Sveicot jaunu dzīves posmu

Kad Noa pārcēlās uz šejieni, jaunie draugi palīdzēja viņam pielāgoties dzīvei uz salas. Tagad, būdams vecākais savā grupā, viņš palīdz citiem puišiem pierast pie dzīves Jauno vīriešu biedrībā. „Es uztraucos par to, kā mani pieņems un kā es iepazīšu pārējos,” Noa stāsta par pāriešanu Jauno vīriešu biedrībā. „Man ļoti palīdzēja pasākumu apmeklēšana.” Noa mīļākā Sākumskolas dziesma ir par Helamana armiju, un tieši tā viņš redz priesterības kvorumu — kā kaut ko kopīgu un vienotu.

Kāds ir viņa padoms? „Esi tu pats.”

Patrikam priesterības saņemšana saistās ne tikai ar konkrēta vecuma sasniegšanu, tā prasa būt cienīgam un gatavam. „Priesterību nesaņem tikai tāpēc vien, ka tev paliek 12 gadi,” saka Patriks, „tev ir jābūt gatavam.”

Dilans saprot, cik svarīga ir gatavošanās. Viņš cenšas ierasties baznīcā 15 minūtes agrāk, lai garīgi sagatavotos Svētā Vakarēdiena pasniegšanai. „Esmu pasniedzis Svēto Vakarēdienu trīs vai četras reizes, un ikreiz Svētais Gars aizskar manu sirdi. Nedomāju, ka tas jebkad kļūs par kaut ko ierastu,” viņš saka.

Bens stāsta, ka Svētā Vakarēdiena pasniegšana viņam atgādina par Pēdējām vakariņām: „Jēzus tur stāvēja. Mēs stāvam tajā vietā, kur bija Jēzus, un Viņš vēlas, lai mēs te būtu.”

Bens cenšas nopelnīt savu balvu par ticību Dievam un ar nepacietību gaida, kad pirmo reizi dosies kristīties par mirušajiem. „Es vēl neesmu bijis templī, bet citi vienmēr liecina par to, cik jauki un labi jūtas pēc tempļa apmeklējuma,” saka Bens.

Noa nesen pirmo reizi apmeklēja templi. Viņš teica, ka jaunie vīrieši no viņa kvoruma izturējušies pret viņu kā pret ģimenes locekli. „Var gadīties, ka būsi uztraucies, bet tur būs cilvēki, kas tev palīdzēs,” viņš saka. „Tu jutīsies gaidīts.”