Kļūšana par liecinieku

Attēls

Moronijs rāda Marijai Vitmerei zelta plāksnes

Mary Whitmer and Moroni (Marija Vitmere un Moronijs), Roberts Paks

1829. gada pavasarī Marija un Pīters Vitmeri uzņēma Džozefu un Emmu Smitus un Oliveru Kauderiju savās mājās, lai zelta plākšņu tulkošana varētu tikt pabeigta. No Marijas tika prasīts ļoti daudz. Viņa aprūpēja deviņus cilvēkus, kuri dzīvoja viņas mājās, un palīdzēja precētajiem bērniem, kuri dzīvoja netālu.

1829. gada jūnijā pieci Marijas dēli un abi viņas (turpmākie) znoti kļuva par oficiālajiem zelta plākšņu lieciniekiem. Tajā pašā mēnesī Marija ieguva pati savu liecību.

Pie viņu mājām kāds sirms vīrietis ar mugursomu pār plecu piegāja pie Marijas un teica: „Mani sauc Moronijs. Jūs esat visai nogurusi no visa tā papildu darba, kas jums jāveic.” Noņēmis no pleca mugursomu, Moronijs turpināja: „Jūs esat bijusi ļoti uzticīga un uzcītīga, veicot savus darbus. Tādēļ būs tikai pareizi, ka jūs saņemsiet liecību, lai jūsu ticība tiktu stiprināta.” Pēc tam viņš atklāja savas mugursomas saturu — zelta plāksnes.¹

Marija kļuva par zelta plākšņu liecinieci, tāpat kā Trīs liecinieki un Astoņi liecinieki, kuru liecības ir ietvertas Mormona Grāmatas ievaddaļā. Marijas pazemība un centība sagatavoja viņu kļūšanai par liecinieci. Viņas liecība nav pierakstīta Mormona Grāmatas ievaddaļā, un viņas vārds neparādās ne uz piemiņas plāksnēm, ne pieminekļiem, ne arī daudzu svēto atmiņās, kuri dzīvoja pēc viņas. Lai gan daudzu skatījumā viņas ikdienas ieguldījums mājas un ģimenes dzīvē, visticamāk, palika nepamanīts, Dievs par to zināja.

Elders Dīters F. Uhtdorfs no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir mācījis:

„Tas Kungs spriež ļoti atšķirīgi, salīdzinājumā ar to, kā mēs to darām. Viņš ir apmierināts ar cildenu kalpu, nevis dižciltīgo, kurš kalpo savām interesēm.

Tie, kuri ir pazemīgi šajā dzīvē, nēsās godības kroni nākamībā.”²

Moronija pieraksti tagad ir pārtulkoti un izdoti Mormona Grāmatā, un mēs varam saņemt liecību par to patiesumu saskaņā ar solījumu, ko Moronijs ir ietvēris tās noslēdzošajās lappusēs: „Es gribētu pārliecināt jūs, lai jūs vaicātu Dievam, Mūžīgajam Tēvam, Kristus Vārdā, vai šie pieraksti ir patiesi; un, ja jūs vaicāsit sirsnīgi, ar patiesu nolūku, būdami ar ticību Kristū, Viņš pasludinās jums patiesību par tiem ar Svētā Gara spēku.” (Moronija 10:4.)

Vai jums kādreiz ir šķitis, ka jūs nesat smagu nastu, taču jūsu pūliņi netiek ievēroti? Debesu Tēvs jūs pazīst, un Viņš zina par to labo, ko jūs darāt. Kad jūs ejat apkārt, labu darīdami (skat. Ap. d. 10:38), kalpojat bez citu ievērības un pētāt Svētos Rakstus, Svētais Gars var jums apliecināt evaņģēlija patiesumu.