Kā kalpot priesterības aicinājumos

Vai jūs esat kādreiz domājuši par cilvēka dvēseles vērtību? Vai jūs esat jebkad domājuši par potenciālu, kas ir katrā no jums?

Reiz es apmeklēju staba konferenci, kur mans bijušais staba prezidents Pauls S. Čailds atvēra Mācības un Derību 18. sadaļu un sāka lasīt: „Atcerieties — dvēseļu vērtība ir liela Dieva acīs” (10. pants).

Prezidents Čailds tad vaicāja: „Kāda ir cilvēka dvēseles vērtība?” Viņš nevaicāja bīskapam, staba prezidentam vai augstās padomes locekļiem. Tā vietā viņš izvēlējās elderu kvoruma prezidentu.

Bija sajūta, ka ir pagājusi mūžība, pirms pārsteigtais vīrietis pārtrauca klusumu un paziņoja: „Cilvēka dvēseles vērtība ir tās spējā kļūt tādam kā Dievs.”

Visi klātesošie apdomāja šo atbildi. Prezidents Čailds atsāka savu vēstījumu, bet es turpināju apsvērt šo iedvesmoto atbildi.

Sasniegt, mācīt, aizskart dārgās dvēseles, kuras mūsu Tēvs ir sagatavojies Viņa vēstījumam, ir liels uzdevums. Gūt panākumus reti kad ir viegli. Parasti pirms tam ir asaras, pārbaudījumi, uzticība un liecība.

Dieva kalpi smeļas mierinājumu no Skolotāja apliecinājuma: „Es esmu pie jums ik dienas” (Mateja 28:20). Šis lieliskais apsolījums stiprina jūs, Ārona priesterības brāļi, kas esat aicināti vadītāju amatos diakonu, skolotāju un priesteru kvorumos. Tas jūs iedrošina laikā, kad gatavojaties kalpot misijā. Tas jums sniedz mierinājumu brīžos, kad esat zaudējuši drosmi, un tas notiek ar visiem.

„Tādēļ nepiekūstiet, labu darīdami,” saka Tas Kungs, „jo jūs ieliekat liela darba pamatu. Un no mazām lietām rodas tas, kas ir liels.

Lūk, Tas Kungs pieprasa sirdi un labu gribu” (M&D 64:33–34). Pastāvīga ticība, nemainīga uzticība un kvēla vēlme ir vienmēr raksturojušas tos, kas kalpo Tam Kungam ar visu savu sirdi.

Ja kāds no brāļiem, kas šobrīd mani dzird, jūtas nesagatavots, pat nespējīgs atsaukties aicinājumam kalpot, uzupurēt, svētīt citu cilvēku dzīves, atcerieties patiesību: „Ko Dievs aicina, Dievs sagatavo.”

Attēls

Koudija Bella fotoilustrācija © IRI