Mīļā Amiga

Sveicieni no Meksikas! Es ļoti priecājos, kad saņēmu tavu vēstuli un uzzināju par tavas dzimšanas dienas tuvošanos. Šķiet, ka tu esi nedaudz uztraukusies par Sākumskolas beigšanu. Vai drīkstu pastāstīt tev, kā es pārgāju pie Jaunajām sievietēm?

Arī es uztraucos par Sākumskolas pabeigšanu. Biju noraizējusies, ka, iespējams, nevarēšu atrast jaunas draudzenes. Man bija bail būt par vienu no jaunākajām, nevis vecākajām meitenēm.

Taču viss nokārtojās. Pirms dzimšanas dienas man bija intervija ar bīskapu, un viņš teica, ka šīs pārmaiņas būšot uz labu. Pirmajā svētdienā es joprojām jutos bikla un paliku Sākumskolas klasē. Par laimi, kāda Jauno sieviešu vadītāja mani uzgāja. „Tā jau domāju, ka atradīšu tevi te! Nāc, laiks doties uz stundu!” viņa teica.

Māsa Diaza sveica mani stundas ievadā un iedeva trīs grāmatiņas, kuras esmu iemīļojusi: brošūru Jaunatnes morāles stiprināšanai, Jauno sieviešu personības attīstības grāmatu un dienasgrāmatu. Paveroties apkārt, atskārtu, ka pazīstu dažas meitenes no Sākumskolas. Citas nepazīstamas meitenes mani sveicināja. Drīz vien bailes nomainīja miers.

Pēc tam viss kļuva arvien labāk un labāk. Par ļoti īpašu pieredzi man kļuva kopīgie pasākumi, kuru laikā mācījos, kā dzīvot saskaņā ar evaņģēliju un palīdzēt ģimenei un draugiem. Un ir tik jautri katru gadu doties uz nometni! Šobrīd esmu Lauru meitene un ceru, ka drīz pabeigšu Personības attīstības programmu. Nevaru vien sagaidīt, kad varēšu nēsāt Jauno sieviešu medaljonu, kas atgādinās, cik ļoti šo gadu gaitā esmu tuvinājusies savam Debesu Tēvam!

Tādēļ nebaidies, mana draudzene! Izplet spārnus un lido uz Jauno sieviešu biedrību! Es apsolu, ka tu to nenožēlosi.

Ar mīlestību,

Maribela