2012
Izbrīvēt laiku konferencei savā plānotājā
2012. gada oktobris


Izbrīvēt laiku konferencei savā plānotājā

Tā kā mūsu laiks nebija pārblīvēts ar papildus pasākumiem, mēs varējām labāk sajust Svēto Garu, klausoties Vispārējo konferenci.

Pirms daudziem gadiem, kad mums bija seši mazi bērni, nolēmām, ka vēlamies, lai Vispārējās konferences skatīšanās būtu jēgpilnāka. Mēs pārrunājām, cik svarīgi skatīties konferenci, kad esam moži un atpūtušies. Konferencei atvēlētais laiks ir būtisks, jo tad mēs uzklausām mūsdienu praviešu mācības. Tā nu mēs nospraudām mērķi neieplānot neko īpašu dažas dienas pirms konferences, kā arī konferences nedēļas nogalē. Mēs izbrīvējām šīs dienas savos plānotājos un visi apņēmāmies nekādus īpašus pasākumus šajās dienās neieplānot.

Katra ģimene, kas izvēlēsies darīt to pašu, ir unikāla un katram ir atšķirīgi apstākļi. Mēs ar savu ģimeni vienojāmies, ka ar „īpašiem pasākumiem” saprotam skolas sarīkojumus, kaimiņu bērnu viesošanos mūsu mājās, tikšanos ar draugiem ārpus mājām, ballītes un vakariņas ar draugiem un radiem, dārza darbus konferences sesiju laikā vai to starplaikā, uz pēdējo brīdi atliktus mājasdarbus un ārpuskārtas papilddarbu uzņemšanos.

Sākoties Vispārējās konferences nedēļai, dažkārt bija grūti atteikties no minētajām aktivitātēm, bet vairumā gadījumu ģimenes locekļi ar prieku veica pareizu izvēli, lai sasniegtu mūsu mērķi. Atklājās, ka arī mūsu mazākie bērni grib piedalīties un klausīties Vispārējo konferenci. Man šķiet, tas notika tādēļ, ka visu pirmskonferences nedēļu mēs atkal un atkal pārrunājām, cik liela nozīme ir konferencei.

Ar prieku varu teikt, ka, atsakoties no papildus pasākumiem dažas dienas pirms Vispārējās konferences un tās laikā, mūsu ģimene pieredzēja lielas pārmaiņas. Mūsu sirds un domas bija gatavas konferencei. Tā kā mūsu laiks nebija pārblīvēts ar papildus pasākumiem, mēs varējām just Svēto Garu, kad sēdējām un uzklausījām vadītāju padomu.

Mēs esam paturējuši šo mērķi konferenci pēc konferences, jo tas ienes mūsu mājās mieru. Lai gan vairāki no mūsu bērniem jau ir pieauguši un vairs nedzīvo ar mums, mēs joprojām mudinām viņus izbrīvēt laiku plānotājā dažas dienas pirms konferences un tās laikā, tāpat kā to darām mēs. Mēs cenšamies arī ieplānot laiku tā, lai vienu no sesijām noskatītos kopā ar visu ģimeni. Es ceru, ka tad, kad mūsu bērni apprecēsies un kad viņiem pašiem būs bērni, viņi turpinās uzskatīt par svarīgu — pasargāt savu konferences pieredzi, izbrīvējot tai laiku savā plānotājā.

Sāras Džensones fotogrāfija