Paļaušanās uz Jēzu Kristu kā mūsu Soģi

Pateicoties Glābēja dievišķajai dabai un Viņa bezgalīgajai Izpirkšanai, mēs varam būt droši, ka Viņš būs „taisnīgais Soģis” (Mozus 6:57), kad pienāks diena, kad mēs stāvēsim Viņa priekšā, lai atbildētu par savu dzīvi (skat. Romiešiem 14:10–12). Viņš precīzi noteiks, kādu godības pakāpi mēs varēsim saņemt. Psalmos mēs varam lasīt: „Viņš tiesās pasauli pēc taisnības, Viņš lems par tautām pēc patiesības” (Psalmu 9:8; skat. arī 96:13).

Runājot par Tā Kunga spēju — būt par mūsu Soģi —, elders Ričards G. Skots, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, teica:

Attēls

Elders Ričards G. Skots

Jēzus Kristus ieguva tādus nopelnus, ko neviena cita radība nebūtu spējīga iegūt. Viņš bija Dievs, Jehova, pirms Savas dzimšanas Betlēmē. Viņa mīļotais Tēvs ne vien deva Jēzum Viņa garīgo ķermeni, bet Viņš bija arī Viņa Vienpiedzimušais Dēls miesā. Mūsu Glābējs nodzīvoja nevainojamu dzīvi bez grēka un tādējādi bija atbrīvots no taisnīguma prasībām. Viņš ir pilnīgs katrā īpašībā, tajā skaitā, mīlestībā, pacietībā, paklausībā, piedošanā un pazemībā. …

Es liecinu, ka, samaksājot ar neizmērojamām ciešanām un neaptveramu agoniju, Glābējs iemantoja Savas tiesības būt par mūsu Pestītāju, mūsu Starpnieku, mūsu augstāko Soģi. („The Atonement Can Secure Your Peace and Happiness”, Liahona, 2006. g. nov., 42. lpp.)

Attēls

Meeting the Savior [Satikšanās ar Glābēju], Džena Tolmena

Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija, kurš ir bijušais Jūtas Augstākās tiesas tiesnesis, par Glābēja unikālo stāvokli mūs tiesāt teica:

Attēls

Prezidents Dalins H. Oukss

Viņa viszinība Viņam dod pilnīgas zināšanas par visiem mūsu darbiem un vēlmēm — gan tām, ko nenožēlojām un nemainījām, gan tām, ko nožēlojām vai kas ir taisnīgas. Tādējādi pēc Viņa tiesas mēs visi atzīsim, „ka Viņa sodi ir taisnīgi” (Mosijas 16:1). („Diženā iecere” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2020. g. maijs, 96. lpp.)

Attēls

pārdomu simbols

Gatavojoties nodarbībai — gremdējieties pārdomās

Padomājiet par kādu Jēzus Kristus īpašību, kas vairo jūsu pārliecību par to, ka Viņš būs taisnīgs Soģis. Piemēram, jūs varētu apdomāt, cik Viņš ir mīlošs, visu zinošs, visvarens, gudrs, žēlsirdīgs, taisnīgs, līdzjūtīgs, pacietīgs, lēnprātīgs vai piedodošs. Esiet gatavs dalīties šajā izvēlētajā īpašībā ar pārējo klasi.

Domas par Pēdējo tiesu var gan iedvest bijību, gan nomākt. Dažkārt mūs var pārņemt domas par to, vai mēs jebkad būsim gatavi tikt Tā Kunga tiesāti. Jāņa atklāsmes grāmata mums sniedz svarīgas mācības par to, kā Tas Kungs mūs tiesās.

Attēls

studiju simbols

Gatavojoties nodarbībai — studējiet

Izlasiet Jāņa atkl. 20:12, pievēršot uzmanību veidam, kādā mēs tiksim tiesāti.

Prezidents Harolds B. Lī mācīja:

Attēls

Prezidents Harolds B. Lī

„Grāmatas”, par kurām ir runāts, attiecas uz [mūsu] darbu pierakstiem, kas tiek vesti uz zemes. … Dzīvības grāmata ir tas pieraksts, kas tiek vests debesīs. (Teachings of Presidents of the Church: Harold B. Lee [2000. g.], 226.–227. lpp.)

Redzot vīziju par celestiālo valstību, pravietis Džozefs Smits guva papildu ieskatu par Pēdējo tiesu. Glābējs mācīja: „Jo Es, Tas Kungs, tiesāšu visus cilvēkus pēc viņu darbiem, atbilstoši viņu sirds vēlmēm” (Mācības un Derību 137:9; uzsvērums pievienots). Pravietis Alma mācīja, ka mums būs jāatbild arī par saviem vārdiem (skat. Almas 12:14).

Prezidents Oukss mācīja, ka Pēdējā tiesa tomēr ir kas vairāk par mūsu domu, vārdu un darbu novērtējumu:

Attēls

Prezidents Dalins H. Oukss

Pēdējā tiesa nav tikai labo un ļauno darbu apkopojuma — tā, ko esam izdarījuši, — izvērtēšana. Tā ir mūsu rīcības un domu gala iznākuma — tā, par ko esam kļuvuši, — atzīšana. … Evaņģēlija baušļi, priekšraksti un derības nav saraksts ar noguldījumiem, ko nepieciešams veikt kādā Debesu kontā. Jēzus Kristus evaņģēlijs ir iecere, kas mums parāda, kā kļūt par tādiem, kādus mūs vēlas redzēt mūsu Debesu Tēvs. („The Challenge to Become”, Ensign, 2000. g. nov., 32. lpp.)

Ir svarīgi atcerēties, ka neatkarīgi no tā, cik uzcītīgi mēs cenšamies dzīvot saskaņā ar evaņģēliju, bez Tā Kunga palīdzības mēs nekad nevarēsim kļūt tādi, kādus mūs vēlas redzēt Debesu Tēvs. Par laimi, Jēzus Kristus ir ne vien mūsu Soģis, bet arī „Aizstāvis Tēva priekšā” (Mācības un Derību 110:4; skat. arī 1. Jāņa vēst. 2:1).

Attēls

Meeting the Savior [Satikšanās ar Glābēju], Džena Tolmena

Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja, ka aizstāvis ir „otra cilvēka balss” jeb „tas, kurš lūdzas par otru” („Jesus the Christ—Our Master and More” [Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 1992. g. 2. febr.], 4. lpp., speeches.byu.edu). Būdams mūsu Aizstāvis, Jēzus Kristus „zina cilvēku vājības un kā palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti” (Mācības un Derību 62:1). Viņš aizstāvēs mūsu lietu un aizlūgs par mums, ja izrādīsim Viņam ticību (skat. Moronija 7:28; 2. Nefija 2:9; Ebrejiem 4:15–16).

Elders Deils G. Renlands no Divpadsmit apustuļu kvoruma par Jēzus Kristus kā mūsu Aizstāvja lomu teica:

Attēls

Elders Deils G. Renlands

Tajā, kā Kristus mūs aizstāv Tēva priekšā, nav pretrunu. Jēzus Kristus … cīnīsies tikai par to, ko Tēvs jau visu laiku ir vēlējies. Debesu Tēvs bez šaubām priecājas par mūsu panākumiem un mūs uzslavē, kad tos gūstam.

Kristus aizstāvība vismaz daļēji ir paredzēta tam, lai mums atgādinātu, ka Viņš ir samaksājis par mūsu grēkiem un ka Dieva žēlastību var saņemt ikviens. („Izvēlieties šodien” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. nov., 104.–105. lpp.)

Attēls

Meeting the Savior [Satikšanās ar Glābēju], Džena Tolmena

Atklāsmē, ko pravietis Džozefs Smits saņēma 1831. gadā, Jēzus Kristus raksturoja, kādu lomu ieņem Viņa īstenotā Izpirkšana, kad Viņš aizstāv tos, kuri Viņam tic.

Attēls

studiju simbols

Gatavojoties nodarbībai — studējiet

Izlasiet Mācības un Derību 45:3–5, pievēršot uzmanību tam, kā Jēzus Kristus aizstāv mūsu lietu.

Attēls

pārdomu simbols

Gatavojoties nodarbībai — gremdējieties pārdomās

Iztēlojieties, ka dzirdat, kā Glābējs aizstāv jūsu lietu Tēva priekšā. Kā jūs justos, dzirdot, ka Viņš runā jums par labu?

Prezidents Oukss mācīja: „Šīs Pēdējās tiesas mērķis ir noteikt, vai mēs esam pieredzējuši to, ko Alma dēvē par vareno sirds pārmaiņu” („Attīrīti caur grēku nožēlošanu” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2019. g. maijs, 93. lpp.). Šī pārmaiņa tiek pieredzēta caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu un patiesu grēku nožēlošanu.

Kad Alma mācīja Zarahemlas ļaudis, viņš tiem uzdeva jautājumus, lai viņi varētu ielūkoties savā sirdī un saprast, cik gatavi viņi ir, lai tiktu Glābēja tiesāti (skat. Almas 5:14).

Attēls

studiju simbols

Gatavojoties nodarbībai — studējiet

Izlasiet Almas 5:15–16, 19, 26–27 un veltiet brīdi laika tam, lai godīgi sevi novērtētu, apdomājot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Pievērsiet uzmanību tam jautājumam, kas norāda uz jomu, kurā jūs šobrīd varētu pilnveidoties.

Attēls

cilvēks apdomā Svētos Rakstus

Domājot par to, kā jūs varētu labāk sagatavoties Pēdējai tiesai, paturiet prātā šo gudro padomu, ko ir devis elders Lerijs R. Lorencs no Septiņdesmitajiem:

Attēls

Elders Lerijs R. Lorencs

Gars mums var parādīt mūsu vājības, bet tāpat Viņš var parādīt mūsu stiprās puses. Dažreiz mums vajag pajautāt, ko mēs darām pareizi, lai Tas Kungs mūs varētu iedvesmot un iedrošināt. … Viņš priecājas ik reizi, kad mēs speram soli uz priekšu. Viņam daudz svarīgāks ir mūsu izvēlētais virziens, nevis ātrums.

Esiet neatlaidīgi, brāļi un māsas, un nekad nepadodieties. („Kā man vēl trūkst?” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. nov., 35. lpp.)

Attēls

pierakstu simbols

Pierakstiet savas domas

Veltiet dažas minūtes tam, lai uzrakstītu atbildi uz jautājumu, ko uzdeva Alma un kas norāda uz ko tādu, pie kā jūs šobrīd varētu piestrādāt. Tāpat jūs varētu pievērst uzmanību jautājumam, kas norāda uz ko tādu, ko jūs darāt pareizi, un arī uzrakstīt atbildi uz šo jautājumu.

Izveidot piezīmi