No apcelšanas līdz kristībām
Elders Hugo Montoija
no Septiņdesmitajiem
Draudzība ar jums un jūsu taisnīgais piemērs svētīs jūsu draugus un turpmākās paaudzes.
Brūkas Smārtas ilustrācijas
17 gadu vecumā es savā vidusskolā saskāros ar spēcīgu vienaudžu spiedienu. Tolaik mani draugi neatbalstīja manas vērtības. Mēs ar šiem draugiem kopīgi iesaistījāmies daudzās pienācīgās aktivitātes, piemēram, spēlējām basketbolu vai futbolu. Taču viņi arī lietoja alkoholu un smēķēja, un es šajās abās aktivitātēs neiesaistījos.
Kādudien mēs ar kādu draugu grupiņu atradāmies skolas pagalmā, kur mācījāmies pārbaudes darbam, kas mums todien bija jākārto. Kopā ar mani bija divi no maniem labākajiem draugiem — Huans un Francisko (personvārdi mainīti). Vienubrīd kāds no viņiem izvilka šķiltavas un cigaretes. Man šķita, ka maniem draugiem mācoties ir kļuvis garlaicīgi un ka viņi ir piemirsuši par manu klātbūtni. Taču tad es sapratu, ka man nav taisnība, jo viņi pagriezās pret mani, sakot: „Tagad Hugo ir pienācis laiks iemācīties smēķēt.”
Pirms man bija radusies jel kāda iespēja atbildēt, Huans un Francisko metās man klāt un satvēra mani — katrs aiz savas rokas. Viņi piespieda manas rokas pie sāniem, kamēr kāds iebāza man starp lūpām cigareti. Mans ķermenis nekavējoties to noraidīja, un es izspļāvu cigareti uz zemes — tālu projām. Drīz pēc tam es sajutu, kā man pie vaiga tiek piespiesta cieši sažņaugta dūre. Viņi man piedraudēja, sakot: „Mēs iededzināsim cigareti vēl vienreiz, un tu iemācīsies ievilkt dūmu. Nemet to zemē! Ja tu tā darīsi, tas labi nebeigsies.”
Tobrīd es sapratu, ka esmu ķezā. Es aizvēru acis un ātri pie sevis palūdzu pēc jel kādas palīdzības. Tiklīdz es beidzu lūgt, piebrauca mūsu skolotāja, kura novietoja savu auto mums līdzās. Mūsu skolotāja izkāpa no mašīnas un pavaicāja, ko mēs darām. Mani draugi mani atlaida. „Mēs gatavojamies pārbaudes darbam,” viņi pārliecinoši teica skolotājai. Mēs devāmies uz skolu un nokārtojām pārbaudījumu, un problēma atrisinājās.
Lai cik nepatīkama bija šī pieredze, es piedevu saviem draugiem šo nodarījumu. Es zināju, ka viņi neizprot manus standartus un manu lēmumu — dzīvot pēc Gudrības vārda —, tādēļ es piedevu viņiem un izvēlējos neturēt pret viņiem aizvainojumu. Kaut arī pēc skolas pabeigšanas es devos misijā, es tupināju sazināties ar Huanu un Francisko. Es bieži rakstīju viņiem vēstules, daloties ar tiem evaņģēlijā un savā liecībā par Jēzu Kristu. Es aicināju viņus nožēlot grēkus un apmeklēt baznīcu. Man par lielu pārsteigumu, viens no viņiem patiešām atnāca.
Es jau iepriekš biju bieži aicinājis savus draugus uz svētdienas sanāksmēm, taču līdz šim neviens no viņiem nebija atsaucies. Kaut arī es nevarēju doties uz baznīcu kopā ar Huanu, mans brālis un tēvs bija tur, lai viņam palīdzētu un sadraudzētos. Mana ģimene viņu pieņēma, un Huans baznīcā jutās ļoti ērti. Viņš sāka maz pamazām mainīties, līdz pieņēma lēmumu — tikt kristīts. Es jutos saviļņots un izjutu pat vēl lielāku saviļņojumu, kad viņš man pateica, ka ir iemācījies mīlēt Jēzu Kristu, pateicoties manām vēstulēm. Atgriežoties no savas misijas, es turpināju uzturēt tuvas attiecības arī ar Francisko, un pēc kāda laika arī viņi ar sievu tika kristīti. Šobrīd Huans un Francisko vēl arvien ir mani labākie draugi.
Šie notikumi ir ietekmējuši manu dzīvi. Es esmu sapratis, ka labākais veids, kā iespaidot citu cilvēku dzīvi, ir dzīvot taisnīgi, mīlēt apkārtējos un pasniegt tiem roku. Brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai ir teikts: „Lai iegūtu labus draugus, kļūstiet par labu draugu. Izrādiet patiesu interesi par citiem, smaidiet un dariet tiem zināmu, ka jums viņi rūp.”1 Tas ir tas, ko Tas Kungs palīdzēja man īstenot attiecībās ar Huanu un Francisko. Pateicoties tam, man ir divi lieliskākie draugi, kādus jelkad esmu pazinis, un šobrīd mēs kopīgi strādājam, lai atbalstītu Dieva valstību, būdami Baznīcas locekļi.
Allaž iestājieties par Baznīcas standartiem — pat nonākot ļoti sarežģītā situācijā, kā tas bija manā gadījumā. Brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai ir norādīts: „Cenšoties sadraudzēties ar citiem, nepazeminiet savus standartus. Ja jūsu draugi mudina jūs rīkoties nepareizi, esiet tie, kuri iestājas par to, kas ir pareizi.”2 Pat, ja šķiet, ka visi pārējie rīkojas pretēji baušļiem, nezaudējiet spēku, jo jūsu piemērs ir ietekmīgs. Kļūstiet par paraugu tam, ko jūsu draugi var atcerēties grūtos brīžos. Dažos gadījumos, kas līdzinās manējam, jūsu draudzība var būt tieši tas, kas palīdzēs tiem mācīties, nožēlot grēkus un pievērsties.