Pēdējo dienu svēto balsis
Spilvens uz grīdas
Man nebija iebildumu palīdzēt mammai ar mājas darbiem, bet kāpēc es vienmēr uz grīdas atradu spilvenu?
Jau daudzus gadus es nāku uz mammas mājām, lai viņai palīdzētu tikt galā ar mājas darbiem. Viņa ir 80 gadus veca uzticīga Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekle.
Kopš mana tēva nāves mana mamma dzīvo viena. Vislielāko prieku viņai sniedz ciemošanās viņas trīs bērnu mājās, pavadot laiku kopā ar viņiem un saviem mazbērniem, kā arī ēdiena gatavošana, kas iepriecina dvēseli.
Katru reizi, kad es apmeklēju mammas māju, lai to iztīrītu un pārliecinātos, ka viss ir kārtībā, es uz grīdas atradu vecu spilvenu. Atkal un atkal es to mēdzu pacelt augšā un nolikt uz atzveltnes krēsla, klusībā žēlodamās par mātes nevīžību.
Katru reizi, kad es atnācu ciemos pie mammas un viņai palīdzēju, es atkal atradu spilvenu uz grīdas. Es savai mammai nekad par to neko neteicu, taču kādu rītu es beidzot sapratu, kāpēc tas vienmēr ir uz grīdas.
Manai mammai vajadzēja mīkstu virsmu, uz kuras nomesties ceļos un lūgt Dievu. Viņa bija veca sieviete, taču viņas nesatricināmā ticība viņai katru dienu lika nomesties ceļos, lai lūgtu. Viņa aizlūdza par saviem bērniem un mazbērniem. Viņa aizlūdza par saviem draugiem. Viņa lūdza Dievu par tiem, kuri nonākuši lielās grūtībās. Un viņa lūdza Dievu par tiem, kurus vienmēr bija mīlējusi un par kuriem pat savā cienījamā vecumā joprojām dāsni rūpējās.
Tagad, ieraugot spilvenu uz grīdas, es vairs pie sevis nežēlojos. Reizēm pat es nometos ceļos uz tā mīkstās virsmas, lai lūgtu Debesu Tēvu, izsakot pateicību par manas mammas ticību un piemēru.