2019
Mēs tikām aizvestas pie Monikas
2019. gada oktobris


Pēdējo dienu svēto balsis

Mēs tikām aizvestas pie Monikas

Rozanna Soaresa no Jūtas štata

ASV

Attēls
woman standing on balcony watching other woman at window

Stena Felovsa ilustrācija

Dzīvojot Sanpaulu, Brazīlijā, es iepazinos ar kādu īpašu sievieti, vārdā Grāsa. Viņa bija jauka un laipna sieviete, kura draudzējās ar visiem.

Grāsa bija mana pāriniece apmeklējošo māsu programmā. Lai gan viņa bija trīs bērnu māte, kurai bija pusslodzes darbs, un viņai nebija ne automašīnas, ne tālruņa, tas neatturēja viņu no kalpošanas.

No sava balkona es varēju redzēt vienu no viņas mājas logiem. Kad viņai bija brīvs brīdis, Grāsa izlika šajā logā sarkanu audumu, lai signalizētu man, ka ir gatava doties apmeklējumā. Viņa ne reizes neminēja kādu attaisnojumu tam, lai nekalpotu. Es bieži esmu prātojusi par Grāsas signālu un viņas brīnišķīgo uzticīgās un vienkāršās kalpošanas piemēru.

Man atmiņā ir iespiedusies kāda īpaša pieredze. Pirms doties apmeklējumā pie kādas no mūsu māsām, mēs gatavojāmies un lūdzām. Pietuvojoties viņas mājai, mēs atskārtām, ka patiesībā esam atbraukušas pie kādas citas māsas! Lai gan mēs bijām norīkotas apmeklēt arī šo māsu, kura bija mazaktīva divu mazu bērniņu māmiņa, mēs todien nebijām plānojušas viņu apciemot. Taču, tā kā mēs bijām ieradušās, mēs pieklauvējām, bet neviens neatbildēja.

Mēs nolēmām būt neatlaidīgas un gaidījām. Pēc kāda laika māsa Monika atvēra durvis un pateica mums, ka ir aizņemta. Mēs ievērojām, ka viņa ir nogurusi un tuvu asarām. Kad mēs pateicām, ka esam ieradušās, lai viņai palīdzētu, viņa ļāva mums ienākt. Tā kā viņas mazulītis raudāja, mēs teicām, lai viņa par to parūpējas, jo mēs varam pagaidīt. Kad Monika ar savu bērniņu devās uz augšstāvu, mēs ķērāmies pie darba, iztīrījām vairākas istabas un salocījām visas drēbes, ko redzējām.

Ieraugot, cik jauki izskatās viņas māja, Monika sāka raudāt un izkratīja mums sirdi, pastāstot par dažām grūtībām. Mēs apsolījām viņai palīdzēt un aprunājāmies par viņas grūtībām ar Palīdzības biedrības prezidenti. Nākamajā svētdienā Monika ieradās baznīcā.

Monika kļuva par aktīvu, priekpilnu māsu, un mēs turpinājām mīloši un gādīgi kalpot viņai savā norīkojumā. Kaut arī viņai joprojām bija grūtības, pateicoties aktivitātei baznīcā, viņa spēja tikt ar tām galā, pielietojot daudz lielāku ticību un drosmi.

Es esmu tik pateicīga par Grāsas piemēru mūsu kopīgajā kalpošanā! Mēs lūdzām pēc vadības, un Dievs aizveda mūs pie Monikas.