Prieks ir Jēzū Kristū

Mormona Grāmatā es izlasīju par prieku (2. Nefija 2:25). Kad cilvēks ir jauns un veselīgs, prieka sajūta viņam vai viņai šķiet loģiska un dabiska. Bet, gadiem ejot, kad cilvēks zaudē savu veselību, vārdi par prieku viņam var izklausīties savādi.

19 gadu laikā, kopš esmu Baznīcas locekle, esmu pārliecinājusies, ka mēs varam būt laimīgi un gūt prieku dzīvē, neskatoties uz apstākļiem. Esmu iemācījusies priecāties par lielām un mazām lietām: dzirdēt putnus dziedam, sajust ziedu aromātu, apskaut manus trīs mazbērnus. Taču lielāko prieku es gūstu, apjaušot cenu, kas tika samaksāta par mani. Šis prieks ir kā dāvana no Jēzus Kristus. Viņa piedzimšana, dzīve un piemērs, pieredze pie krusta Golgātā un brīnumainā Augšāmcelšanās piepilda manu sirdi ar bezgalīgu pateicību un laimi.

Šodien mana sirds ir prieka pilna, jo mana māte, mana meita un visa viņas ģimene dzīvo, sekojot evaņģēlija mācībām; mans vecākais mazdēls uzsāka kalpot templī, un viņa jaunākajai māsai un brālim patīk lasīt Svētos Rakstus un dziedāt Sākumskolas dziesmas.

Lai gan gandrīz zaudēju savu redzi, es zinu, ka mans Glābējs ir dzīvs. Viņš dāvā man spēku, prieku un cerību mūžīgajai dzīvei.