2013
Palīdzot bērniem sagatavoties kristībām
aprīlis 2013


Palīdzot bērniem sagatavoties kristībām

Bērnība ir laiks, kad tiek gūtas jaunas priekpilnas pieredzes. Pirmais brauciens ar riteni, skolas apmeklējums vai jauna ēdiena nobaudīšana ir daži no aizraujošajiem piedzīvojumiem, kas veido bērna dzīvi. Mums kā pieaugušajiem ir iespēja palīdzēt bērniem viņu jaunatklājumu gaitās. Mums kā pieaugušajiem Baznīcā arī ir iespēja palīdzēt viņiem augt evaņģēlijā (skat. M&D 68:25). Ko mēs varam darīt, lai būtu droši, ka bērna kristības — pirmā derība, ko cilvēks slēdz ar mūsu mīlošo Debesu Tēvu, — ir skaists un nozīmīgs notikums?

„Mācīt jaunatni ir šīs Baznīcas pamatmērķis: no sākuma — mājās un tad — Baznīcā,” mācīja prezidents Boids K. Pekers.1

Tālāk sniegtajos piemēros vecāki stāsta, kā viņi sagatavoja savus bērnus kristību un konfirmācijas svētajiem priekšrakstiem un derībām.

Mēs sākam savlaicīgi

„Gads, kad katram bērnam paliek septiņi gadi, ir svinību laiks,” stāsta četru bērnu māte Lorija. Viņa ar savu vīru māca saviem bērniem par kristībām no dienas, kad tie piedzimst. Taču, kad katram bērnam paliek septiņi gadi, viņu ģimene uzsāk īpašu sagatavošanos. Katru mēnesi viņu ģimenes mājvakara tēma ir par dažādiem, ar kristībām saistītiem aspektiem — tādiem kā derības un Jēzus piemērs.

Lorija stāsta, ka garīgais vēstījums ir īpaši aizkustinošs mēnesī, kad bērnam ir astotā dzimšanas diena. Viņa bērniem rāda drēbes, kuras tiem bija mugurā, kad tie saņēma vārdu un svētību, kā arī viņa stāsta par dienu, kad tika veikts šis priekšraksts.

Lorija uzsver, ka „tas ir īstais laiks, lai vērstu uzmanību uz tempļa derību svētībām”. „Mācot mēs vienmēr uzsveram, ka izvēle kristīties ir pirmais solis, lai sagatavotos tempļa svētībām.”

Mēs iesaistām visu ģimeni

Monika, četru bērnu māte, iesaka iesaistīt vecākos bērnus, kad vien tas ir iespējams, lai tie palīdz jaunākiem brāļiem un māsām. Viņa apliecina: „Viņi ir patiesi stiprināti, kad dzird savu pusaugu brāli vai māsu liecinām un dalāmies savā pieredzē.” Lorija vēl piebilst, ka dažreiz viņi aicina tos, kuri gatavojas kristībām, mācīt jaunākos brāļus un māsas tajā, ko tie ir iemācījušies.

Tā ir iespēja dalīties evaņģēlijā

Kad Daniēla meitai palika astoņi gadi, viņš zināja, ka viņa vēlēsies, lai kristību dienā kopā ar viņu būtu draugi, kas nav Baznīcas locekļi. Tāpēc viņu ģimene nolēma uzaicināt uz Alisones kristībām viņas draugus no skolas, kā arī no vietējās apkaimes. Šiem draugiem tika palūgts uz kristībām atnākt ar savu mīļāko pantu no Bībeles. Pēc kristībām Alisone atzīmēja šos pantus savos jaunajos Svētajos Rakstos un maliņā pierakstīja savu draugu vārdus.

„Protams, mēs kā viņas ģimene bijām ļoti iesaistīti šajā dienā. Tomēr mēs arī ļāvām viņai vēlāk kādu brīdi pabūt ar saviem draugiem, lai runātu ar viņiem par savām sajūtām,” stāstīja Daniēls. „Redzēt, kā mūsu bērns rāda piemēru, bija ļoti aizkustinošs brīdis.”

Mēs sagatavojāmies intervijai ar bīskapu

Kimberlija — māte, kuras bērni tuvojās kristību vecumam, atceras, kā viņa gāja uz bīskapa kabinetu, lai izietu kristību interviju, kad viņai bija astoņi gadi. „Es biju tik ļoti uztraukusies!” Kimberlija dalās pieredzē.

Tagad viņa cenšas parūpēties par to, lai viņas bērni nepieredzētu pārmērīgu satraukumu. Viņa un viņas vīrs runā ar saviem bērniem par interviju ar bīskapu, kā arī uzdod jautājumus par kristībām, imitējot pašas intervijas norisi. Šīs intervijas ne tikai iepazīstina bērnus ar intervijas gaitu — tās arī iedrošina bērnus padziļināti domāt par to, ko viņiem nozīmē kristību derība.

Mums ir brīnišķīga iespēja

Šie vecāki kā viens apgalvo, ka viņi nav darījuši neko pārmērīgu, gatavojot savus bērnus kristībām un konfirmācijai, bet, lai raksturotu to, ko viņi ir mācījuši gadu gaitā, daudzi no viņiem izvēlas apzīmējumus — „rūpīgi” un „konsekventi”. „Mēs pārliecinājāmies par to, ka mūsu bērni saprot, ka šis ir svarīgs solis viņu dzīvē un ka tam ir liela nozīme,” stāsta Kimberlija. „Mēs vienmēr pārliecinājāmies par to, ka tie bijām mēs, kas gatavo viņus, un nevis vienkārši cerējām, ka Sākumskolas skolotāji tos apmācīs.”

Cik brīnišķīga iespēja mums ir dota — palīdzēt bērniem, kurus mēs mīlam, — sagatavoties kristībām un konfirmācijai! Kad mēs to darām, lūgšanu pilni, Tas Kungs būs kopā ar mums, lai padarītu šīs pirmās derības slēgšanas pieredzi par spēcīgu pamatu nākotnes garīgajai izaugsmei.

Atsauces

  1. Boids K. Pekers, „Teach the Children”, Liahona, 2000. g. maijs, 16.

Džona Lūkas, Kreiga Daimonda un Kodija Bella fotoilustrācijas