„Mēs varam palīdzēt citiem justies mīlētiem un pieņemtiem”, Liahona, 2022. g. sept.
Kalpošanas principi
Mēs varam palīdzēt citiem justies mīlētiem un pieņemtiem
Glābējs piedzīvoja atraidījumu un mācīja mums, kā palīdzēt citiem.
Saša ir jauna, neprecējusies sieviete bīskapijā, kuru apmeklē galvenokārt ģimenes, un tas ne vienmēr ir viegli. Viņa jūtas priecīga un piepildīta, bet bieži atšķirīga no pārējiem bīskapijas locekļiem — tā, it kā izceltos. Gluži kā lielākā daļa no mums, viņa arī vēlas būt pieņemta un iederīga.
Tomass, kāds pavecāks vīrietis no viņas bīskapijas, tika norīkots viņai kā kalpojošais brālis. Kādu dienu viņš kopā ar savu sievu atnāca pie Sašas ciemos, lai viņu iepazītu. Apmeklējums izvērsās visai neveikls, jo saruna ievirzījās par viņas kā neprecētās stāvokli. Taču sarunas gaitā Saša varēja sajust, ka Tomass un viņa sieva tikai centās saprast viņas situāciju un to, kā viņi varētu palīdzēt.
Kādā brīdī Tomass pateica: „Es pamanīju, ka tavam mauriņam varētu noderēt nedaudz lielāka uzkopšana. Es labprāt tev šajā ziņā palīdzētu.”
Saša ir pārāk aizņemta savā darbā, līdz ar to rūpes par mauriņu nav viņas prioritāšu augšgalā. Un turklāt viņai nepatīk to kopt. Viņa zina, kā sakopt savu pagalmu, un viņa zina, ka varētu to izdarīt. Taču tas nemaina lietas būtību — viņai šis darbs riebjas.
Bija laiks, kad šāds jautājums būtu aizskāris viņas jūtas. Taču Tomass pieminēja, ka kādreiz bija dienējis armijā un saprot, kas sievietei bieži ir jāpaveic pašai, kad vīra nav blakus. Viņa saprata, ka Tomass tikai centās veidot stiprākas draudzības saites. Viņš centās salīdzināt savu dzīves pieredzi ar viņas situāciju un atrast kaut ko kopīgu.
Abi cilvēki šajās kalpošanas attiecībās iemācījās viens otru iemīlēt un pieņemt tādos apstākļos, kādos viņi atradās, un šādi uzplauka patiesi tuva draudzība.
Un Sašas mauriņš nekad nav izskatījies labāk.
Pilnīgs piemērs tam, kā pieņemt cilvēku
Vecajā Derībā Jesaja pravietoja, ka Jēzus Kristus pilnībā zinās, kā tas ir — būt atšķirīgam. Viņš piedzīvoja, kā tas ir — būt nepieņemtam —, un bija Tas, pret kuru slikti izturējās. „Viņš bija nicināts, labāki ļaudis no Viņa vairījās, vīrs, kam nebija svešas sāpes un kas bija norūdīts ciešanās” (Jesajas 53:3). Pateicoties Savai pilnīgajai mīlestībai, Viņš zina, kā mēs jūtamies, un zina, kā mums palīdzēt (skat. Almas 7:12). Viņš ir pilnīgs piemērs tam, kā mēs varam ar mīlestību pieņemt citus, neskatoties uz viņu apstākļiem vai izskatu.
Principi, ko apdomāt
Cenšoties atrast veidus, kā palīdzēt citiem justies piederīgiem, apdomājiet šos principus, kurus mācīja Glābējs un pēc kuriem Viņš dzīvoja:
-
Esiet gatavi iepazīt jaunus, jums nepazīstamus cilvēkus (skat. Mateja 5:43–48).
-
Nebaidieties veidot draudzīgas attiecības ar tiem, kuru dzīvesveids vai ticība atšķiras no jūsējā, ja vien tas nenozīmē novēršanos no Glābēja mācībām (skat. Marka 2:14–17; Lūkas 7:38–50).
-
Ikvienam vajadzētu justies gaidītam Baznīcā (skat. 3. Nefija 18:22–32). Atrašanās tādā vietā, kur cilvēki var mācīties par Glābēja evaņģēliju un sajust Viņa mīlestību, var viņus mainīt.
-
Glābējs zina, kas mums ir nepieciešams, daļēji tāpēc, ka Viņš zina, kā mēs jūtamies (skat. Almas 7:11–12). Mēs varam izrādīt mīlestību, cenšoties saprast citu cilvēku pieredzes un mēģinot iedomāties sevi viņu vietā.
-
Glābējs atvēlēja laiku, lai būtu līdzās, atsaucoties uz Viņu apkārtējo cilvēku vajadzībām. Viņš apstājās, lai parūpētos par citiem arī tad, kad bija ieplānojis atrasties kaut kur citur (skat. Marka 5:22–43).
Ko mēs varam darīt?
Neļaujiet atšķirībām jūs atturēt no tā, lai iepazītu cilvēkus, kam jūs kalpojat. Lai arī cik atšķirīgi mēs būtu, mēs vienmēr varam atrast kaut ko kopīgu.