd, nws yog ib tug thawj coj nyob hauv Iyiv Teb, thiab nrog kev ntseeg thiab tswv yim nws hais rau nws cov tij laug hais tias:

“Nim no nej tsis txhob txhawj los sis tu siab qhov uas nej muab kuv muag los rau ntawm no. Yeej yog Vajtswv txib kuv ua nej ntej los thiaj cawm tau neeg txoj sia.

“Tej kev tshaib nqhis no, xyoo no nyuam qhuav yog xyoo ob xwb, tseem tshuav tsib xyoos tom ntej no ntxiv, mas yuav tsis muaj leej twg cog thiab sau tau qoob loo hlo li.

“Vajtswv txib kuv ua nej ntej los kom cawm tau nej dim kev puas tsuaj, kom nej thiab nej cov xeeb ntxwv thiaj muaj sia nyob.

“Tsis yog nej muag kuv los rau ntawm no, tiam sis yog Vajtswv txib kuv los.”9

Thaum nws kawm ntawv qib siab, wb tus tub hlob tau ib txoj hauj lwm rau cov tub kawm ntawv uas tej zaum yuav hloov los ua ib txoj hauj lwm zoo kawg uas kav ntev tom qab nws kawm ntawv tiav. Nws twb ua hauj lwm tau plaub xyoo thaum nws kawm ntawv, nws txawj ua txoj hauj lwm no, thiab cov thawj coj thiab cov uas nrog nws ua hauj lwm saib nws rau nqi heev. Thaum nws kawm xyoo kawg, zoo li ntuj pom zoo (raws li wb tus tub xav), es muaj ib txoj hauj lwm li nws xav ua thiab nws yog tus neeg uas sib tw rau txoj hauj lwm ntawd uas zoo tshaj plaws, es txhua yam lawv hais ua rau nws xav tias nws yeej yuav tau txoj hauj lwm ntawd xwb xwb.

Tiam sis, lawv tsis tau ntiav nws ua hauj lwm. Peb tsis to taub hlo li. Nws tau npaj zoo, nws xam phaj zoo, nws yog tus uas txawj tshaj plaws, thiab nws tau muaj kev cia siab heev thov Vajtswv. Ua rau nws nyuaj siab kawg, thiab qhov no ua rau peb txhua tus xav tsis thoob tsis paub vim li cas. Vim li cas Vajtswv tau tso nws tseg thaum nws xav tau qhov ncaj ncees no?

Ob peb xyoos tom ntej ces nws paub meej yog vim li cas. Yog nws twb tau txais txoj hauj lwm nws xav tau ntawd tom qab nws kawm ntawv tias, ntshe nws yuav tsis muaj ib lub cib fim tseem ceeb uas twb ua rau nws tau koob hmoov thiab pab nws nyob mus ib txhis li. Vajtswv paub txij thaum chiv keeb los (es Nws yeej paub txhua lub sij hawm), thiab zaum no, Nws tsis pub yam ncaj ncees uas ib tug neeg thov kom tau, tiam sis Nws pub ib yam uas zoo tshaj plaws.

Thiab tej lub sij hawm, kev teb peb tej lus thov uas peb ua ncaj ncees thov thiab rau siab xav tau los Nws yeej tsis pub rau peb hauv lub neej no.

Thaum Muam Patricia Parkinson yug los nws txawj pom kev li lwm tus, tiam sis thaum nws muaj xya xyoo nws pib dig muag. Thaum nws muaj cuaj xyoos, Pat pib koom lub Xeev Utah cov Tsev Kawm Ntawv rau cov Lag Ntseg thiab Dig Muag nyob hauv Ogden, Utah, uas deb li 90 mais (145 km) ntawm nws lub tsev, nws thiaj li yuav tsum pw hauv tsev kawm ntawv—ua rau nws kho siab xav mus tsev li ib tug uas muaj cuaj xyoos xwb.

Thaum nws muaj 11 xyoos, nws twb tsis txawj pom kev hlo li. Pat rov qab mus tsev thaum nws muaj 15 xyoos kom mus rau nws lub tsev kawm ntawv theem ob. Nws twb kawm ntawv qib siab thiab kawm tiav txog kev pab sib tham lus thiab kev mob hlwb, thiab tom qab nws hais kom cov kws tso cai nkag hauv tsev kawm ntawv ntseeg nws, nws tau pib kawm graduate school thiab kawm tiav kom tau nws daim master’s ua ib tug kws pab txhawb nqa kev hais lus. Tam sim no Pat pab 53 tus me nyuam kawm ntawv thiab saib xyuas plaub tug kws pab txhawb nqa kev hais lus nyob hauv nws cheeb tsam kawm ntawv. Nws twb yuav ib lub tsev rau nws tus kheej thiab ib lub tsheb, uas nws cia phooj ywg thiab tsev neeg tsav thaum Pat xav mus qhov twg.

Daim Duab
Muam Patricia Parkinson

Thaum nws muaj 10 xyoo, twb teem sij hawm rau Pat ua tus txheej txheem kho mob kom pab nws qhov muag pom kev. Nws niam nws txiv yeej ib txwm qhia nws txog txhua yam uas yuav ua thaum muaj kev kho mob, tiam sis xyov vim li cas nkawd tsis tau qhia nws txog tus txheej txheem no. Thaum nws niam nws txiv qhia nws txog tus txheej txheem uas yuav ua, Pat, raws li nws niam hais, “yeej ntxhov siab dhau.” Pat khiav rau nws hoob tiam sis ib ntsis nws rov qab los thiab hais rau nws niam nws txiv tias, “Kuv qhia neb, os. Kuv paub lawm, Vajtswv paub, es tsim nyog neb paub thiab. Kuv yeej yuav dig muag tas kuv lub neej!”

Ob peb xyoo tas los, Pat mus rau lub xeev California mus xyuas cov neej tsa uas nyob ntawd. Thaum nws nrog nws tus nus tus tub uas muaj peb xyoo xwb tham, nws tus nus tus tub hais tias, “Phauj, vim li cas koj tsis thov Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej pub qhov muag tshiab rau koj? Yog koj thov Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej, Nws yuav pub txhua yam koj xav tau rau koj. Koj yuav tsum thov Nws xwb.”

Pat hais tias nws xav tsis thoob txog qhov uas nug li ntawd tiam sis nws teb hais tias, “Tej lub sij hawm Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tsis ua li ntawd. Tej lub sij hawm Nws xav kom yus kawm ib yam dab tsi, thiab Nws tsis pub txhua yam uas yus xav tau rau yus. Tej lub sij hawm yus yuav tsum tos. Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab tus Cawm Seej paub tej yam twg yuav zoo rau peb. Yog li ntawd Nkawd yuav tsis pub txhua yam rau yus thaum tib lub sij hawm yus xav tau.”

Kuv paub Pat tau ntau xyoo thiab tsis ntev tas los kuv qhia nws tias kuv nyiam qhov uas nws yeej zoo siab thiab xav zoo xwb. Nws teb hais tias, “Es, koj tsis nrog kuv nyob hauv tsev, yom? Muaj tej lub sij hawm kuv tsis zoo li ntawd. Kuv muaj kev nyuaj siab heev, thiab kuv twb quaj ntau.” Tiam sis, nws hais tias, “Txij thaum kuv pib tsis txawj pom kev, xyov ua cas, tiam sis kuv paub tias Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab tus Cawm Seej nrog kuv tsev neeg thiab kuv nyob. Peb twb ua zoo npaum li peb ua tau, thiab raws li kuv xav, peb twb ua qhov yog lawm. Txog lub sij hawm no kuv twb vam meej heev, thiab feem ntau kuv yog ib tug neeg zoo siab. Kuv nco qab tias Nws txhais tes yeej pab txhua lub sij hawm. Cov uas nug kuv tias kuv puas npau taws vim kuv dig muag, kuv hais rau cov ntawd hais tias, ‘Kuv yuav npau taws rau leej twg? Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej nrog nraim kuv nyob; kuv tsis nyob kuv ib leeg. Nws nrog kuv nyob txhua lub sij hawm.’”

Zaum no, Pat txoj kev xav pom kev los Vajtswv yuav tsis pub rau nws hauv lub neej no. Tiam sis lub ntsiab lus uas nws kawm los ntawm nws txiv, hais tias, “Qhov no kuj yuav dhau mus.”10

Thawj Tswj Hwm Henry B. Eyring hais tias, “Tam sim no Leej Txib paub nej, paub nej xav li cas, thiab paub txhua leej txhua tus nyob ib puag ncig nej tej kev xav tau ntawm sab ntsuj plig thiab sab cev nqaij daim tawv.”11 Qhov tseeb no uas nplij peb lub siab los muaj hauv peb zaj uas kuv tau hais lawm.

Cov kwv tij thiab cov muam, tej lub sij hawm Vajtswv teb peb tej lus thov sai sai raws li peb xav tau. Tej lub sij hawm, Nws teb peb tej lus thov tsis yog raws li peb xav, tiam sis thaum sij hawm dhau mus peb kawm tias Vajtswv tau npaj cov koob hmoov loj dua li peb tau xav pub rau peb. Thiab tej lub sij hawm tej yam ncaj ncees peb thov Vajtswv pub rau peb yuav tsis pub hauv lub neej no.12 Ib yam li Txwj Laug Neal A. Maxwell hais tias, “Kev ntseeg kuj yog kev tso siab rau lub sij hawm uas Vajtswv pom zoo.”13

Peb paub tias raws li Nws txoj kev thiab Nws lub sij hawm, Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej yuav foom koob hmoov rau peb thiab kho tag nrho peb tej kev txhawj xeeb, kev raug txim uas tsis ncaj, thiab kev poob siab.

Vaj Ntxwv Npeyamis hais tias: “Thiab tsis tas li ntawd, kuv thov kom nej xav txog qhov uas cov uas ua raws li Vajtswv tej lus txib tau koob hmoov thiab zoo siab. Vim saib seb, lawv tau koob hmoov rau txhua txhia yam, tsis hais sab cev nqaij daim tawv los sis sab ntsuj plig; thiab yog lawv rau siab ntseeg mus kom txog thaum kawg Vajtswv yuav txais lawv mus rau hauv ceeb tsheej, xwv kom lawv thiaj yuav nrog Vajtswv nyob hauv qhov chaw uas muaj kev zoo siab tsis txawj kawg. Auj nco ntsoov, nco ntsoov tias tej no yeej muaj tseeb; vim tus Tswv Vajtswv tau hais li.”14

Kuv paub tias Vajtswv hnov peb tej lus thov.15 Kuv paub tias vim Nws yog peb Leej Txiv uas paub txhua yam thiab hlub peb, Nws teb peb tej lus thov kom zoo tag nrho, raws li Nws laj lim tswv yim uas nyob mus ib txhis, kom peb yuav tau zoo thiab tau koob hmoov. Kuv hais lus tim khawv txog qhov no los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.