Prezidentu mācības
18. nodaļa: Palieciet Tā Kunga pusē


18. nodaļa

Palieciet Tā Kunga pusē

Tas Kungs mums ir devis baušļus, lai mēs varētu pretoties ļaunumam un gūt laimi.

No Džordža Alberta Smita dzīves

Džordža Alberta Smita vectēvs Džordžs A. Smits daudzus gadus kalpoja Divpadsmit apustuļu kvorumā un Augstākajā Prezidijā par padomnieku Brigamam Jangam. Džordžs Alberts Smits bieži atkārtoja sava vectēva padomu, ko viņš mēdza dot savai ģimenei: „Starp Tā Kunga teritoriju un velna teritoriju pastāv skaidri noteikta robežlīnija. Ja jūs paliksit Tā Kunga pusē, jūs būsit Viņa ietekmē un jums nebūs vēlmes rīkoties nepareizi; taču, ja jūs kaut nedaudz ieiesit velna pusē, jūs nonāksit kārdinātāja varā, un, ja viņš būs veiksmīgs, jūs nespēsit pienācīgi domāt vai pat spriest, jo jūs būsit zaudējuši Tā Kunga Garu.”

Džordžs Alberts Smits teica, ka viņš šo padomu pielietoja visu savu dzīvi kā ceļvedi, veicot izvēles: „Kad es reizēm tieku kārdināts kaut ko darīt, es sev vaicāju: „Kurā pusē es esmu?” Ja es esmu nolēmis būt drošajā pusē, Tā Kunga pusē, es katru reizi rīkošos pareizi. Tādēļ, kad rodas kāds kārdinājums, ar lūgšanu domājiet par savu problēmu, un Tā Kunga ietekme jums palīdzēs izlemt gudri. Mums droši ir atrasties vienīgi Tā Kunga pusē.”1 [Skat. 1. ieteikumu 188. lpp.]

Džordža Alberta Smita mācības

Lai paliktu Tā Kunga pusē, nepieciešama stingra paklausība baušļiem.

Visa drošība, viss taisnīgums un visa laime rodama Tā Kunga pusē. Ja jūs turat Dieva baušļus, ievērojot Sabata dienu, jūs esat Tā Kunga pusē. Ja skaitāt savas personīgās lūgšanas un ģimenes lūgšanas, jūs esat Tā Kunga pusē. Ja jūs esat pateicīgi par pārtiku un paužat šo pateicību Dievam, jūs esat Tā Kunga pusē. Ja jūs mīlat savu tuvāko kā sevi pašu, jūs esat Tā Kunga pusē. Ja jūs esat godīgi savās attiecībās ar līdzcilvēkiem, jūs esat Tā Kunga pusē. Ja jūs ievērojat Gudrības vārdu, jūs esat Tā Kunga pusē. Un tā es varētu turpināt par Desmit baušļiem un citiem baušļiem, ko Dievs ir devis, lai mūs vadītu, un es vēlreiz saku, ka tas viss bagātina mūsu dzīvi un mūs dara laimīgus, un mūs sagatavo mūžīgajam priekam, kas ir Tā Kunga pusē. Ja meklējam trūkumus tajā, ko Dievs devis mūsu vadībai, nozīmē to, ka neatrodamies Tā Kunga pusē.2 [Skat. 2. ieteikumu 188.–189. lpp.]

[Tas Kungs ir teicis]: „Es … nevaru raudzīties uz grēku pat ar vismazāko atlaidi,” pat ne ar vismazāko atlaidi [M&D 1:31]. Kāpēc? Tāpēc, ka Viņš zina, ka, ja mēs grēkojam, mēs zaudējam to svētību, ko mēs varētu saņemt, ja mēs nebūtu novirzījušies no ceļa, kas ved uz šo svētību.3

Laiku pa laikam mēs dzirdam, ka kāds saka: „Ak, tas nav nekas sevišķs. Tas Kungs nebūs ļoti bargs pret mums, jo mēs taču daļēji to pildām.” Cilvēks, kurš tā runā, jau atrodas velna pusē, un jums nevajadzētu viņā klausīties, jo, ja jūs viņā klausāties, jūs varat tikt novesti neceļos. Neviens, kuram ir Tā Kunga Gars, tā nerunā. Tas Kungs pats ir teicis, ka mums ir jātur Viņa baušļi: „Ir likums, neatsaucami izdots debesīs pirms šīs pasaules radīšanas, ar ko ir noteiktas visas svētības.” (M&D 130:20.) Jēzus Kristus evaņģēlijs mums māca, kā iegūt šo svētību.4

Mūsu mīlošais Debesu Tēvs mums dod baušļus, lai palīdzētu rast laimi.

Tas Kungs Savā laipnībā, redzot Savu bērnu attieksmi un zinot, ka viņiem nepieciešama vadība, mums deva Desmit baušļus un citus baušļus, kas doti laiku pa laikam, lai mums palīdzētu rast laimi. Jūs redzat cilvēkus pasaulē skrienam šurp un turp, meklējot laimi, bet to neatrodot. Ja viņi tikai apstātos uz pietiekami ilgu brīdi, lai pieņemtu Tā Kunga padomu, viņi atrastu laimi, un viņi to neatradīs nekādā citā veidā.5

Kad es biju bērns, es apzinājos vai domāju, ka apzinos, ka Tā Kunga baušļi ir Viņa likumi un noteikumi mūsu vadībai. Es domāju, ka apzinājos, ka par nepaklausību šiem baušļiem būs sods, un, būdams bērns, es pieņemu, ka domāju, ka Tas Kungs šajā dzīvē lietas ir nokārtojis un noteicis tā, ka man ir jāpaklausa noteiktiem likumiem, citādi nāks spēja atmaksa. Taču, kad es kļuvu vecāks, es mācījos šo mācību no cita viedokļa, un tagad man tā sauktie Tā Kunga likumi, padomi, kas ietverti Svētajos Rakstos, Tā Kunga atklāsmes mums mūsdienās un šajā pasaules laikmetā ir kā jauka mūzika, kurā dzirdama mūsu Debesu Tēva balss Viņa žēlastībā pret mums. Tie nav nekas cits kā mīloša vecāka padomi un ieteikumi, kurš rūpējas par mūsu labklājību vairāk nekā zemes vecāki, un tādēļ tas, kas man reiz likās kā skarbs likuma burts, tagad man ir mīlošs un maigs padoms, ko sniedz visgudrais Debesu Tēvs. Un tādēļ es saku, ka man nav grūti ticēt, ka vislabākais ir ievērot Dieva baušļus.6

Visa laime, ko es un mana ģimene ir guvusi, ir bijis baušļu ievērošanas un svētību cienīgas dzīvošanas dēļ, ko Viņš ir apsolījis tiem, kuri godā Viņu un tur Viņa baušļus.7

Ja mēs rīkosimies atbilstoši Tā Kunga dotajiem padomiem un ieteikumiem, mūsu ceļš būs laimes ceļš. Iespējams, ka šis ceļš ne vienmēr būs viegls un ērts, taču galu galā tas noslēgsies mūsu Debesu Tēva klātbūtnē, un mēs saņemsim nemirstību un mūžīgo dzīvi.8 [Skat. 3. ieteikumu 189. lpp.]

Pretinieks ar savām blēdībām un viltībām cenšas novirzīt mūs no ceļa.

Pasaulē tagad ir divas ietekmes, kas tajā jau ir bijušas kopš iesākuma. Viena no ietekmēm ir radoša, tā izstaro laimi un veido raksturu. Otra ietekme ir postoša, kas pārvērš cilvēkus par dēmoniem, visu sagrauj un atņem drosmi. Mēs visi esam jutīgi pret abām ietekmēm. Viena no tām nāk no mūsu Debesu Tēva, kamēr otra nāk no ļaunuma avota, kas pasaulē ir bijis kopš iesākuma un tiecas iznīcināt cilvēces ģimeni.9

Mēs visi tiksim kārdināti; neviens cilvēks nav pasargāts no kārdinājuma. Pretinieks izmantos visus iespējamos līdzekļus, lai mūs maldinātu; to viņš bez panākumiem centās darīt ar pasaules Glābēju. Viņš to ir mēģinājis ar daudziem cilvēkiem, kuriem bija dievišķas pilnvaras, un reizēm viņš atrod kādu vāju vietu, un cilvēks zaudē to, kas būtu bijusi liela svētība, ja viņš būtu bijis uzticīgs.10

Kāds cilvēks reiz man teica jeb drīzāk piebilda vietā, kur man gadījās būt: „Kāpēc gan šie cilvēki šeit domā, ka es esmu velna pārņemts, taču es neesmu?” Un es viņam teicu: „Manu brāli, vai tu jebkad esi pazinis kādu, kas ir bijis velna pārņemts un ir to zinājis?” Tā ir viena no velna viltībām — iegūt jūs savā varā un neļaut jums to zināt. Un tā ir viena no mūsu grūtībām.11

Pirms daudziem simtiem gadu pravietis Nefijs redzēja, kas notiks, t. i., ka cilvēki strīdēsies cits ar citu un noliegs Svētā Gara spēku un Israēla Svēto, un mācīs cilvēku priekšrakstus kā Baznīcas noteiktus. Mūsdienu pasaulē pastāv ietekme, kas cenšas pārliecināt cilvēkus, ka mūžīgo dzīvi viņi var iegūt ar savu pašu gudrību un saviem pašu spēkiem. Ļaujiet man … lasīt no Nefija grāmatas:

„Un būs arī daudzi, kas sacīs: Ēdiet, dzeriet un līksmojieties, tomēr bīstieties Dievu — Viņš attaisnos nelielu grēku.”

Es vēlos, lai jūs ievērotu šo: „Viņš attaisnos nelielu grēku.” Šis viltīgais pretinieks zina, ka, ja viņš tikai panāktu, ka kāds vīrietis vai kāda sieviete pieļauj nelielu kļūdu, tik tālu viņi būtu iegājuši viņa teritorijā, tik lielā mērā viņi būtu viņa varā.

„Tomēr bīstieties Dievu — Viņš attaisnos nelielu grēku, jā, melojiet nedaudz, turiet citus pie vārda un gūstiet no tā labumu, rociet bedri savam kaimiņam, tur nav nekā slikta, un dariet to visu, jo rīt mēs mirsim, un, ja arī mēs būsim vainīgi, Dievs mūs nedaudz papērs ar rīksti un galu galā mēs tiksim izglābti Dieva valstībā.” [2. Nefija 28:8.]

Vai tas nav tieši tas, ko velns saka cilvēku bērniem mūsdienās tikpat nepārprotami, kā tas šeit rakstīts? Ak, grēkojiet nedaudz — tas nav nekas slikts, melojiet nedaudz — tas nekam nekaitēs, Tas Kungs jums to piedos, un jūs tikai nedaudz tiksit papērti ar rīksti un galu galā jūs tiksit izglābti Dieva valstībā. To viņš saka vīrietim vai sievietei, kuriem ir mācīts Gudrības vārds, kad viņš saka: „Ak, padzer nedaudz tējas, tas tev nekaitēs; palieto nedaudz tabakas, tas neko nemainīs; nedaudz alkohola nekādu ļaunumu nenodarīs.” Tās ir mazas lietas; viņš vienmēr rīkojas pamazām, nevis uzreiz. Es vēlos, lai mēs to atcerētos. … Tie ir šie mazsvarīgie, mānīgie čuksti, kas nodod cilvēci un noved to velna varā. …

Un Nefijs turpina:

„Un citus viņš nomierinās un iemidzinās laicīgajā drošībā, ka viņi sacīs: Viss ir labi Ciānā, jā, Ciāna plaukst, viss ir labi — un tā velns apmāna viņu dvēseles.”

Tagad es vēlos, lai jūs ievērotu šo: „Un tā velns apmāna viņu dvēseles un uzmanīgi tos noved lejā ellē.” [2. Nefija 28:21.] Tas ir veids, kā viņš to dara, tieši tā viņš to dara. Viņš nenāk un jūs fiziski neaizved savā teritorijā, taču viņš čukst: „Dari šo niecīgo ļaunumu,” un, kad viņš ar to gūst panākumus, seko vēl kāds neliels ļaunums un tad vēl kāds, un, izsakoties ar citētā izteiciena vārdiem: „Viņš apmāna viņu dvēseles.” Tieši to viņš dara. Viņš jums liek noticēt, ka jūs kaut ko iegūstat, lai gan patiesībā jūs kaut ko zaudējat. Tādēļ katru reizi, kad mēs neievērojam kādu Dieva likumu vai neturam kādu bausli, mēs tiekam apmānīti, jo šajā pasaulē vai nākamajā pasaulē nav nekāda ieguvuma, izņemot kā tikai ar paklausību mūsu Debesu Tēva likumam.

… Šis īpašais norādījums: „Un viņš uzmanīgi tos noved lejā ellē” ir zīmīgs — tas ir viņa paņēmiens. Mūsdienu pasaulē šai ietekmei tiek pakļauti gan vīrieši, gan sievietes, un viņi tiek vilināti šurp un turp, un šie čuksti turpinās, un viņi nesaprot, ko Tas Kungs vēlas, lai viņi darītu, taču viņi turpina atrasties tā ļaunā teritorijā, pakļauti viņa spēkam, kur Tā Kunga Gars nedosies.

Viņš turpina: …

„Un lūk, citus viņš aizved ar glaimiem un saka tiem, ka elles nav, un viņš saka tiem: Es neesmu velns, jo tāda vispār nav — un tā viņš čukst tiem ausīs, kamēr viņš sagrābj tos savās briesmīgajās važās, no kurām nav atsvabināšanas.” [2. Nefija 28:22.]

Tad nu, mani brāļi un māsas, tāds ir mūsdienu pasaules stāvoklis. Nefijs to nevarētu pateikt skaidrāk, ja viņš tagad būtu šeit pasaulē. Un pretinieks darbojas, un tāpēc, ka mūsu Debesu Tēvs vēlējās pasargāt Savus bērnus no tādas mācības ļaunuma un no tādas ticības, Viņš pasaulē sūtīja zēnu — pravieti Džozefu Smitu, piešķīra viņam dievišķas pilnvaras, izveidoja Savu Baznīcu un atkal sāka mācīt patiesību cilvēku bērniem, lai viņi varētu novērsties no saviem maldīgajiem ceļiem.12

Mums jāiemācās pārvarēt savas kaislības, savas ļaunās tieksmes. Mums jāiemācās pretoties kārdinājumiem. Tāpēc mēs esam šeit, un, lai mēs to varētu darīt pilnīgāk, uz Zemes ir ticis atjaunots evaņģēlijs un mēs esam tā dalībnieki, un mums ir spēks, ko mēs saņemam, pateicoties Svētā Gara spēkam. Mums ne tikai piemīt pretošanās spēja, kas raksturīga vienkāršam cilvēkam, kuru ierobežo tas, ka šādam cilvēkam nav zināšanu par patiesību, — mums piemīt līdzvērtīga pretošanās spēja, kā arī papildu pretošanās spēja, pateicoties tam, ka zinām patiesību un zinām savas esamības mērķi.13 [Skat. 4. ieteikumu 189. lpp.]

Mēs varam pretoties ļaunumam, izvēloties pakļauties Tā Kunga ietekmei.

Es atceros kādu labu cilvēku, kurš pirms daudziem gadiem bija Amerikas Universālistu baznīcas pārvaldes padomes priekšsēdētājs. Viņš ieradās šeit [Soltleiksitijā] ciemos un apmeklēja divas mūsu Svētdienas skolas. Viena no [bērnu] nodarbībām viņu ļoti ieinteresēja. Kad nodarbība tuvojās noslēgumam, vadītājs teica: „Vai jūs vēlētos teikt dažus vārdus [klasei]?” … Viņš teica: „Es vēlos teikt dažus vārdus.” Viņš teica: „Ja vien es dzīvotu šajā gaisotnē, kas šorīt ir šajā mazajā … klasē Sabata skolā, es nenovēršami kļūtu par labu cilvēku.” [Skat. 5. ieteikumu 289. lpp.]

Es esmu domājis par to daudz reižu. Mēs rūpīgi izvēlamies gaisu, ko mēs elpojam, lai mēs dzīvotu veselīgi. Taču reizēm vieglprātībā mēs pakļaujam sevi amorālām ietekmēm, kas iznīcina mūsu spēju pretoties ļaunumam, un mēs tiekam vadīti darīt to, ko mums nevajadzētu darīt un ko mēs nedarītu, ja būtu Tā Kunga ietekmē. Ja vien mēs būtu pazemīgi, ja vien mēs būtu lūgšanu pilni, ja vien mēs dzīvotu tā, ka katru savas dzīves stundu mēs patiesi varētu teikt: „Debesu Tēvs, es esmu gatavs un ļoti vēlos darīt to, ko Tu vēlies,” tad mūsu dzīves ik dienas tiktu bagātinātas, gūstot šīs zemes dzīves pieredzi.14

Mēs izvēlamies to, kur mēs būsim. Dievs mums ir devis rīcības brīvību. Viņš mums to neatņems, un, ja es daru to, kas ir nepareizi, un nonāku velna teritorijā, es to daru tāpēc, ka man ir griba un spēks to darīt. Es nevaru vainot nevienu citu, un, ja es apņemos turēt Dieva baušļus un dzīvot tā, kā man būtu jādzīvo, un palikt Tā Kunga pusē, es to daru tāpēc, ka man tā vajag darīt, un par to es saņemšu svētību. Tās nebūs kāda cita cilvēka rīcības sekas.15

Cik gan uzmanīgiem mums kā Pēdējo dienu svētajiem jābūt, lai katru savas dzīves dienu mēs dzīvotu tā, lai tiktu Tā Kunga spēka ietekmēti un lai mēs spētu novērsties no tā, kam ir nosliece vājināt mūsu spēku iemantot celestiālo valstību!16

Raugieties, lai jūs stāvētu uz klints. Raugieties, lai jūs uzzinātu Mācītāja vēlmes, un, zinot šīs vēlmes, raugieties, lai jūs turētu Viņa likumus un pavēles. Raugieties, lai jūsu šķīstā dzīve dotu jums tiesības uz Svētā Gara sadraudzību, jo, ja jūs esat šķīsti un tikumīgi, un taisnīgi, ļaunajam nebūs nekādas varas jūs iznīcināt.17

Es lūdzu, lai mēs pārbaudītu sevi un uzzinātu, kurā pusē mēs atrodamies; un, ja mēs esam Tā Kunga pusē, paliksim tur, jo tas sniedz mūžīgo laimi labāko vīriešu un sieviešu sabiedrībā, kuri dzīvojuši uz Zemes.

Ja mēs jebkādā veidā esam paslīdējuši, ja mēs esam bijuši vieglprātīgi; ja mēs esam klausījušies kārdinātājā un pārkāpuši līniju, lai baudītu to, kas pēc pasaules domām ir tik iekārojams un par ko Tas Kungs ir brīdinājis, ka tas mums nav noderīgs, tad pēc iespējas ātri atgriezīsimies atpakaļ otrā pusē, lūgsim Tam Kungam piedošanu par savu muļķību, un tad ar Viņa palīdzību dzīvosim dzīvi, kas sniegs mūžīgo laimi.18

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Studējot šo nodaļu vai gatavojoties mācīt, apsveriet tālāk dotās idejas. Papildu informāciju skat. v–vii lpp.

  1. Izlasiet „No Džordža Alberta Smita dzīves” (181. lpp.) un Moronija 7:10–19. Kā jūs zināt, kad atrodaties „Tā Kunga pusē”? Ko mēs varam darīt, lai palīdzētu cits citam palikt Tā Kunga pusē?

  2. Rindkopā, kas sākas 181. lpp. apakšā, prezidents Smits nosauc vairākus baušļus, kuriem mums jāpaklausa, lai paliktu Tā Kunga pusē. Kādus vēl standartus mums ir devis Tas Kungs, lai mums palīdzētu palikt Viņa pusē?

  3. Lasot sadaļu, kas sākas 182. lpp., apdomājiet, kā jūs varētu pielietot prezidenta Smita mācības, lai palīdzētu kādam cilvēkam, kurš domā, ka baušļi ir ierobežojums.

  4. Pārlasot 184.–186. lpp., ievērojiet Sātana taktiku, ko prezidents Smits apraksta, un padomājiet par reizēm, kad jūs esat redzējuši pierādījumus šai taktikai. Kā mēs varam palīdzēt jauniešiem to atpazīt un pārvarēt? Kādā veidā „[zināšanas par] savas esamības mērķi” (186. lpp.) mums palīdz pretoties kārdinājumam?

  5. Padomājiet par to, kādā veidā 186.–187. lpp. dotais stāsts varētu attiekties uz jums. Kādās vietās un apstākļos jūs neizjūtat vēlmi darīt ļaunu? Ko mēs varam darīt, lai šādu gaisotni radītu savās mājās? Savā darba vietā? Savā apkārtnē? Savā personīgajā dzīvē?

Saistītie Svētie Raksti: Mateja 4:1–11 (kā arī izvilkumi no Džozefa Smita tulkojuma zemteksta piezīmēs); Jēkaba v. 4:7; 1. Jāņa 5:3–4; Almas 13:27–28; Helamana 5:12; Mācība un Derības 82:8–10

Mācīšanas padoms: „Jautājumi, kas uz tāfeles tiek uzrakstīti pirms nodarbības sākuma, dalībniekiem palīdzēs domāt par attiecīgajām tēmām pat pirms nodarbības sākuma” (Teaching, No Greater Call, 93).

Atsauces

  1. „A Faith Founded upon Truth”, Deseret News, 1944. g. 17. jūn., Baznīcas sadaļa, 9.

  2. Conference Report, 1945. g. okt., 118.

  3. Sharing the Gospel with Others, atlas. Prestons Niblijs (1948), 198; uzruna sniegta 1945. g. 4. nov. Vašingtonā.

  4. „Seek Ye First the Kingdom of God”, Improvement Era, 1947. g. okt., 690.

  5. Conference Report, 1941. g. apr., 25.

  6. Conference Report, 1911. g. okt., 43–44.

  7. Conference Report, 1949. g. apr., 87.

  8. Conference Report, 1937. g. apr., 36.

  9. „A Faith Founded upon Truth”, 9.

  10. Conference Report, 1945. g. okt., 117.

  11. Conference Report, 1948. g. apr., 179.

  12. Conference Report, 1918. g. apr., 39–41.

  13. Conference Report, 1926. g. okt., 102.

  14. Conference Report, 1929. g. okt., 23.

  15. Conference Report, 1932. g. okt., 27.

  16. Conference Report, 1926. g. okt., 103.

  17. Conference Report, 1906. g. okt., 48.

  18. „Seek Ye First the Kingdom of God”, 691.

„Ja mēs rīkosimies atbilstoši Tā Kunga dotajiem padomiem un ieteikumiem, mūsu ceļš būs laimes ceļš.”

„Tā Kunga atklāsmes mūsdienās un šajā pasaules laikmetā ir kā jauka mūzika, kurā dzirdama mūsu Debesu Tēva balss Viņa žēlastībā pret mums.”

„Cik gan uzmanīgiem mums kā Pēdējo dienu svētajiem jābūt, lai katru savas dzīves dienu mēs dzīvotu tā, lai tiktu Tā Kunga spēka ietekmēti!”