„Vai esmu radis „pamērcēties” vai „ienirt”?”, Liahona, 2024. g. janv.
Nāciet, sekojiet Man!
Vai esmu radis „pamērcēties” vai „ienirt”?
Lasot Lehija sapni par dzīvības koku (skat. 1. Nefija 8. nod.), kāpēc, jūsuprāt, daļa cilvēku pameta koku, bet citi palika pie koka, lai baudītu tā augļus? Daļa cilvēku, kuri nobaudīja augli, atkrita, nokaunējušies no lielās un plašās ēkas ņirdzīgā pūļa. Viena no galvenajām atšķirībām starp šīm abām grupām saistās ar to, ko viņi darīja, pirms tur nokļuva: kā viņi turējās pie dzelzs margas — Dieva vārda.
Turēties vai pastāvīgi cieši turēties
Lehijs redzēja tos, kuri „virzījās uz priekšu …, turoties pie margas no dzelzs”, un tos, kuri „virzījās pa savu ceļu uz priekšu, pastāvīgi cieši turoties pie margas no dzelzs” (1. Nefija 8:24, 30; uzsvērums pievienots).
Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma atzīmēja, ka ceļu uzsāka trīs cilvēku grupas, bet tikai divas grupas turējās pie dzelzs margas:
„Arī [otrai grupai] bija papildu svētība — dzelzs marga —, un viņi bija pieķērušies pie tās! … Pieķeršanās pie dzelzs margas, manuprāt, nozīmē tikai īslaicīgus studēšanas „uzplūdus” jeb neregulāru iemērkšanos, nevis pastāvīgu iegremdēšanos Dieva vārdā. …
Arī trešais ļaužu pulks virzījās uz priekšu ar ticību un pārliecību, tomēr šeit nekas nenorāda uz to, ka viņi būtu noklīduši. … Iespējams, šis trešais ļaužu pulks pastāvīgi lasīja un studēja, un pētīja Svētos Rakstus. … Šī ir tā grupa, kurai mums visiem vajadzētu censties pievienoties.”1
Vai mēs esam raduši „pamērcēties” vai „ienirt”, gūstot pieredzi ar Dieva vārdu? Kaut arī gan tie, kuri pamērcējas, gan tie, kuri ienirst, saslapinās, nirējiem ir daudz padziļinātāka un pastāvīgāka pieredze, kas var sniegt nerimstošu baudījumu.