Pēdējo dienu svēto balsis
Viņiem šeit ir Mormona Grāmata!
Turot rokās Mormona Grāmatu, es sajutu, kā Glābēja mīlestības siltums aizskalo prom manas nastas.
Džeikoba A. Brauna fotogrāfija
Kādu sestdienu, ziemas vidū, mēs ar sievu izmantojām šo saulaino, bet auksto dienu, lai labāk iepazītu mūsu apkaimi. Mēs nesen bijām pārcēlušies tūkstošiem jūdžu prom no savām mājām uz Amerikas Savienoto Valstu austrumu piekrasti, meklējot jaunas izglītības un karjeras iespējas.
Mēs nolēmām aiziet uz tuvējo universitāti, ko neviens no mums nebija apmeklējis. Tur mēs atradām universitātes galveno bibliotēku. Mums patīk lasīt, un mana sieva, maģistrantūras studente, ļoti vēlējās redzēt, kādus materiālus viņa varētu atrast saviem pētījumiem. Tā kā viņa studēja reliģijas vēsturi, mēs pārlūkojām bibliotēkas reliģijas nodaļas grāmatu plauktus. Aplūkojot dažus interesantus nosaukumus, manu skatienu piesaistīja kāda neliela grāmata ar pazīstamu zilu vāku.
„Viņiem šeit ir Mormona Grāmata!” es satraukti čukstēju.
Es izņēmu grāmatu no plaukta. Tas bija pavecs eksemplārs, un es prātoju, cik ilgi tas tur bija bijis. Patiesībā manu uzmanību piesaistīja neliela lapiņa, kas bija ielīmēta aiz priekšējā vāka.
Šajā lapiņā bija īsa liecība, ko sniedzis kāds pāris no Blekfūtas, Aidaho, ASV. Savā liecībā viņi paskaidroja, kas ir Mormona Grāmata un kāpēc tā ir svarīga. Viņi dalījās ar īsu, bet spēcīgu liecību par šo grāmatu un aicināja lasītājus lūgt Dievu, lai uzzinātu, vai tā ir patiesa.
Viņu vārdi bija vienkārši, taču vēstījums ieplūda tieši manā sirdī. Varbūt šis pāris bija domājis, ka viņu liecību lasīs cilvēki, kuri nav no mūsu ticības. Varbūt viņi bija uzdāvinājuši šo eksemplāru kādam, kuru viņi pazina. Kas zina, cik daudzās rokās tas pabija vai cik jūdžu ceļoja, līdz nonāca šajā universitātes bibliotēkā.
Turot šo grāmatu savās rokās, Gars piepildīja manu sirdi. Kādu brīdi es sajutu, kā Glābēja mīlestības siltums aizskalo prom manas nastas.
Šī diena bibliotēkā aizvien atgādina man par svētībām, ko es saņemu, lasot Mormona Grāmatu, un par to, cik svarīgi ir dalīties savā liecībā par to. Mūsu liecības var krist uz akmeņainas zemes vai labā augsnē (skat. Mateja 13:3–9), taču svarīgi ir tas, lai mēs tajās dalītos. Dievs nodrošinās, lai tās tiktu nogādātas īstajā laikā, īstajā vietā un pie īstajiem cilvēkiem.