Kā es iemācījos reaģēt, kad kāds atzīst atkarību no pornogrāfijas

Dažkārt zināšanas, ka pornogrāfija ir ļauna, var ietekmēt to, kā mēs raugāmies uz citiem. Es zinu, ka tā kādu laiku bija ar mani. Kad es biju jaunāka, tad, dzirdot par cilvēkiem, kuriem ir atkarība no pornogrāfijas, mani pārņēma dusmas un pat riebums. Taču tad, kad mana draudzene man pastāstīja par savām problēmām, es labāk spēju viņu saprast un mierināt, jo laika gaitā vairāk esmu apzinājusies pašas grēkus un vājības.

Es zinu, ka cietsirdība nekad nav attaisnojama. Jēzus Kristus, kurš ir mūsu perfektais piemērs, meklēja cilvēkus, kurus citi nicināja. Viņš runāja ar samariešiem un grēciniekiem. Kristus, kurš „nevar raudzīties uz grēku pat ar vismazāko atlaidi” (Mācības un Derību 1:31), skatās „uz mums, visām mūsu nepilnībām, nenovēršoties no mums šausmās un riebumā”.¹ Tāpēc šīs nopietnās sarunas laikā es centos iedomāties, kā Jēzus būtu rīkojies. Stāsts par sievieti, kura tika pieķerta laulības pārkāpšanā, palīdzēja man saprast, kā rīkoties.

Rakstu mācītāji un farizeji, kuri dzīvoja saskaņā ar Mozus likumu, nebija īpaši līdzjūtīgi. Viņi piekopa ļoti specifiskus, bieži vien nežēlīgus sodus, kas tika uzlikti par grēkiem, savukārt laulības pārkāpējus nomētāja ar akmeņiem. Taču tad, kad Jēzus priekšā tika atvesta laulības pārkāpēja, Viņu nepārņēma riebums — Viņš viņai izrādīja līdzjūtību. Tā vietā, lai apsveiktu apsūdzētājus par to, ka tie kādu ir pieķēruši grēkojam, Viņš tiem atgādināja par viņu pašu grēkiem (skat. Jāņa 8:3–7). Galu galā mēs „visi [esam] grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības” (Romiešiem 3:23). Kristus nenosodīja grēcinieku un mums arī to nevajadzētu (skat. Jāņa 13:34–35).

Līdzko apsūdzētāji, savas vainas pārņemti, aizgāja, Kristus uzrunāja sievieti. Viņš teica vien dažus, taču prātā paliekošus vārdus. Viņš sākumā pajautāja: „Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?” Un, kad viņa atbildēja, ka visi ir aizgājuši, Viņš vienkārši pateica: „Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!” (Jāņa 8:10–11).

Nosodījums nebūtu palīdzējis šai sievietei mainīties, taču Glābējs zināja, ka to izdarīs mīlestība.

Mīlestība ir pirmais solis, lai palīdzētu kādam pārvarēt atkarību no pornogrāfijas. Dziedināšanas process vienmēr ir tikpat unikāls, cik pats cilvēks, taču ir daži pamatsoļi, kas ir jāsper katram, kurš cīnās ar šo atkarību. Mudiniet viņus satikties ar bīskapu; viņam būs resursi un rīki, lai palīdzētu. Piemērotā brīdī palīdziet viņiem atpazīt lietas, kas rada kārdinājumu, un palīdziet radīt plānu, kā no tām izvairīties. Iedrošiniet viņus sameklēt profesionālu palīdzību vai pievienoties atbalsta grupai. Turpiniet viņus mīlēt un atbalstīt katrā solī.

Kristus izrādīja sievietei mīlestību un lika viņai saprast, ka Viņš nevēlas, lai viņa turpinātu grēkot. Patiesa žēlsirdība nenozīmē, ka mēs ignorējam citu kļūdas, drīzāk, tā liek mums saskatīt viņu potenciālu un mudina viņiem palīdzēt doties uz priekšu.

Es jau mīlēju savu draudzeni, bet es iemīlēju viņu vēl vairāk tad, kad viņa izstāstīja savu noslēpumu. Neatkarīgi no tā, ko jūs vai kāds, ko mīlat, ir izdarījis, „nav iespējams, ka jūs nogrimtu vietā, kur neiespīdētu Kristus bezgalīgās izpirkšanas gaisma”.²

Ja jūs pazīstat kādu, kurš cīnās ar atkarību no pornogrāfijas, neatmetiet cerību! Izrādiet viņam mīlestību un līdzjūtību tāpat, kā to darītu Glābējs. Tas ne vienmēr būs viegli; šīs problēmas neizgaist vienas dienas laikā. Esiet pacietīgi pret savu tuvinieku un pret sevi. Mācīties mīlēt un saprast kādu, kurš iet cauri kaut kam tik smagam, ne vienmēr ir patīkami vai viegli. Bet es ticu, ka visa tā mīlestība, ko mēs sniegsim, nebūs velta, neatkarīgi no tā, cik ilgs būs mūsu tuvinieka ceļojums vai kāds būs tā rezultāts.