2018
ʼO te haehaʼa ʼe te marū te ʼāʼau
May 2018


ʼO te haehaʼa ʼe te marū te ʼāʼau

Te māru ʼo te hōʼē ïa tāpaʼo pāpū ʼo te Faʼaora ʼe ʼo te faʼaʼitehia mai nā roto i te pāhonoraʼa parau-tiʼa, te auraroraʼa mau ʼe te haʼavī-pūai-raʼa iaʼna iho.

Tē ’oa’oa nei au nō te rāve’a mo’a ’ia pāturu i tō tātou mau feiā fa’atere o te ’Ēkālesia ’e tē fāri’i pōupou nei au ma tō’u ’ā’au ato’a ia Elder Gong ’e ia Elder Soares i roto i te Pupu no te Tino ’Ahuru ma Piti ’Āposetolo. E haʼamaitaʼi te tāvinira’a a teie mau ta’ata ha’apa’o i te mau taʼata tāta’i tahi ʼe te mau ʼutuāfare nā te ao atoʼa nei, ʼe te ʼanaʼanatae nei au i te tāvini ʼe i te fāri’i i tā rāua mau haʼapiʼira’a.

Tē pure nei au e haʼapiʼi atu ’e e haʼamāramarama mai te Vārua Maitaʼi ia tātou ’a haʼapiʼi ʼāmui mai ai tātou nō niʼa i te hōʼē tufaʼa faufaʼa rahi roa ō te natura hanahana o te Faʼaora1 ē e tiʼa ia tātou tātaʼitahi ’ia tūtava i te peʼe atu.

E hōhora atu ïa vau e rave rahi mau hiʼoraʼa ʼo tē faʼaʼite mai i teie tāpaʼo o te Mesia hou ’a faʼataʼa atu ai i te maitaʼi tāʼa ʼē i muri a’e i roto i tāʼu poroʼi. ’A faʼaroʼo maitaʼi mai i te hiʼoraʼa tātaʼitahi ʼe ’a feruri i te mau pāhonoraʼa e tiʼa i te mau uiraʼa tāʼue tuʼu atu.

Hiʼoraʼa #1. Te taʼata ʼāpī ʼona ʼe ’o Amuleka

I roto i te Faufaʼa ʼĀpī, tē haʼapiʼi mai nei tātou nō niʼa i te hōʼē taʼata ʼāpī ʼona tei ui atu ia Iesu, « e te ʼOrometua Maitaʼi ra, e aha tāʼu ʼohipa maitaʼi e rave e noaʼa ai te ora mure ʼore iāʼu ? »2 ʼUa faʼaara atu te Faʼaora iāna ’ia haʼapaʼo nā mua roa i te mau faʼaueraʼa. I muri iho, ’ua hōroʼa atu te Fatu i te taʼata ʼāpī ra i te tahi atu ā tītauraʼa ’ia au i tōna mau hinaʼaro ʼe tōna huru oraraʼa.

« ’Ua parau atura Iesu, ’ia hinaʼaro ʼoe ’e ’ia maitaʼi roa, ’a tiʼi ’a hoʼo i tā ʼoe atoʼa ra, ʼa hōpoi atu ai nā te taʼatariʼi, ʼe e tao’a tā ʼoe i te ao i reira ’a haere mai ai ’a peʼe mai iā’u ».

’Ia faʼaroʼo mai rā taua taʼata ʼāpī ra i te reira parau, haere ʼē atura ma te ʼoto ; e taoʼa rahi hoʼi tāna ».3

’A faʼaau na i te pāhonoraʼa a te taʼata ʼāpī ʼona ʼe te ʼohipa i tupu ia Amuleka mai tei faʼaʼitehiai roto i te buka a Moromona. E taʼata taoʼa rahi ’e te ’aravihi ʼo Amuleka ʼe e rave rahi hoʼi tōna mau fetiʼi ʼe tōna mau hoa.4 ʼUa faʼata’a ʼoia iāna iho mai te hōʼē taʼata tei piʼihia e rave rahi mau taime, ʼaita rā i faʼaroʼo ; te hōʼē taʼata tei ʼite i te mau mea a te Atua ʼe tei ʼore rā i hina’aro i te ʼite i te reira.5 E taʼata maitaʼi hoʼi ’o Amuleka, ʼua hahi-ʼē-hia ra ʼoia i te mau mea nō teie nei ao mai te taʼata ʼāpī ʼona tei faʼaʼitehia i roto i te Faufaʼa ʼĀpī.

Noa atu ē ’ua faʼaʼetaʼeta ʼoia i tōna ʼāʼau nā mua atu, ʼua faʼaroʼo rā ’o Amuleka i te reo o te hōʼē melahi, ʼua fāriʼi i te peropheta Alama i roto i tōna ’utuāfare, ’e ʼua faʼaʼāmu iāna. ʼUa faʼaarahia ʼoia i te pae vārua i te taime ’a pārahi ai Alama i reira ʼe ʼua piʼihia ʼoia ’ia poro i te ʼevanelia. ʼUa faʼaruʼe Amuleka i « tāna auro, ʼe te ario, ʼe te mau taoʼa maitataʼi… nō te parau a te Atua, [ʼe ʼua] pātoʼihia ʼe te mau taʼata tei riro nā hoʼi ʼei mau hoa nōna ʼe tōna atoʼa hoʼi metua tāne ʼe tōna mau fetiʼi ».6

I tō ʼoutou feruriraʼa e aha ïa te tātararaʼa i te huru-’ē-raʼa i rotopū i te mau pāhonoraʼa a te taʼata ʼāpī ʼona ʼe a Amuleka ?

Hiʼoraʼa #2. Pahorana

I roto i te hōʼē tau ʼati nō te tamaʼi tei faʼaʼitehia i roto i te Buka ʼa Moromona, ʼua tupu te hōʼē pāpaʼiraʼa ʼepisetole i rotopū ia Moroni, te tāpena nō te mau nuʼu Ati Nephi ʼe ’o Pahorana, te haʼavā ʼe te tāvana rahi o te fenua. Nō te māuiui rahi o tōna nuʼu nō te navaʼi ʼore te tautururaʼa a te faʼatereraʼa hau, ʼua pāpaʼi atu Moroni ia Pahorana « ma te parau faʼahapa »7 ʼe ʼua faʼahapa ōna ʼe tōna mau hoa faʼatere nō tō rātou vai-manaʼo-ʼore-ra’a, tō rātou faʼatau, tō rātou faʼaruʼe-hua-raʼa, ʼe tō rātou riroraʼa ʼei feiā haʼavare i tō rātou fenua.8

ʼUa ʼōhie noa paha ia Pahorana ’ia ʼinoʼino atu ia Moroni ʼe tāna mau faʼahaparaʼa tano ʼore, ʼaita rā ʼoia i nā reira. ʼUa pāhono atu rā ʼoia ma te aroha ʼe ʼua faʼaʼite atu i te parau nō te hōʼē ʼorurehauraʼa i te faʼatereraʼa hau tei ʼore hoʼi i ʼitehia e Moroni. ’E i muri iho ʼua parau atu Pahorana :

« Inaha, tē parau atu nei au ia ʼoe, e Moroni, ʼaita vau i ʼoaʼoa i tō ʼoutou mau ʼati rahi ; ’oia ïa, ʼua teimaha tōʼu ʼāʼau i te reira…

« … ’E nā roto i tā ʼoe ’episetole i aʼo mai ai ʼoe iāʼu, ’ātira atu ïa, ʼaita vau i riri, tē ʼoaʼoa ra rā vau i te aroha rahi o tō ʼāʼau na ».9

I tō ʼoutou feruriraʼa e aha ïa te mea ʼo te haʼamāramarama mai nei i te pāhonoraʼa marū ʼa Pahorana i te mau faʼahaparaʼa ʼa Moroni ?

Hiʼoraʼa #3. Te peresideni Russell M. Nelson ʼe teperesideni Henry B. Eyring

I roto i te ʼāmuiraʼa rahi e ono ʼāvaʼe i ma’iri aʼenei, ʼua faʼaʼite mai te peresideni Russell M. Nelson i tāna pāhonoraʼa i te aniraʼa a te peresideni Thomas S. Monson, ’ia taiʼo, ’ia feruri, ʼe ’ia faʼaʼohipa i te mau parau mau e vai nei i roto i te Buka a Moromona. ʼUa parau mai ʼoia, « ʼua tāmata vau i te peʼe i tāna aʼo. I roto i te mau mea tā’u i rave, ’ua fa’ati’a vau i te tahi mau tāpura mai teie : E aha te Buka a Moromona, e aha tāna e ha’apāpū nei, e aha tāna e pāto’i nei, e aha tāna e fa’atupu nei, e aha tāna e ha’amāramarama nei, ’e e aha tāna e heheu nei. ’Ua riro te hi’ora’a i te Buka a Moromona nā roto i teie mau tīti’a hi’ora’a ’ei ’ohipa māramarama rahi ’e te fa’auru ! Tē fa’aitoito nei au ia ’outou tāta’itahi ’ia nā reira ato’a ».10

ʼUa haʼapāpū atoʼa mai te peresideni Henry B. Eyring i te faufaʼa rahi i roto i tōna iho oraraʼa i te aniraʼa a te peresideni Monson. ʼUa parau ʼoia e :

« ʼUa taiʼo vau i te Buka a Moromona i te mau mahana atoʼa hau atu i te 50 matahiti. Nō reira, ʼua nehenehe iāʼu ’ia manaʼo ē te mau parau a te peresideni Monson nō te tahi atu ïa taʼata. ’Āre’a rā, mai ia ʼoutou e rave rahi, ʼua ʼite au ē te faʼaitoitoraʼa a te peropheta ʼe tāna fafauraʼa, tē ani mai nei ïa iā’u ’ia tūtava rahi atu ā vau…

Tē hopeʼa e ʼoaʼoa ïa nōʼu, ʼe nō ʼoutou e rave rahi, ’o te mea ïa tā te peropheta i fafau mai ».11

I tō ʼoutou feruriraʼa, e aha ïa te mea i faʼatupu i te mau pāhonoraʼa ʼoiʼoi i roto i te ʼāʼau a teie nā tiʼa faʼatere e piti o te ʼĒkālesia a te Fatu i te aniraʼa a te peresideni Monson ?

ʼAita vau e parau nei ē te mau pāhonoraʼa pūai pae vārua a Amuleka, Pahorana, te peresideni Nelson ʼe te peresideni Eyring e haʼamāramaramahia nā te hōʼē noa iho maitaʼi o te Mesia. ʼOia mau, e rave rahi mau maitaʼi ʼe mau ʼite i arataʼi atu i te paʼari pae vārua tei ʼitehia i roto i te oraraʼa o teie nā tāvini hanahana e maha. ’Ua faʼaʼite mai rā te Faʼaora ʼe tāna mau peropheta i te hōʼē maitaʼi faufaʼa rahi e tiʼa ia tātou pāʼātoʼa ’ia taʼa maitaʼi ʼe ’ia tūtava i te faʼaʼohipa i te reira i roto i tō tātou nei oraraʼa.

Te marū

’A tāpa’o i te huru ’o tā te Fatu i fa’a’ohipa nō te fa’ata’a i roto i te pāpa’ira’a mo’a i muri nei : « ’A rave mai i ta’u zugo i ni’a ia ’outou, ’e ’ia ha’api’ihia ’outou e au, tē marū nei ho’i au ’e tē ha’eha’a o te ’ā’au : ’e e noa’a ho’i te ora i tō ’outou vārua ».12

Nō te haʼapiʼi ia tātou, ʼua māʼiti te Faʼaora i te haʼapūai i te parau nō te marū i roto i te mau maitaʼi ʼe te mau viretu atoʼa ʼua nehenehe iāna ’ia māʼiti.

E ʼitehia te hōʼē ā hōhoʼa i roto i te hōʼē heheuraʼa tei fāriʼihia e te peropheta Iosepha Semita i te matahiti 1829. ’Ua parau mai te Fatu : « ’A ha’api’i mai i te mau mea nō’u nei, ’e ’a fa’aro’o mai nā i tā’u mau parau ; ’a hāhaere ho’i i roto i te marū ’o tō’u nei Vārua ’e e noa’a ïa ia ’oe te hau i roto iā’u nei ».13

Te māru ʼo te hōʼē ïa maita’i pāpū o te Faʼaora ʼe ʼo te faʼaʼitehia mai nā roto i te pāhonoraʼa parau-tiʼa, te auraroraʼa mau ʼe te haʼavī-pūai-raʼa iāna iho. E tauturu teie huru maitaʼi ia tātou ’ia taʼa hau atu ā i te mau huru ti’a ʼo Amuleka, Pahorana, te peresideni Nelson ʼe te peresideni Eyring.

ʼEi hiʼoraʼa, ʼua pāhono ʼoiʼoi atu te peresideni Nelson ʼe te peresideni Eyring ma te parau-tiʼa i te faʼaitoitoraʼa ʼa te peresideni Monson ’ia taiʼo ʼe ’ia tuatāpapa i te Buka a Moromona. Noa atu ē e nā tāvini teie nā taʼata toʼopiti i roto i te mau tiʼaraʼa faufaʼa rahi ʼe te teitei i roto i te ʼĒkālesia ʼe ’ua tuatāpapa rahi ho’i i te mau pāpaʼiraʼa moʼa e rave rahi mau matahiti te maoro, ʼua faʼaʼite mai rāua i roto i tā rāua mau pāhonoraʼa fēʼaʼa ’ore ʼaore rā i te ha’afaufa’ara’a ia rāua iho.

ʼUa auraro Amuleka i te hinaʼaro o te Atua, ʼua fāriʼi i te piʼiraʼa ’ia poro i te ʼevanelia, ʼe ʼua vaiiho i tōna oraraʼa fanaʼo ʼe te mau auraʼa ʼutuāfare. ’E ʼua haʼamaitaʼihia Pahorana ma te hiʼoraʼa ātea ʼe te haʼavīraʼa pūai iāna iho nō te haʼa ʼeiaha rā nō te riri atu ’a faʼaʼite ai ʼoia ia Moroni i te mau fifi tei tupu mai nā roto i te hōʼē ʼorurehauraʼa i te faʼatereraʼa hau.

E mea pinepine te tāpaʼo marū o te Mesia i te taʼa-ʼore-hia i roto i tō tātou nei ao i teie mahana. E mea pūai te marū, e ʼere i te mea paruparu ; e mea ʼohipa, e ʼere i te faʼaea noa ; e mea itoito, e ʼere i te mea māmahu ; e mea haʼavīhia, e ʼere i te mea fa’ahau rahi atu ; e mea haʼihaʼi, e ʼere i te faʼarahi ; e mea maitaʼi, e ʼere i te mea ʼāhitahita. Eʼita te hōʼē taʼata marū e riri vave, e faʼahua, ʼaore rā e faʼahepo ʼe ʼite vitiviti rā ’oia i te mau ʼohipa maitaʼi a vetahi ʼē.

Noa atu ē te faʼataʼa mai nei te ha’eha’a i te rahiraʼa ʼo te taime i te turuʼiraʼa i niʼa i te Atua ʼe te hinaʼaro tāmau i tāna arataʼiraʼa ʼe te pātururaʼa, te hōʼē ato’a rā tāpaʼo taʼa ʼē ʼo te māru ʼo te hō’ē ʼaravihi vārua taʼa ʼē ’ia fāriʼi i te haʼapiʼira’a mai nā roto mai i te Vārua Maitaʼi ʼe i te mau taʼata e ʼere paha i te mea ʼite roa, i te ʼaravihi roa, ʼaore rā i te māramarama roa, tei ʼore paha i mau i te mau tiʼaraʼa teitei, ʼaore rā e au ra e ʼaita paha rātou e tauturu rahi mai nei. ʼA haʼamanaʼo e nāhea tō Naamana, te tāpena nō te nuʼu a te ari’i Siria, haʼavīraʼa i tōna teʼoteʼo ʼe te fāriʼi-ha’ehaʼa-raʼa i te aʼo a tāna mau tāvini ’ia haʼapaʼo i te parau a Elisaia te peropheta ʼe ’ia tamā iāna i roto i te ’ānāvai nō Ioridana e hitu aʼe taime.14 Te marū ’o te pāruru tumu ïa i mua i te matapō teʼoteʼo ʼo te tupu pinepine nei nō te tiʼaraʼa teitei, te tōroʼa, te mana, te taoʼa rahi, ʼe te faʼateniteniraʼa.

Te marū—hō’ē huru mai tō te Mesia ra ʼe hōʼē hōroʼara’a vārua

Te marū ʼo te hōʼē ïa tāpaʼo e faʼatupuhia nā roto i te hinaʼaro, te faʼaʼohipa-parau-tiʼa-raʼa i te tiʼamāraʼa morare, ʼe te tūtava-noa-raʼa ’ia vai matara noa tā tātou mau hara.15 Te hōroʼaraʼa vārua atoʼa e tiʼa ia tātou ’ia tūtava atu.16 Nō reira e tiʼa ia tātou ’ia haʼamanaʼo i te mau tumu i hōroʼahia mai ai taua haʼamaitaʼiraʼa ra, noa atu nō te haʼamaitaʼi ʼe nō te tāvini i te mau tamariʼi a te Atua.17

’Ia haere anaʼe tātou ʼe ’ia peʼe anaʼe tātou i te Faʼaora, e rahi atu ā tātou i te riroraʼa mai iāna ra te huru. E haʼapūai te vārua ia tātou i te haʼavīraʼa ia tātou iho ʼe i te hōʼē huru marū ʼe te hau. Nō reira, te marū ʼo te huru e riro mai ai tātou ʼei mau pipi na te Fatu ’e e ʼere te tahi mea tā tātou e rave noa.

« ʼUa haʼapiʼi mai Mose i te mau parau paʼari ato’a a tō Aiphiti ra, e mana atura ʼoia i te parau ʼe i te rāvera’a ».18 Tera rā, « ʼe māmahu rahi tōna, i tō te taʼata atoʼa o te ao atoʼa nei ».19 ʼUa nehenehe i tōna ʼite ʼe tōna ʼaravihi ’ia fa’ariro iāna ’ei ta’ata te’ote’o.ʼAita rā, nō te maitaʼi ʼe nō te hōroʼaraʼa vārua o te marū nā te reira i haʼamaitaʼi iāna ’ia faʼaiti mai i te teʼoteʼo i roto i tōna oraraʼa ʼe i faʼarahi ia Mose ʼei hō’ē mauihaʼa nō te faʼatupu i te mau ʼōpuaraʼa a te Atua.

Te Fatu ʼei hō’ē hiʼoraʼa nō te marū

Te mau hiʼoraʼa hanahana ʼe te faufaʼa rahi roa aʼe e ’itehia i roto i te oraraʼa o te Faʼaora iho.

Te Faʼaora Rahi, tei « pou mai i raro aʼe i te mau mea atoʼa ra »20 ʼe tei māuiui, tei maniʼi i tōna toto, ʼe tei pohe « nō te tamā ia tātou i te mau parau-tiʼa ʼore atoʼa »,21 ʼua hōroi ’oia i te mauu ’āvae repo o tāna mau pipi.22 Teie huru marū ’o te hō’ē ïa tāpaʼo rahi o te Fatu ’ei tāvini ʼe ʼei faʼatere.

ʼUa hōroʼa mai Iesu i te hiʼoraʼa hopeʼa nō te huru parau-tiʼa ʼe te auraroraʼa mau ’a māuiui ai ʼoia i te mamae rahi i Getesemane.

« E tae atura ʼoia i reira, ʼua parau atura ʼoia i [tāna mau pipi], e pure ’ia ʼore ʼoutou ’ia roʼohia e te ʼati.

« E tuʼu… ihora ’oia i te turi i raro, pure ihora.,

« Nā ō atura, e tāʼu Metua, ’ia tiʼa ia ʼoe ra, e hōpoi ʼē atu i teie nei ’āu’a ; ’ia tupu rā tō ʼoe hinaʼaro ʼeiaha tōʼu ».23

Tē faʼaʼite mai nei te marū o te Faʼaora i roto i teie ʼohipa faufaʼa rahi mure ʼore ʼe te māuiui nō tātou tātaʼitahi i te faufaʼa rahi ’ia tuʼu i te paʼari o te Atua i niʼa atu i tō tātou iho paʼari.

Te huru tāmau o te auraro o te Faʼaora ʼe te haʼavī-pūai-raʼa iāna iho e ʼohipa māere ʼe e haʼapiʼiraʼa nō tātou pāʼātoʼa. I te taime ’a tae mai ai te hōʼē nuʼu nō te mau tīaʼi o te hiero ʼe te mau faehau Roma i Getesemane nō te haru ʼe nō te tāpeʼa ia Iesu, ʼua huti ihora Petero i tāna oʼe ʼe tāpū ihora i te tariʼa ʼatau o te tāvini a te tahuʼa rahi.24 ʼUa tāpeʼa ihora te Faʼaora i te tariʼa o te tāvini ʼe faʼaora ihora iāna.25 ’A tāpa’o ē, ʼua toro atu ʼoia i tōna rima ’e ʼua haʼamaitaʼi atu i tōna taʼata haru ma te faʼaʼohipa i taua ā mana nō te raʼi mai ʼo tei nehenehe hoʼi i te faʼaora iāna ’ia ʼore ʼoia ’ia haruhia ʼe ’ia faʼasātaurohia.

ʼA feruri atoʼa nāhea tō te Fatu faʼahaparaʼahia ʼe faʼaʼutuʼaraʼahia i te ʼutuʼa faʼasātauroraʼa i mua ia Pilato.26 ʼUa parau Iesu i roto i tōna haʼavareraʼahia, « ’aita ʼoe i manaʼo ē, e tiʼa noa iāʼu ’ia tau i tāʼu Metua i teie nei, ’e nāna e hōroʼa mai i te melahi ’e ia ʼahuru noa atu te legeona ʼe ia piti tiʼahapa ʼe ia rahi atu ā ? »27 Nō reira, ʼua haʼavāhia « Te Haʼavā Mure ʼOre nō tei ora ʼe tei pohe ra »28 i mua i te hōʼē taʼata tei nomino-poritita-hia nō te hō’ē noa tau poto. « ’Aita roa rā [Iesu] i parau noa atu i taua mau parau atoʼa ra ; māere roa atura te tāvana ».29 ʼUafaʼaʼitehia mai te marū ʼo te Faʼaora i roto i tāna pāhonoraʼa haʼavī, te haʼavī-pūai-raʼa iāna iho, ʼe te hinaʼaro ʼore i te faʼaʼohipa i tōna mana mure ʼore nō tōna iho maitaʼi.

Fafauraʼa ʼe ʼiteraʼa pāpū

’Ua fa’ata’a Moromona i te marū mai te niu nō te mau ’aravihi ʼe te mau hōroʼaraʼa vārua atoʼa.

« Nō reira, e faʼaroʼo tō te taʼata, ’ia roaʼa atoʼa te tīa’i iāna e ti’a ai ; ʼaita ho’i e faʼaroʼo ʼaita atoʼa e tīa’i ».

« E inaha, e parau atu vau ia ʼoutou ē, e ʼore e roaʼa te faʼaroʼo ʼe te tīaʼi ia ʼoutou maori rā ʼo te ha’ehaʼa ʼe te marū te ʼāʼau.

« ʼĀhiri i nā reira, ʼua riro tōna faʼaroʼo ʼe tōna tīaʼi ʼei mea faufaʼa ʼore, ʼaore hoʼi te taʼata e ʼitehia i mua i te Atua, maori rā ʼo te marū ʼe te ha’ehaʼa te ʼāʼau ; ʼe ʼo te marū ʼe te ha’ehaʼa te ʼāʼau, ʼe te faʼi ʼoia na te mana o te Vārua Maitaʼi ē, ’o Iesu ʼo te Mesia ïa, ’ia vai atoʼa te aroha i roto iāna e ti’a ai ; ʼaita hoʼi ʼōna e aroha e au ʼoia i te ’aore ; nō reira ia tupu tōna aroha e ti’a ai ».30

ʼUa parau te Faʼaora, « e ao tō tei marū ; e riro hoʼi ia rātou te fenua ».31 Te marū ʼo te hōʼē ïa tufaʼa faufaʼa rahi roa nō te natura huru atua ʼe e nehenehe te reira i te fāriʼihia ʼe i te faʼatupuhia i roto i tō tātou oraraʼa maoti te tāraʼehara a te Faʼaora.

Tē faʼa‘ite pāpū nei au ē, ʼo Iesu Mesia tō tātou tara’ehara ora tei tiʼafaʼahou mai. ʼE tē fafau atu nei au ia ʼoutou ē, e arataʼi, e pāruru ʼe e haʼapūai ʼoia ia tātou ’ia haere anaʼe tātou nā roto i te marū o tōna vārua. Tē parau nei au i tō’u ’itera’a pāpū nō teie mau parau mau ʼe teie mau fafauraʼa nā roto i te i’oa moʼa ’o te ’o Iesu Mesia ra, ’āmene.