Esmu šeit piederīga

Pirms pievienojos Baznīcai biju ļoti nelaimīga. Kad man bija septiņi gadi, vecāki izšķīrās un manu tēvu ielika cietumā. Mana māte bija alkoholiķe un zaudēja visu, kas viņai dārgs. Mani aizsūtīja dzīvot audžuģimenē.

Visa tā rezultātā es pieaugu daudz ātrāk nekā daudzi no maniem vienaudžiem. Es nekad nekur īsti neiederējos, tādēļ pastāvīgi biju dumpīgi noskaņota. Lai gan biju vēl maza, sāku smēķēt un darīt citas lietas, kas, kā tagad saprotu, bija pretējas Gudrības Vārdam. Biju pārliecināta, ka esmu nolemta neveiksmīgai dzīvei.

Tikai viens mani darīja laimīgu — palīdzība līdzcilvēkiem, vai nu kopīgi veicot uzkopšanas darbus, vai uzklausot stāstus no viņu dzīves. Es izmisīgi vēlējos, lai cilvēki zinātu, ka var uz mani paļauties. Reiz es devos atvaļinājumā un satiku vecu sievieti, kurai nolēmu kalpot, uzklausot viņu. Viņa bija kristiete un iesāka runāt ar mani par reliģiju.

Es nekad tā īsti nebiju ticējusi Dievam. Brīžos, kad man bija šķitis, ka varbūt Viņš pastāv, es vainoju viņu visās nebūšanās, ko biju pieredzējusi. Taču, kad šī sieviete man skaidroja, cik svarīgi ticēt Dievam, jutos ieintriģēta. Pirms devos projām viņa pateica kaut ko īpaši interesantu: „Mormoņi ievēro Dieva baušļus.”

Es nekad nebiju dzirdējusi par mormoņiem, tā nu, pārnākot mājās, iegāju internetā un sāku meklēt informāciju. Es uzgāju mormon.org un pasūtīju bezmaksas Mormona Grāmatas eksemplāru. Pēc dažām dienām misionāri to piegādāja.

Nebiju pārliecināta, vai spēšu sākt ticēt Dievam, taču misionāri palīdzēja man atklāt, ka es varu ne vien ticēt, bet arī iepazīt Viņu. Uzsākot lūgt un studēt Mormona Grāmatu, atskārtu, ka esmu uzsākusi brīnišķu ceļu uz laimi. Es atmetu smēķēšanu. Pārstāju vainot Dievu un sāku pateikties Viņam par visām labajām lietām savā dzīvē. Es uzzināju, ka Viņa Dēls ir izcietis gan par maniem grēkiem, gan visām ciešanām, ko jebkad esmu izjutusi. 2007. gada 28. oktobrī es tiku kristīta Viņa Baznīcā.

Ja pati personīgi nebūtu piedzīvojusi, ka vilšanos var aizstāt laime, neticētu, ka tas ir iespējams. Man ļoti patīk pildīt savu aicinājumu Sākumskolā, un es esmu pateicīga par man doto iespēju — palīdzēt organizēt kalpošanas projektu Polijas jauno neprecēto pieaugušo konferencē. Jēzus Kristus evaņģēlijs ir darījis mani laimīgu, un iespēja — regulāri palīdzēt citiem caur kalpošanu Baznīcā — dara mani vēl laimīgāku. Visu, ko šobrīd daru, es daru ar tīru mīlestību Jēzus Kristus dēļ. Es ticu, ka dzīve ir skaista, un ka, pat sastopoties ar grūtībām, mēs nepazudīsim, ja sekosim Glābējam.

Sievietei, ko satiku, bija taisnība: ticībai Dievam ir izšķiroša nozīme. Mēs nevaram atrast vietu dzīvē, ja neesam Viņu iepazinuši. Esmu pateicīga, ka beigu beigās esmu nonākusi tur, kur zinu, ka esmu piederīga.