Liahona
Meklējiet uzcītīgi, un jūs atradīsit
2024. gada janvāris


„Meklējiet uzcītīgi, un jūs atradīsit”, Liahona, 2024. g. janv.

Meklējiet uzcītīgi, un jūs atradīsit

Tas Kungs ir atklājis, kā mēs varam tiekties pēc patiesības un norādījumiem mūsu dzīvē.

Attēls
palielināmais stikls

Kad mēs ar sievu Regīnu atgriezāmies mājās Brazīlijā pēc kalpošanas Angolas Luandas misijā, kur kalpojām no 2016. līdz 2019. gadam, mums bija jāpieņem kāds svarīgs lēmums. Pirms savas misijas mēs bijām pārdevuši savu māju. Gadu pēc atgriešanās mājās mums bija jāizdara izvēle — pirkt māju vai to īrēt. Kā lai mēs izvēlamies to, kas mums būtu pareizākais?

Šāda veida lēmums ir viens no daudziem ikdienas dzīves uzdevumiem, aktivitātēm un rūpestiem, ar ko saskaramies mēs visi. Reizēm tas viss var novērst mūsu uzmanību no lieliskajām svētībām un privilēģijām, ko mums var piedāvāt vienīgi Jēzus Kristus atjaunotais evaņģēlijs. Saskaroties ar tik daudzām saistībām un pienākumiem, mums var būt grūti saprast — kas ir patiesība vai kādā virzienā mums vajadzētu doties. Šo milzīgo prasību priekšā mēs pēkšņi varam sajust nomāktību.

Par laimi, mūsu mīlošais Debesu Tēvs nav atstājis mūs vienus, lai mēs paši saprastu, kas ir patiesība vai ko mums vajadzētu darīt.

Visas patiesības avots

Pirms mūsu Glābējs Jēzus Kristus atstāja šo Zemi, Viņš apsolīja Saviem mācekļiem, ka Tēvs sūtīs Mierinātāju jeb Svēto Garu, lai tos svētītu. Jēzus teica, ka Mierinātājs „jums visu mācīs un atgādinās jums visu” (Jāņa 14:26).

Svētā Gara galvenā loma ir būt par patiesības atklājēju (skat. Jāņa 16:13). Mūsu Debesu Tēvs ir visas atklātās patiesības avots, neatkarīgi no tā, vai tā ir nākusi caur praviešiem, gaišreģiem un atklājējiem, vai arī pie mums katra individuāli — caur Svēto Garu. Ja mēs tiecamies pēc Svētā Gara sadraudzības, mūsu Debesu Tēvs vadīs mūs cauri pat visgrūtākajiem periodiem.

Lūdziet, meklējiet un klaudziniet

Tā kā Debesu Tēvs vēlas mūs iedvesmot, mācīt, dot mums norādījumus un stiprināt, mēs tiekam aicināti: „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.” (Mateja 7:7; skat. arī Lūkas 11:9; 3. Nefija 14:7.)

Kad Nefijs dzirdēja sava tēva Lehija vārdus par viņa redzēto dzīvības koka vīziju, Nefijs teica, ka viņš vēlas, kaut arī viņš „redzētu un dzirdētu, un zinātu šīs lietas ar Svētā Gara spēku, kas ir Dieva dāvana visiem tiem, kuri cītīgi meklē Viņu” (1. Nefija 10:17).

Patiesības meklējumi prasa uzcītību. Esot uzcītīgi, mēs nerimstoši, sirsnīgi un enerģiski cenšamies izzināt patiesību un Tā Kunga gribu mūsu dzīvē. Uzcītība patiesības meklējumos, vēršoties pie Tā Kunga, tuvina mūs Viņam ikvienā mūsu dzīves posmā.

Pravietis Džozefs Smits jau agri savā dzīvē saprata, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā atrast patiesību, ir uzticīgi meklēt atbildes uz saviem jautājumiem (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:10, 18). Tiecoties izzināt patiesību, mēs varam uzdot turpmāk minētos jautājumus. Atbildēs uz tiem atklājas metode, ko mēs varam izmantot, lai izzinātu patiesību.

Attēls
sieviete tur rokās Svētos Rakstus un lūdz

Pie kā mums vērsties pēc patiesības?

Mormona Grāmatas noslēgumā pravietis Moronijs aicina ikvienu ar patiesu nolūku un ticību Kristum sirsnīgi vaicāt Dievam, „vai šie pieraksti ir patiesi”. Moronijs liecina, ka Dievs „pasludinās jums patiesību par [Mormona Grāmatu] ar Svētā Gara spēku. Un ar Svētā Gara spēku jūs varēsit zināt patiesību par visu” (Moronija 10:4–5).

Dievs, mūsu Mūžīgais Tēvs, ir iedibinājis praktisku un pieejamu metodi, kā Viņa bērni var kaut ko no Viņa prasīt (skat. Jēkaba v. 1:5) un tuvināties Viņam katru dienu, ik stundu — jebkurā laikā. Šī vienkāršā, bet tajā pat laikā iespaidīgā metode ir lūgšana.

To, ko Alma mācīja savam dēlam Helamanam, var pilnā mērā attiecināt arī uz mums: „Piesauc Dievu visam savam atbalstam.” Visā, „ko tu darītu … un lai kurp tu arī ietu, … lai visas tavas domas būtu vērstas uz To Kungu; jā, lai visa tava sirds mīlestība būtu nolikta Tam Kungam mūžīgi” (Almas 37:36). Arī Alma mācīja: „Apspriedies ar To Kungu visā, ko tu dari, un Viņš tevi virzīs uz labo.” (Almas 37:37.) Mums nav nepieciešams konkrēts laiks vai vieta, lai lūgtu. Kaut arī mēs ne vienmēr varēsim lūgt skaļā balsī, mēs allaž varam lūgt savās sirdīs (skat. Almas 34:27).

Var gadīties, ka mēs ne vienmēr saņemsim uz savām lūgšanām tādas atbildes, kā būsim gaidījuši. Dažkārt tās pat var būt pretējas mūsu iecerētajam. Var arī gadīties, ka, lai saņemtu atbildi, paies ilgāks laiks, nekā mēs vēlētos. Dažreiz kādu laiku var valdīt klusums. Taču Debesu Tēvs ņem vērā mūsu vajadzības. Viņa atbildes vienmēr nāks mums par labu. Mums ir tikai jāvirzās uz priekšu ar ticību Jēzum Kristum. (Skat. Lūkas 11:9–13.)1

Mūsu Glābējs un Pestītājs ir paziņojis, ka mēs nepiekļūsim Debesu Tēvam nekā citādi, kā vien caur Viņu. „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība,” Jēzus teica. „Neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jāņa 14:6.) Tas izslēdz jebkādas citas alternatīvas un arī novērš jebkādus šķēršļus mūsu saziņā ar Dievu. Tieši tādēļ visas lūgšanas, uzrunas, liecības, nodarbības un daudz kas cits, ko mēs darām baznīcā, mājās kopā ar ģimeni vai katrs personīgi, tiek darīts Jēzus Kristus vārdā.

Kādai vajadzētu būt mūsu attieksmei?

Lai atrastu patiesību, mums tā ir jāmeklē sirsnīgi un ar patiesu nolūku. Kad mēs pazemīgi piesaucam Debesu Tēvu, mēs esam gatavi rīkoties saskaņā ar saņemtajām atbildēm un paplašinām savu spēju to darīt.

Sirsnīgā attieksme un patiesais nodoms mudina mūs darīt nevis to, ko mēs vēlamies, bet gan to, ko Debesu Tēvs vēlas, lai mēs darītu. Mēs skaidri parādām Debesu Tēvam savu paļāvību uz Viņu, esot „pakļāvīg[i], lēnprātīg[i], pazemīg[i], pacietīg[i], piln[i] mīlestības, vēlēdamies pakļauties visam, ko Tas Kungs uzskatīs par vajadzīgu uzlikt [mums]” (Mosijas 3:19). Pateicoties šīm raksturiezīmēm, mēs sākam saprast un paļauties uz to, ka Debesu Tēvs vienmēr darīs to, kas mums ir pats labākais.

Attēls
sēdošs cilvēks skatās augšup uz kalnu

Lī Maikla Ragsdala fotogrāfija

Kā tiks dotas atbildes?

Lemjot par mājas pirkšanu vai īrēšanu, mēs ar sievu lūdzām, gremdējāmies pārdomās un daudz par to runājām. Beigu beigās mūsu prātus un sirdis pārņēma sajūta, ka mums nevajadzētu pirkt māju. Mēs ar ticību sekojām saņemtajai atbilde, nezinot, kas mūsu dzīvē notiks.

Aptuveni pēc pusotra gada, 2022. gada aprīlī, es tiku aicināts par Augstāko pilnvaroto — Septiņdesmito. Pēc 2022. gada aprīļa vispārējās konferences mums bija tikai trīs nedēļas laika, lai dotos prom no Brazīlijas — savā pirmajā norīkojumā. Tas, ka mēs tolaik dzīvojām īrētā mājā, ievērojami atviegloja pārcelšanās procesu. Tagad mēs ar Regīnu skaidri redzam, ka Tas Kungs vadīja mūs mūsu lēmuma pieņemšanā.

Arī Nefijs saņēma atbildi saskaņā ar savām vēlmēm. Uzcītīgi meklējot patiesību, kā arī ticot un paļaujoties, ka Debesu Tēvs atklās viņam patiesību, Nefijs tika svētīts un ieraudzīja to, ko bija redzējis viņa tēvs. Viņš redzēja dzīvības koku, kas simbolizē Dieva mīlestību — mīlestību, kas „ir pati kārojamākā no visām lietām” un „pats lielākais prieks dvēselei” (1. Nefija 11:22, 23).

Caur Svēto Garu mūsu Debesu Tēvs atklāj patiesību, kas ir pieejama visiem Viņa bērniem. Tas Kungs caur pravieti Džozefu Smitu atklāja, ka Svētais Gars var uzrunāt mūsu prātu un mūsu sirdi (skat. Mācības un Derību 8:2), „ietekmēt [mūsu] jūtas” (Mācības un Derību 128:1), likt, lai mūsu sirds mūsos „degtu” (Mācības un Derību 9:8), piepildīt mūsu dvēseles ar prieku, apgaismot mūsu prātu un iedvest mieru mūsu satrauktajās sirdīs (skat. Mācības un Derību 11:13; 6:14–15, 22–23).

Es liecinu, ka Dieva patiesība gaisina šaubas un bailes un stiprina mūsu liecību. Es līdz ar Nefiju paziņoju: „Tas, kas cītīgi meklē — atradīs.” (1. Nefija 10:19.) Dievs atklās patiesību, ja mēs to cītīgi meklēsim, jo Viņš „tiem, kas Viņu [uzcītīgi] meklē, atmaksā” (Ebrejiem 11:6). Un Viņš to paveiks tik uzskatāmi, ka mums vairs nebūs ne mazāko šaubu, ka Viņa roka vada mūsu dzīvi.

Atsauce

  1. Ričards G. Skots, „Izmantojot dievišķo lūgšanas dāvanu” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2007. g. maijs, 8.–11. lpp.