Kalpošanas principi
Jēgpilna kalpošana norīkojumā
Ja jūs šaubāties par to, vai jūsu kalpošana norīkojumā ir jēgpilna, apsveriet šeit sniegtās idejas.
Ir viegli šaubīties, vai mūsu kalpošana norīkojumā kaut ko maina, jo īpaši tad, kad mēs paši saskaramies ar grūtībām.
Tajā dzīves posmā, kad es vēl nebiju piesaistīta ratiņkrēslam, man ļoti patika, kad Palīdzības biedrībā tika padota apkārt pierakstu tāfelīte. Es bieži pierakstījos kalpošanai. Tas bija veids, kā parādīt, ka es vēlos „nest viens otra slogus” (Mosijas 18:8).
Tā nebija pierakstu tāfelītes vaina, ka es vairs nevarēju pierakstīties. Patiesībā es vispār nespēju uzrakstīt savu vārdu. Savas invaliditātes dēļ es pat nevarēju noturēt rokās šo pierakstu tāfelīti. Neviens negaidīja, ka es pierakstīšos. Bet, ak, kā es to vēlējos! Kalpošana ieskauj mūs Dieva mīlestībā un rada saikni ar citiem. Es izmisīgi vēlējos šo saikni ar citiem.
Tā kā man bija vajadzīgi cilvēki, kuri man palīdz par sevi parūpēties, mana kalpošana nešķita to pūliņu vērta, kas citiem būtu jāpieliek, lai es varētu kalpot. Šī pierakstu tāfelīte kļuva par atgādinājumu tam, ko es vairs nespēju darīt, — vismaz līdz brīdim, kad mana kalpojošā māsa saredzēja, ka es pēc tās ilgojos.
Viņa man jautāja, ko es gribētu darīt, lai kalpotu, nevis tikai to, kas būtu jādara manā labā. Tad viņa pierakstīja manu vārdu uz pierakstu tāfelītes. Viņa ieradās pie manis mājās un palīdzēja man pagatavot maltītes, ko brīvprātīgi vēlējos pagatavot citiem. Viņa nekad nelika domāt, ka man ir vajadzīga tik liela palīdzība, ka man nevajadzētu censties palīdzēt citiem. Viņa labprāt pavadīja laiku kopā ar mani.
Beigu beigās es sapratu, ka manas pūles bija to vērtas. Ar savas kalpojošās māsas palīdzību es varēju kaut ko izdarīt. Neatkarīgi no tā, vai šī kalpošana kādam kaut ko nozīmēja, man tā bija ļoti nozīmīga. Lai gan tā nedeva tiešu labumu manai ģimenei un nedziedināja manu ķermeni, tā palīdzēja dziedēt manu sirdi.
Emrija Pagmaira
Jūta, ASV
Ar Viņa palīdzību jūs esat vairāk nekā piemēroti
Pārveidotā Ciānas pilsēta, Dels Pārsons; fotogrāfija ar palielināmo stiklu, Getty Images
Tas nav nekas neparasts — justies nepiemērotiem, lai veiktu Tā Kunga darbu. Tā jutās arī pravietis Ēnohs. Kad Tas Kungs pavēlēja viņam aicināt ļaudis nožēlot grēkus, viņš satraucās, jo viņš bija „tikai zēns, un visi ļaudis ienī[da viņu], jo [viņš bija] lēns runā” (Mozus 6:31).
Taču Tas Kungs apsolīja, ka Viņš būs kopā ar Ēnohu un ka Viņa Gars būs uz viņa, un „visus [viņa] vārdus [Viņš] attaisno[s]”, un Viņš aicināja: „Staigā ar Mani” (Mozus 6:34).
Ēnohs paklausīja Tā Kunga pavēlēm, un viņš atstāja lielu ietekmi uz ļaudīm, nevis pateicoties viņa paša spēkam, bet gan „valodas spē[kam], ko Dievs bija devis viņam” (Mozus 7:13).
Principi, par kuriem padomāt
Ja jūs šaubāties par to, vai jūsu kalpošana norīkojumā ir jēgpilna, apdomājiet šos principus:
-
Izpratne par kalpošanu norīkojumā un tās mērķiem palīdzēs mums pareizāk izvērtēt mūsu centienus.
-
Kalpošana norīkojumā ir kas vairāk par stiprāku attiecību veidošanu; tas nozīmē palīdzēt citiem stiprināt viņu personiskās attiecības ar Glābēju.1
-
Kalpošana norīkojumā nav tikai uzdevums; tā ir dzīvošana saskaņā ar mūsu derībām — kalpot Viņam, rūpējoties citam par citu.
-
Kalpošana norīkojumā netiek veikta kādā iepriekš noteiktā veidā. Tā mūs izaicina, kad mums ir jāpielāgojas noteiktai situācijai un jātiecas pēc iedvesmas, lai kalpotu tā, kā to darītu Glābējs.
-
-
Izpratne par to, kā Dievs saredz mūsu kalpošanu norīkojumā, var izmainīt mūsu redzējumu.
-
Dievs nevērtē mūsu kalpošanu norīkojumā, balstoties uz kādiem dramatiskiem rezultātiem un uz to, vai mūsu centieni vispār tiek novērtēti (skat. Olivera Greindžera piemēru Mācības un Derību 117:12–13).2
-
Kad mūsu vēlmes ir labas un mēs pieliekam patiesas pūles, mūsu kalpošana norīkojumā ir jēgpilna Viņam (skat. Mācības un Derību 4:2, 5).
-
Dievs ir gatavs paaugstināt pat mūsu „nelielo un neievērojamo kalpošanu”3 (skat. Mācības un Derību 123:17).
-
Ko mēs varam darīt?
Tā vietā, lai raizētos par to, ko jūs, jūsuprāt, nevarat izdarīt, lūdziet un apdomājiet, ko jūs varat izdarīt. Tad rīkojieties. Kad jūs rīkojaties Tā Kunga vārdā, Viņš var vairot jūsu centienus un izmantot tos, lai svētītu jūs un citus (skat. 2. Nefija 32:9).