’Ua hīmene te mau melahi ’e ’o mātou

I te sābati po’ipo’i nō te ’āmuira’a a te titi nō Auckland Papatoetoe i te ’āva’e ’Ēperēra 2021 ra, i te taime ’a vai ta’ata ’ore noa ai te fare pure, ’ua fa’a’ī te mau melo nō te pāroita Massey Park i te mau pārahira’a i muri mai i te terono nō te fa’aineine i te ha’api’ipi’ira’a hope’a o tā mātou pupu hīmene. Hō’ē ’āfa hora toe, e hīmene mātou i te hīmene ’ōmuara’a, nō te ani manihini i te Vārua Mo’a nō tā mātou tuha’a purera’a hope’a o te ’āmuira’a.

I te piāna, ’ua tīa’i au ’ia parauhia mai e ha’amata. ’Ua fa’aineine tō mātou ta’ata arata’i, te taea’e Moroni Westerlund, i tō mātou feiā hīmene, i muri iho, ’ua fa’a’ite mai i te nota mātāmua nō tā mātou pupu hīmene… ’Ua ’ōtu’itu’i tō’u māfatu. ’Ua ha’api’ipi’i mātou e rave rahi ’āva’e, terā rā, ’aita teie hīmene i tano maita’i mai tei tītauhia.

Nā rotoroto i te ta’i o tā’u piāna, e fa’aro’o noa vau i te mau reo pāpū ’ore e rave rahi. ’Ua fa’aro’o vau i te hīmene i te marū-noa-ra’a ’a rahi noa ato’a te pāpū ’ore o te mau ’āuri, ’e i roto i tō’u ferurira’a, ’ua pure au : « E tō’u Metua i te ao ra ē… ’ua ha’api’ipi’i noa mātou. »

’A ha’api’ipi’i ai mātou i tā mātou hīmene hope’a, ’ua feruri au i tā mātou fa’aineinera’a ato’a nō teie mahana. ’Ua fāri’i ’ana’anatae tō mātou ’episekōpo i teie tītaurara’a e hīmene nō te titi, ’e ’ua ti’aturi hope ’oia i tāna pāroita. ’Ua tihepu mai tō mātou fa’aau pehe, te tuahine Benjy Maugatai, i tāna ta’ata arata’i ’e tāna fa’ata’i piāna, ’e i muri iho ’ua fa’aineine i tā mātou mau hīmene ’e ’ua tītau i tā mātou mau ha’api’ipi’ira’a hīmene. ’Ua mā’iti mātou i te mau fa’anahora’a hīmene nehenehe ’e te ’ōhie, nō te mea ’ua ’ite mātou ē, e mea iti roa te ta’ata i roto i tā mātou pāroita e nehenehe e tai’o i te mau nota, ’e e rave rahi tei ’ore roa atu i hīmene a’enei i roto i te hō’ē pupu hīmene.

’Ua tae mai rā rātou. Noa atu te rahi o tā rātou mau tītaura’a ’ē, e mea ta’ata roa i tā mātou pupu hīmene, fātata e’ita e ō i ni’a i te tahua… ’e ’ua rahi roa tā mātou mau ha’api’ipi’ira’a.

E mea māramarama maita’i mai te ’ōmuara’a ē e’ita mātou e riro ’ei pupu hīmene nehenehe roa, nō te taea’e Westerlund rā, mai te mea ē ’ua ’oa’oa tō mātou mau ta’ata hīmene ’e ’ua fa’aitoito roa rātou, « ’A vaiiho noa ia rātou ’ia hīmene », tāna e parau.

’Ua fa’aoti mātou i tā mātou ha’api’ipi’ira’a hope’a ’e ha’aparuparu mana’o, ’e ’ua hi’o vau i te taea’e Westerlund. ’Ua hi’o au noa ’oia ia rātou ’e ’ua paraparau atu ra nō te taime hope’a.

« Tē hīmene nei tātou i teie hīmene e ’ere nō te fa’a’ite i tō tātou ’aravihi », tāna i parau, « nō tē fa’a’ite rā i tō tātou ’itera’a pāpū. I te taime e hīmene ’outou, ’a ha’amana’o ē tē vai rā te ta’ata i roto i te ’āmuira’a ’o tē hina’aro rā e putapū i tō ’outou vārua ’e i tō ’outou fa’aro’o. ’O tā tātou ïa ’ohipa mau i’ō nei i teie mahana ».

’Aita i maoro ’ua ’ī roa te fare purera’a ē muri roa. ’A haere ai te feiā fa’atere nō te titi ’e nō te ārea i tō rātou pārahira’a, ’ua fa’aue te taea’e Westerlund i tā mātou pupu hīmene ’ia ti’a mai.

’Ua ha’amata vau i te fa’ata’i i te piāna nō tā mātou hīmene ’ōmuara’a, ’e i te taime ’a ta’i mai ai te nota mātāmua a te pupu hīmene, ’ua māere roa tō’u tari’a i tā’u i fa’aro’o. E nota pūai mau ’e te nehenehe ’e te tano maita’i ! ’Ua hi’o vau nā ni’a i tā’u buka hīmene ma te fa’ahiahia. « ’O vai terā e hīmene ra ? »

E mea pāpū roa, ’o taua pupu melo ’ana’ana ra ’e te ha’apa’o maita’i nō te pāroita, terā rā, mai te hihi mahana nā roto i te pāruru ha’amāramarama o te fare purera’a i taua taime ra, ’ua fa’aro’o ato’a vau i te hō’ē pupu hīmene ’ite-’ore-hia ē te pāpū tei ha’apūai i te pupu hīmene. E mea nehenehe tā mātou hīmene ’ōmuara’a. E mea nehenehe roa ato’a tā mātou nā hīmene e piti i muri iho, ’e mai te reira ato’a te vārua marū tei ō mai i roto i te tā’āto’ara’a o tā mātou purera’a.

E ’ere ’o vau ana’e tei ’ite i te semeio i taua mahana ra. ’Ua parau mai Desmond Maugatai—te hō’ē o tō mātou marū teitei—ē « E nehenehe tā’u e fa’a’ite pāpū atu… I te ha’amatara’a mātou i te hīmene, ’ua fa’aro’o vau e piti reo ’āpī, hō’ē i piha’iiho i tō’u tapono ’āui, hō’ē i tō’u ’atau, ’e e mau ta’ata ’aita vau i mātau i roto i tā tātou pupu hīmene ».

’Ua fa’ati’a ato’a ’o Kayla Tagavaitau i te hō’ē ’ohipa mai te reira i tōna metua vahine. ’O te taime mātāmua nōna i roto i te hō’ē pupu hīmene a te pāroita, ’e i muri mai i te ’āmuira’a ’ua parau ’oia : « Mā… e au ē i te taime tē hīmene ra mātou, tē hīmene rā te mau melahi nā muri ia mātou ».

E rave rahi pupu hīmene nā te ’Ēkālesia tā’u i haere i te roara’a o te mau matahiti, ’ua ha’apāpū mai rā teie pupu hīmene iā’u i te hō’ē hōho’a tā’u i ’ite pinepine. Mai te mea ē e fa’aitoito roa tātou i te ha’api’i i te hīmene, mai te mea e fafau tātou e ha’api’ipi’i, mai te mea e’ita tātou e fa’aru’e, noa atu te manuïa ’ore ’e te mau pe’ape’a, mai te mea « ’ua itoito ho’i tatou… » noa atu tō tātou mau paruparu ’e, « hope noa atu ā te mau mea ato’a ’o tē mara’a ia tātou ’ia rave » (2 Nephi 25:23), e nehenehe te Metua i te ao ra e fa’ati’a i tō tātou hapehape, « nā roto i te maita’i o te Atua e maita’i roa ai [tātou] i te Mesia » (Moroni 10:32).

E nehenehe ato’a tāna e tono mai i tāna mau melahi nō te hīmene nā muri ia tātou.