„Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis” (Salamana pamācības 22:6)

Josifs Brodskis reiz teica: „Cilvēks nav tas, kam viņš tic un uz ko cer, ne arī tas, par ko viņš ir pārliecināts. Cilvēks ir tas, kā viņš rīkojas.” Cilvēkiem ir tieksme slēpt savu patieso būtību aiz neskaidrām kategorijām, kā, piemēram, kultūras, ģeogrāfijas, filozofijas vai tautības, kā aizsegā dažkārt tiek paveiktas dažādas nežēlības. Tas liedz cilvēkam sevi izvērtēt un godīgi atbildēt uz jautājumu: „Kas es esmu?” Dažreiz mēs domājam: „Es esmu brīnišķīga bērna tēvs”, „Es esmu ārsts”, „Es esmu izglītots un inteliģents cilvēks”, „Es ticu Dievam”. Cilvēkam šķiet, ka viņš jau ir pietiekami labs un nav nepieciešams neko savā raksturā mainīt vai sev atzīt nepatīkamo patiesību, ka viņš ir, piemēram, gļēvulis vai karjerists, vai spējīgs uz zemisku rīcību, vai ir nelaipns, alkatīgs, negodīgs utt. Taču, lai gūtu laimi, cilvēkam no sākuma ir svarīgi noteikt, kur ir viņa sākuma punkts šajās konkrētajās kategorijās, lai atbildētu uz šiem un citiem vienkāršajiem, taču svarīgajiem jautājumiem un neslēptos aiz savu uzskatu un panākumu aizsega. Iespējams, tieši tāpēc Glābējs teica: „Dieva valstība ir jūsu vidū” (Lūkas 17:21).

Cilvēka dvēseles stāvoklis, pasaules redzējums, viņa vērtības atspoguļojas viņa rīcībā un nosaka, vai viņš sajūt iekšējo prieku un vai var atrast „[Dieva mieru], kas ir augstāks par visu saprašanu” (Filipiešiem 4:7). Tas Kungs izveidoja Savu Baznīcu ar dažādām programmām un organizācijām, lai mums palīdzētu iegūt „Kristus prātu” (1. korintiešiem 2:16) un kļūt par patiesi garīgiem ļaudīm — cilvēkiem, kam ir „drošs pamats” (Helamana 5:12), kuri zina, kā „spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā, un visu [uzvarējušiem, spēt] pastāvēt” (Efeziešiem 6:13), un kuri „[paliek svētajās vietās un neizkustas]” (Mācības un Derību 87:8), un arī par cilvēkiem, kuri ir „svētīti visās lietās gan laicīgi, gan garīgi” (Mosijas 2:41), kam „visas lietas [strādā] kopā to labumam” (Mācības un Derību 100:15), un kuriem galu galā „vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedīs; un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm” (Jāņa atkl. 7:14–17).

Kādi nosacījumi cilvēkam ir jāizpilda, lai, visticamāk, iegūtu šīs lieliskās svētības? Prezidents Spensers V. Kimbals to raksturoja šādi: „Kad apmeklēju Ciānas stabus, es izmantoju tāfeli, lai īpaši uzsvērtu to, kas man šķiet ļoti, ļoti svarīgi. Staba prezidijam, augstajai padomei un bīskapībām es uz tāfeles uzzīmēju vairākus apļus citu citā un uz ārēja apļa es uzrakstu: „Mūžīgā dzīve jeb paaugstināšana”. Tas, protams, ir mūsu katra augstākais mērķis.

Virzoties tālāk jeb ejot pa šo šauro jo šauro taku, kas ved uz mūžīgo dzīvi, kuru atrod tikai daži, — otrais aplis tiek apzīmēts kā „Mūžīgā laulība”. Tie ir vārti uz paaugstināšanu, un Tas Kungs caur Jāni saka: „Patiesi, patiesi Es jums saku: kas neiet pa durvīm avju kūtī, bet citur kāpj iekšā, ir zaglis un laupītājs” (Jāņa 10:1).

Pēc tam es uz tāfeles parasti uzzīmēju trešo apli un pajautāju šiem vadītājiem, ko tur vislabāk ierakstīt, proti, kura no visām izvēlēm, ko Baznīcā veicam, sniedz tūlītēju un svarīgāko ieguldījumu mūžīgai laulībai, kas ir starpmērķis mūžīgajai dzīvei, kas savukārt ir mūsu gala mērķis. Ir interesanti uzklausīt viņu daudzās atbildes…

…līdz beidzot mēs nonākam pie vienas izvēles, kurai, kā viņi visi piekrīt, ir vissvarīgākā ietekme uz mūžīgo laulību. Tā, protams, ir misija.

Tad rodas jautājums, ko rakstīt nākamajā aplī? Atliekt tikai viena lieta, ko tur ierakstīt, vai ne? Un tā ir semināra un institūta programma. Es nekad nekļūdos, atvēlot šai programmai tik svarīgu vietu, jo esmu pārliecināts, ka semināri un institūti var sniegt lielu ieguldījumu, lai jaunieši kalpotu misijā un laulātos templī, un, visbeidzot, iegūtu paaugstināšanu. Šī programma ir ideāla izvēle Baznīcā — visas pārējās, protams, sniedz ievērojamu papildinājumu.” (Spesers V. Kimbals, Circles of Exaltation)

Līdz ar to mēs redzam ceļu, ko Tas Kungs ir norādījis jauniešiem:

• seminārs un institūts,

• misija,

• mūžīgā laulība,

• mūžīgā dzīve jeb paaugstināšana.

Vai ir iespējams iegūt šīs svētības un aizsardzību, neizejot cauri šiem „paaugstināšanas apļiem”? Es domāju, ka iespējams ir, bet tas būs daudz grūtāk un, visdrīzāk, nenotiks. Vai, sperot šos soļus, mums tiek garantēts rezultāts? Elders L. Toms Perijs paskaidroja: „96 procenti Baznīcas locekļu saņēma tempļa endaumentu; no tiem 98 procenti salaulājās templī; 96 procenti vīriešu, kas pabeidza institūtu, kalpoja misijā.” (L. Tom Perry, “Receive Truth,” October 1997 General Conference.)

Šī raksta virsrakstā es iekļāvu pantu no Salamana pamācībām: „Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis” (Salamana Pamācības 22:6). Mēs rīkosimies gudri, ja palīdzēsim saviem jauniešiem iet cauri „paaugstināšanas apļiem”, cik agri vien iespējams. 2022. gadā mēs seminārā sāksim studēt Veco Derību. Ikviens, kam šogad paliek 14 gadi, ir aicināts pievienoties šai dievišķajai programmai. Meklējiet padomu un izlemiet, kad jums to ir vislabāk paveikt — sākot ar janvāri vai septembri. Kam jau ir 18 gadi, mēs jūs aicinām uz Reliģijas institūta nodarbībām, kur ikviens var atrast tēmu pēc savām interesēm, kā arī sev ērtu laiku studijām!

Es liecinu, ka šajās klasēs valda Dieva Gars. Gars palīdz cilvēkiem ne tikai atrast svarīgas atbildes, bet arī uzdot jautājumus, kas ir vēl svarīgāki. Jautājumus par paša eksistenci, „jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts” (Mateja 7:8). „Tādēļ … darīsim priecīgi visu, kas ir mūsu spēkos; un tad lai mēs varētu stāvēt mierīgi, ar pilnīgu pārliecību, lai redzētu Dieva glābšanu un kā Viņa elkonis tiks atsegts.” (Mācības un Derību 123:17.)