„Kādēļ Dievs nemainīja manu dzīvi?”, Liahona, 2024. g. janv.
Jaunajiem pieaugušajiem
Kādēļ Dievs nemainīja manu dzīvi?
Kad mana laulība izvērtās murgā, es mācījos par rīcības brīvības spēku.
23 gadu vecumā es templī tiku sasaistīta ar savu sapņu vīrieti. Es nevaru atcerēties laimīgāku dienu savā dzīvē.
Taču viss, ko vienmēr biju gaidījusi no savas dzīves, sāka grūt galvu reibinošā ātrumā. Mans vīrs kļuva arvien vardarbīgāks pret mani — gan fiziski, gan emocionāli.
Es jutos apmulsusi un sāpināta. Es nesapratu, kādēļ mana uzticība šķietami neuzlabo manu laulības dzīvi. Es biju kalpojusi pilnlaika misijā, ievērojusi savas derības, sekojusi baušļiem un pat kalpojusi par tempļa darbinieci. Taču, lai kā es centos tuvināties Jēzum Kristum, mana laulības dzīve kļuva vienīgi grūtāka.
Atskatoties pagātnē, es sapratu — kaut arī biju lūgusi un apdomājusi, vai man vajadzētu precēties ar savu vīru, un man bija ticība tam, ka mēs spēsim tikt galā ar problēmām, es biju ignorējusi pazīmes par iespējamām problēmām, kas vēlāk radās mūsu laulības dzīvē.
Atbilžu rašana
Pēc vientulības un vardarbības piecu gadu garumā manas attiecības ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu bija iedragātas. Manas gaidas saistībā ar manu dzīvi bija sagrautas un nepiepildītas.
Es jutos sagrauta.
Kad kļuva skaidrs, ka mans vīrs nevēlas mainīties, es sāku lūgt, lai Dievs atpestī mani no šīs situācijas vai arī parāda man pareizo ceļu, pa kuru iet. Taču, kad nepieciešamās atbildes netika saņemtas, es sāku vainot Debesu Tēvu savu sāpju izraisīšanā.
Es turpināju apmeklēt baznīcu un ievērot savas derības, taču mana sirds bija pilna aizvainojuma par norādījumu trūkumu.
Tad es kādudien sapratu, ka man ir atbilde uz to, ko darīt manā situācijā, — man ir jāizmanto sava rīcības brīvība, lai rīkotos un mainītu savus apstākļus. Un es zināju, kāds lēmums manā gadījumā būtu labākais, lai sasniegtu savu galamērķi — atgriešanos pie Debesu Tēva.
Visbeidzot es nolēmu spert soli uz priekšu: es aprunājos ar savu vīru, un, par brīnumu, mēs izbeidzām savas attiecības saskanīgi.
Spēks izvēlēties
Šī smagā pieredze palīdzēja man mācīties par to, kāds spēks un cik izšķiroša nozīme ir mūsu Dieva piešķirtās rīcības brīvības dāvanai.
Prezidents Dalins H. Oukss, pirmais padomnieks Augstākajā prezidijā, māca: „Atskatoties uz bijušo, mēs varam saredzēt to, cik lielā mērā dažas no mūsu izvēlēm ir mainījušas mūsu dzīvi. Mēs varam veikt labākas izvēles un pieņemt lēmumus, izskatot alternatīvas un padomājot, pie kā tās novedīs. To darot, mēs sekosim prezidenta Rasela M. Nelsona ieteikumam — sākt ar rezultāta vīziju. Mūsu gadījumā gaidāmais rezultāts allaž ir derību ceļa noslēgums, ejot cauri templim pretim mūžīgajai dzīvei, kas ir lielākā no visām Dieva dāvanām.”1
Es atskārtu, ka Debesu Tēvs neliks šķēršļus neviena cilvēka rīcības brīvībai — Viņš ļāva man pašai pieņemt lēmumu par precēšanos ar savu vīru. Viņš arī nepiespiedīs manu vīru mainīties, kaut arī es turos pie savām derībām, jo mūžīgā laulība prasa garīgos un laicīgos pūliņus no abu cilvēku puses, kuri seko Jēzum Kristum.
Sastopoties ar grūtībām, mēs varam likt lietā savu rīcības brīvību, lai mainītu savu skatījumu, savu attieksmi un pat paši sevi. Tāda ir dievišķā rīcības brīvības dāvana. Debesu Tēvs vēlas, lai mēs meklētu Viņu un Svēto Garu un pēc tam paļautos uz sevi, lai paši spētu pieņemt labākos lēmumus savā dzīvē.
Vēršanās pie Glābēja
Sākumā es sagaidīju, ka pēc vardarbības pilnās laulības tikšu ātri dziedināta un spēšu virzīties uz priekšu, taču šis process ir bijis lēns un grūts. Pateicoties terapeitiskiem līdzekļiem, klausoties praviešu vēstījumus, lasot Svētos Rakstus, lūdzot un sajūtot mīlestību un atbalstu no draugiem un ģimenes, es jūtu cerību uz labāku nākotni. Izmantodama savu rīcības brīvību, lai rastu dziedināšanu, es ceru uz dzīvi, kurā būs piedošana un skaistas attiecības ar līdzcilvēkiem, tostarp Glābēju.
Pieaugot izpratnei par to, kā likt lietā rīcības brīvību savā dzīvē, manu rūgtumu pret Dievu nomainīja izpratne, un manas attiecības ar Viņu varēja tikt dziedinātas.
Tieši tā arī ir evaņģēlija būtība: savu personīgo izvēļu izdarīšana, lai nāktu pie Kristus; rīkošanās saskaņā ar praviešu padomiem, kuri mudina mūs izmantot savu rīcības brīvību, lai paļautos uz To Kungu; un skaistas, ticības pārpilnas dzīves veidošana.
Māsa Kamilla N. Džonsone, Palīdzības biedrības vispārējā prezidente, mācīja: „Diženais rīcības brīvības princips, protams, ļauj mums pašiem rakstīt savu stāstu. … Taču Jēzus Kristus ir gatavs izmantot mūs kā dievišķus instrumentus, … lai uzrakstītu šedevru …, ja [mums] ir ticība ļaut Viņam un ja [mēs ļausim] Viņam būt par [mūsu] stāsta autoru.”2
Laulības šķiršana bija viena no sāpīgākajām pieredzēm, ar ko jebkad esmu saskārusies. Taču es esmu mācījusies, ka, saskaroties ar negaidītiem dzīves pārbaudījumiem, mēs varam tiekties pēc garīgiem norādījumiem un pieņemt lēmumus, kas palīdz mums virzīties uz priekšu pa derību ceļu. Sekojot Debesu Tēvam un Jēzum Kristum, mēs vienmēr varam cerēt uz labo, kas mūs sagaida, un uz Viņu apsolītajām miera un prieka svētībām.
Raksta autore dzīvo Čīlē.