Suisu ģimenes Lieldienu tradīcijas
Brīvdienas vienmēr ir lielisks laiks, lai ģimenes varētu kopā izklaidēties, papildinātu paziņu loku un iemācītos dažas labas, garīgas mācības. Mūsu ģimenei Lieldienas tradicionāli ir bijusi viena no šādām brīvdienām. Vecmāmiņas Suiss radošums vienmēr rada jautrus pārsteigumus bērniem un mazbērniem. Viņas plānošana sākas neilgi pēc iepriekšējā gada ģimenes Lieldienu aktivitātēm. Visa gada garumā viņa krāj olu čaumalas, kas izmantotas cepšanai un ēdienu gatavošanai ģimenē. Viņa rūpīgi nogriež katru olas galu un izkrata saturu laukā, saglabājot čaumalu galvenokārt neskartu.
Lieldienām tuvojoties, olu čaumalas tiek piepildītas ar konfeti un pārklātas ar krāsainu zīdpapīru. Mazbērniem patīk palīdzēt šajā nodarbē, kā arī krāsot dažas cieti novārītās olas. Tagad arī šīs olas ir gatavas, lai tiktu paslēptas kopā ar plastmasas olām, kas satur pārsteigumus, un īstajām, krāsainajām, cieti novārītajām olām.
Ģimenes pulcēšanās parasti notiek sestdienā — pirms Lieldienām. Mēs pulcējamies kopā mūsu mājās Lieldienu svinībām. Pirms mielasta ir laiks garīgai domai un mūsu pateicības paušanai par mūsu svētībām un mūsu Glābēju — Jēzu Kristu.
Ēdamistabā gaida garda maltīte, ko noorganizējusi vecmāmiņa. Mūsu ēdienkartē ir iekļauts šķiņķis, kartupeļu salāti, ceptas pupiņas, svaigi ceptas bulciņas un dažādi salāti. Pēc dažiem cepumiem, šokolādes kūkas un nedaudz saldējuma desertā sākas jautrība. Sākam ar Lieldienu olu medībām kopā ar mazbērniem mūsu pagalmā. Mazajiem bērniem tiek dots 30 sekunžu starta izrāviens, un tad arī pārējie pievienojas, atrodot noslēptās olas un arī pārsteigumus, kas karājas kokos.
Priekšējais pagalms ir gados „vecāku bērnu” medību vieta, kas reizēm ietver pat vecvecmāmiņu. Tajā ir paslēptas ar konfeti pildītas olas, kā arī plašs plastmasas un īsto olu krājums. Signāls tiek dots, un juceklis sākas. Mērķis ir savākt tik daudz olu, cik vien iespējams, vienlaikus cenšoties pārsteigt visus, kurus var, sasitot ar konfeti pildīto olu pret kāda galvu. Pat mazie bērni mēģina piedalīties šajā pasākumā. Galvenā balva ir plastmasas ola, kurā atrodas 20 ASV dolāri.
Pēc tam darbība virzās atpakaļ uz sētas pagalmu, kur vectēvs ir apseglojis pāris savu kazu, lai mazbērni varētu pavizināties. Maksimālais svara ierobežojums ir apmēram 27 kg, tāpēc reizēm ir smaga vilšanās tiem, kuri pagājušajā gada laikā ir izauguši. Jātnieku reakcijas svārstās no pieredzējušo braucēju entuziasma līdz biklo mazuļu: „Noņem mani nost!”
Kāda gan svētība ir ģimene! Jēzus Kristus evaņģēlijs dāvā mums cerību uz mūžīgu saikni starp mūsu ģimenes locekļiem. Es esmu pārliecināts, ka kaut kad nākotnē, kad būsim aiz priekškara, mēs visi atskatīsimies uz šīm pieredzēm ar maigumu un mīlestību. Interesanti, vai debesīs būs olas un konfeti?