Mums ir lieliska nākotne

Kad 1996. gadā es atgriezos mājās no dienesta armijā, mana mamma, māsa un brālis tikās ar misionāriem. Tolaik es nebiju ticīgs un mani neinteresēja Dievs, kaut kāda Viņa iecere un atjaunotā Baznīca. Misionāri mani bieži aicināja uzklausīt viņu pārrunas, taču es atteicos, jo neuztvēru viņu vārdus nopietni.

Reiz viņi ieradās, kad mājās, izņemot mani, neviena nebija. Būdams viesmīlīgs namatēvs, es viņus uzaicināju uzgaidīt dzīvojamā istabā, un viņi bikli pajautāja, vai varētu dalīties vēstījumā, ar kuru bija ieradušies. Un es piekritu. Misionāri man sāka mācīt par Dievu, Jēzu Kristu un atjaunoto Baznīcu, Džozefu Smitu un mūsu Debesu Tēva ieceri. Viņi runāja par to, kā mēs varam rast laimi un prieku, sekojot šīm mācībām.

Es tik labi atceros, kā jutos, kad viņi man mācīja šīs patiesās mācības. Mani pārņēma spēcīgas emocijas, un es sajutu, kā man krūtīs izveidojās kamols. Kad viņi jautāja, vai es lasīšu Mormona Grāmatu un lūgšu Dievam par tās patiesumu, kā arī par viņu mācītā patiesumu, mani pārņēma tik brīnišķīgas sajūtas, ka prieka asaras piepildīja manas acis, un es nevarēju citādāk atbildēt, kā tikai apstiprinoši. Vēlāk pārdomājot, kas ar mani bija noticis, kad misionāri stāstīja par Dieva ieceri, es sapratu, ka Debesu Tēvs bija paņēmis no manas dvēseles prom tās nejaukās sajūtas, kas man bija saistībā ar neticību Dievam un Viņa iecerei.

Es zinu, ka, sekojot glābšanas iecerei, ko Dievs ir sagatavojis katram no mums, mēs būsim laimīgi. Es esmu pateicīgs par to, ka Dievs man bija sūtījis tik brīnišķīgus misionārus. Šie jaunie misionāri atnesa manai dvēselei mieru, prieku, laimi un izpratni par evaņģēlija patiesajām mācībām. Es zinu, ka šī Baznīca ir patiesa, ka uz Zemes ir dzīvais pravietis, prezidents Rasels M. Nelsons. Es esmu pateicīgs par to, ka manā dzīvē ir Dievs un ka, pateicoties Viņam, mana dzīve ir mainījusies. Man patīk dzīve līdzās ar Dievu, un es vēlos vienmēr iet pa šo dzīvi kopā ar Viņu.