Ha’api’ira’a i te fare—hō’ē hōpoi’a ’oa’oa ’e te mo’a
Nā Devin G. Durrant
Tauturu mātāmua i roto i te peresidenira’a rahi o te Ha’api’ira’a Sābati
Tē tāparu nei au i te tauturu a te ra’i ’a tūtava noa ai tātou ’ia riro ’ei ’orometua mai te Mesia te huru i tō tātou nei fare.
E ono tamari’i tao’a rahi tā māua tā’u vahine here, ’o Julie, o tā māua i ’atu’atu, ’e ’aita i maoro roa a’e nei ’o māua noa atura i roto i tō māua ’ōfa’ara’a. Tē mihi rahi nei au i tā māua mau tamari’i i te fare, pauroa te mahana. Tē mihi nei au i te ha’api’ira’a mai nā roto mai ia rātou, ’e te ha’api’ira’a atu ia rātou.
I teie mahana, tē paraparau nei au i te mau metua ato’a ’e ia rātou e hia’ai nei ’ia riro ’ei metua. E rave rahi ’o ’outou te aupuru nei i te mau tamari’i i teienei. Nō vetahi rā, fātata paha te taime. ’E nō vetahi atu, ’ua riro te ti’ara’a metua ’ei ha’amaita’ira’a nō ananahi. Tē pure nei au ’ia ’ite tātōu pā’āto’a i te hōpoi’a ’oa’oa ’e te mo’a nō te ha’api’ira’a i te hō’ē tamari’i.1
’Ei mau metua, e fa’a’ite atu tātou i tā tātou mau tamari’i i te Metua i te Ao ra ’e i tāna Tamaiti, ia Iesu Mesia. E tauturu tātou i tā tātou mau tamari’i ’ia fa’ahiti i tā rātou pure mātāmua. E hōro’a tātou i te arata’ira’a ’e te pāturura’a ’a tomo ai rātou nā te ’ē’a nō te fafaura’a2 nā roto i te bāpetizora’a. E ha’api’i tātou ia rātou ’ia ha’apa’o i te mau fa’auera’a a te Atua. E ha’api’i tātou ia rātou nō ni’a i tāna fa’anahora’a nō tāna mau tamari’i, ’e e tauturu tātou ia rātou ’ia ’ite i te mau muhumuhu o te Vārua Maita’i. E fa’ati’a tātou ia rātou i te mau ’ā’amu o te mau peropheta tahito ’e e fa’aitoito ia rātou ’ia pe’e i te mau peropheta ora. E pure tātou nō tō rātou mau upo’oti’ara’a ’e e māuiui ’e o rātou i roto i tō rātou mau tāmatara’a. E fa’a’ite pāpū tātou i tā tātou mau tamari’i nō te mau ha’amaita’ira’a o te hiero, ’e e tūtava tātou ’ia fa’aineine maita’i ia rātou nō te tāvini i te hō’ē misiōni rave tāmau. E hōro’a tātou i te parau a’o ma te here ’a riro ai rātou iho ’ei mau metua. Terā rā—i te reira ato’a taime—’aita roa atu tātou e fa’aea i te riro ’ei metua nō rātou. ’Aita roa atu tātou e fa’aea i te riro ’ei ’orometua nō rātou. ’Aita roa atu tātou e ha’amāuruuruhia i teie pi’ira’a mure ’ore.
I teie mahana, e hi’o mai tātou i te tahi mau taime fa’ahiahia i tō tātou ha’api’ira’a i tā tātou mau tamari’i i tō tātou fare.
Ha’api’ira’a i te purera’a pō ’utuāfare
Ha’amata ana’e nā ni’a i te purera’a pō ’utuāfare, tei riro ’ei ’ohipa mātāmua roa i roto i te ’utuāfare au i pa’ari ai. ’Aita vau e ha’amana’o ra i te mau ha’api’ira’a ta’a ’ē i hōro’ahia i te purera’a pō ’utuāfare, tē ha’amana’o nei rā vau ē, ’aita i mo’ehia hō’ē hepetoma.3 ’Ua ’ite au e mea faufa’a rahi nō tō’u nā metua.4
Tē ha’amana’o nei au i te hō’ē o tā’u fa’a’oa’oara’a au roa i te purera’a pō ’utuāfare. E tītau pāpā i te hō’ē o tāna mau tamari’i ’ia tāmata i « te horora’a ». E hōro’a ’oia i te tamari’i i te tahi mau arata’ira’a mai teie te huru : « A tahi, haere i roto i te piha tūtu, e ’īriti ’e e tāpiri i te ’ōpani o te fa’ato’eto’era’a. I muri iho, horo atu ai i roto i tō’u piha ’e e rave mai e piti tōtini i roto i tō’u vaira’a ’ahu. I muri iho, ho’i mai iā’u nei, ’ou’au’a e toru taime ’e ’a parau atu ai : « ’Ua oti pāpā ! »
E mea au roa nā’u ’ia tae ana’e i tō’u taime. ’Ua hina’aro noa vau ’ia rave pāpū i te tuha’a tāta’itahi, ’e e mea au roa nā’u i te parau : « ’Ua oti pāpā ! » ’Ua tauturu teie fa’a’oa’oara’a i te patu i tō’u ti’aturira’a ’e ’ua fa’a’ōhie nō te hō’ē tamaiti ha’uti, ’ia fa’aro’o atu ’ia ha’api’i mai māmā ’e ’o pāpā i te hō’ē parau tumu o te ’evanelia.
’Ua parau te peresideni Gordon B. Hinckley : « Mai te mea, tē vai nei te hō’ē iti a’e mana’o tāpetepete i roto ia ’outou nō ni’a i te maita’i o te pō ’utuāfare, ’a tāmata roa.’A ha’aputuputu i tā ’outou mau tamari’i i pīha’i iho ia ’outou, ’a ha’api’i ia rātou, ’a fa’a’ite ia rātou i te ’itera’a pāpū, ’a tai’o ’āmui i te mau pāpa’ira’a mo’a ’e ’a fa’atupu i te hō’ē taime ’oa’oa ’āmui ».5
E vai noa te pāto’ira’a i te fa’atupura’a i te purera’a pō ’utuāfare.6 Noa atu rā, tē ani nei au ia ’outou ’ia ’imi i te hō’ē rāve’a nō te ’ape i te mau tāfifira’a ’e ’ia riro te purera’a pō ’utuāfare ’ei ’ohipa mātāmua roa—’e ’ia riro te fa’a’āreareara’a ’ei hō’ē tuha’a rahi.
Ha’api’i i te taime nō te pure ’utuāfare
’O te pure ’utuāfare te tahi fa’ahou taime rahi roa a’e nō te ha’api’i.
Mea au roa nā’u, nāhea te metua tāne o te peresideni N. Eldon Tanner i te ha’api’ira’a iāna i te taime o te pure ’utuāfare.’Ua nā ’ō te peresideni Tanner :
« Tē ha’amana’o ra vau hō’ē pō i te tūturira’a mātou nō te pure ’utuāfare, ’ua parau tō’u metua tāne i te Fatu ē : « ’Ua rave ’o Eldon i te hō’ē mea ’aita i tano i teie mahana, tē tātarahapa nei ’oia ’e mai te peu e fa’a’ore ’oe i tāna hape e’ita ’oia e rave fa’ahou i te reira’.
« ’Ua fa’aoti pāpū atura vau ’eiaha e rave fa’ahou i te reira—hau atu i tā te hō’ē tā’iri e rave ».7
I tō’u tamari’ira’a, e riri au i te tahi taime nō tō mātou mau pure ’utuāfare, mea huru pinepine roa, ma te mana’o ē : « Nō pure noa mai ho’i tātou e ma’a minuti noa ». I teienei rā e metua vau, ’ua ’ite au e’ita e nehenehe e parau ē ’ua pinepine roa te mau pure ’utuāfare.8
’Ua fa’ahiahia noa vau e nāhea te Metua i te Ao ra i te fa’a’itera’a ia Iesu Mesia ’ei Tamaiti Fānau tahi nāna.9 E mea au nā’u ’ia pure nō tā’u mau tamari’i ma te fa’ahiti i tō rātou i’oa, ’a fa’aro’o ai rātou iā’u i te fa’a’itera’a i te Metua i te Ao ra ē, e mea poihere au ia rātou. E au ē, ’aita e taime maita’i a’e nō te fa’a’ite atu i te here i tā tātou mau tamari’i maori rā i te purera’a ’e ’o rātou ’aore rā te ha’amaita’ira’a ia rātou. ’Ia putuputu ana’e te mau ’utuāfare i roto i te pure ha’eha’a, e mau ha’api’ira’a pūai mau ’e te vai maoro tē ha’api’ihia.
Ha’api’i i terā iho taime
Mai te huru te ha’api’ira’a a te metua i te rirora’a ’ei taote tīa’i. Tītau-noa-hia ’ia vai ineine nō te ha’api’i i tā tātou mau tamari’i nō te mea ’aita roa atu tātou i ’ite i te taime e tae mai te reira.
Mai te Fa’aora ra tātou, pinepine ’aita tāna ha’api’ira’a « i tupu i roto i te hō’ē sunago i roto rā i te mau vāhi mātau noa o te orara’a—’a tāmā’a ai ’oia ’e tāna mau pipi, ’a taipu ai ’oia i te pape i roto i te ’āpo’o pape, ’aore rā ’a haere ai ’oia nā pīha’i iho i te hō’ē tumu tute ».10
Tau matahiti i ma’iri a’e nei, ’ua fa’a’ite mai tō’u metua vahine ē, tāna e piti ’āparaura’a ’evanelia rahi roa ’e tō’u tua’ana, ’o Matt, tē tūfetu ra ’oia i te ’ahu ’e te tahi, tē fa’ahoro ra ’oia iāna i te taote niho. Hō’ē mea ’o tā’u e fa’ahiahia roa nei i tō’u metua vahine, ’ua ineine noa ’oia nō te ha’api’i i tāna mau tamari’i.
’Aita tāna mau ha’api’ira’a metua i fa’aea. I te tau ’a tāvini ai au ’ei ’episekōpo, ’ua nā ’ō mai tō’u māmā e 78 matahiti ē, e tāpū i tō’u rouru. ’Ua ’ite ’oia ē, tītauhia iā’u ’ia fa’a’ite i te hi’ora’a maita’i ’e ’aita ’oia i fa’ataere i te parau mai iā’u. ’Ua here au ia ’oe, māmā !
’Ei metua tāne, ’ua ’ana’anatae au i te tuatāpapa vau iho ’e ’ia feruri i te mau pāpa’ira’a mo’a ’ia ti’a iā’u ’ia pāhono atu ’ia hiti noa mai te taime ha’api’ira’a i tā’u mau tamari’i ’e mau mo’otua.11 « E ha’amata te tahi o te mau taime maita’i roa a’e nō te ha’api’i i te hō’ē uira’a ’aore rā te hō’ē māna’ona’ora’a e vai ra i roto i te ’ā’au o te hō’ē [melo o te ’utuāfare].12 Tē fa’aro’o ra ānei tātou i terā mau taime ?13
E mea au nā’u te anira’a a te ’āpōsetolo Petero : « ’Ia vai ineine ā ’outou ’ia parau atu i te ta’ata ato’a [e parau ato’a vau te tamari’i] ’ia ui mai ia ’outou i te ti’aturi i roto ia ’outou na ».14
I te taure’are’ara’a vau, e mea au nā māua tō’u metua tāne e hi’o ē tō vai te rima pūai a’e. E tāpe’a māua i tō māua rima ’a tāmata atu ai i te ’ū’umi i tō te tahi rima ’o vai te māuiui mātāmua. E ’ere i te mea ’ārearea i teienei, i te reira rā tau e mea ’ārearea ïa. I muri iho i te tahi ’ū’umira’a rima, ’ua hi’o ’āfaro mai tō’u metua tāne iā’u ma te parau ē : « E mea pūai tō ’oe rima, tamaiti. Maita’i ē e vai noa terā pūai i roto i tō rima ’eiaha roa atu ’oe e tāpe’a tano ’ore i te hō’ē tamāhine ». I reira tōna anira’a iā’u ’ia vai mā noa i te pae mōrare ’e ’ia tauturu ia vetahi ’ē ’ia nā reira ato’a.
’Ua fa’a’ite o Elder Douglas L. Callister nō ni’a i tōna metua tāne ē : « Tē ho’i ra ’oia nā te ’ohipa mai, matara mai nei teie parau ē : ‘’Ua ’aufau vau i tā’u tuha’a ’ahuru i teie mahana. ’Ua pāpa’i atu vau « māuruuru » i ni’a i te parau moni. ’Ua māuruuru roa ho’i au i te Fatu nō te ha’amaita’ira’a i tō’u ’utuāfare’ ».
I reira tō Elder Callister parau-fa’atura-ra’a nō tōna metua tāne ’orometua : « ’Ua ha’api’i ’oia nā roto i tāna mau ’ohipa ’e tōna huru ha’apa’o ».15
’Ia mana’o vau e mea pa’ari ’ia uiri’i ia tātou iho ē : « E aha tā’u e ha’api’i atu, ’aore rā, e aha tā’u e ha’api’i ra i tā’u mau tamari’i nā roto i tā’u mau ’ohipa ’e tō’u huru ha’apa’o ? »
Ha’api’i i te taime nō te tuatāpapara’a pāpa’ira’a mo’a
’Ua riro te tuatāpapara’a pāpa’ira’a mo’a ’ei taime mātutura’a tano roa nō te ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu i te fare.
’Ua parau te peresideni Russell M. Nelson ē, « e ’ere noa ē, e ti’a i te mau metua ’ia tāpe’a i te parau a te Fatu, e fa’auera’a hanahana ato’a rā nō rātou ’ia ha’api’i i te reira i tā rātou mau tamari’i ».16
I te aupurura’a māua Julie i tā māua mau tamari’i, ’ua tāmata māua i te rave tāmau noa ’e i te feruri i te tahi mau mea ’āpī. I te hō’ē matahiti, ’ua fa’aoti mātou e tai’o i te Buka a Moromona nā roto i te reo pāniora. ’O terā ānei te tumu te Fatu i pi’i ai i tā māua mau tamari’i tāta’itahi ’ia tāvini i te misiōni rave tāmau i te hō’ē fenua paraparau pāniora ? Es posible [e reo pāniora].
’Ua putapū roa ’ino vau i te fa’ati’ara’a mai te taea’e Brian K. Ashton ē, ’ua tai’o ’āmui ’oia ’e tōna metua tāne i te ’api tāta’itahi o te Buka a Moromona tei te matahiti hope’a ’oia i te ha’api’ira’a tuarua. E mea au nā te taea’e Ashton te mau pāpa’ira’a mo’a. ’Ua pāpa’ihia te reira i roto i tōna ferurira’a ’e tōna ’ā’au. Nā tōna metua tāne i tanu i te reira huero i te taure’are’ara’a te taea’e Ashton, ’e ’ua tupu te reira huero17 ’ua riro mai ’ei tumu rā’au nō te parau mau ma te a’a pāpū maita’i. ’Ua nā reira ato’a te taea’e Ashton ’e tāna mau tamari’i pa’ari a’e.18 ’Aita i maoro a’enei, ’ua ui tāna tamaiti ’ahuru ma va’u matahiti iāna : « Pāpā, a hea vau e tai’o ai i te Buka a Moromona nā muri ia ’oe ? »
Ha’api’ira’a nā roto i te hi’ora’a maita’i
Te hope’a, o tā tātou ha’api’ira’a metua ’o te fa’atupu roa i te maita’i, ’o tō tātou ïa hi’ora’a maita’i. Tē a’ohia nei tātou ē, « ’ei ha’apa’ora’a [tātou] nā tei fa’aro’o ra, i te parau, i te haere’a, i te aroha, i te huru o te ’ā’au, i te fa’aro’o, i te vi’ivi’i ’ore ».19
I te hō’ē tere i ma’iri a’enei, ’ua haere māua Julie i te hō’ē purera’a ’e ’ua ’ite māua i te reira ’īrava i te tupura’a. ’Ua parau mai te hō’ē taure’are’a e fātata ra i te reva i tāna misiōni, i roto i te purera’a ’ōro’a.
’Ua nā ’ō ’oia : « Tē mana’o pā’āto’a nei ’outou ē, e ta’ata maita’i tō’u pāpā i te purera’a, terā rā… », ’ua fa’aeari’i ’oia, ’e tē pe’ape’a ra vau i te mea tāna e parau mai. ’Ua nā ’ō a’era ’oia : « e mea maita’i atu ā ’oia i te fare ».
’Ua ha’amāuruuru vau i teie taure’are’a tamāroa nō te parau maita’i fa’auru tāna i fa’ahiti nō ni’a i tōna metua tāne. I reira tō’u ’itera’a ē, ’o tōna metua tāne te ’episekōpo o te pāroita. Noa atu ā tē tāvini ra teie ’episekōpo i tāna pāroita ma te ha’apa’o maita’i, ’ua mana’o tāna tamaiti ē, tei te fare tāna ’ohipa maita’i roa a’e.20
’Ua a’o mai o Elder D. Todd Christofferson : « E rave rahi ’ē’a nō tātou nō te ha’api’i… i te u’i ’āpī, e ti’a ho’i ia tātou ’ia pūpū i tō tātou mana’o maita’i roa a’e ’e te tauto’ora’a nō te ha’amanuia i te reira. Nā ni’a roa atu, e ti’a roa ia tātou ’ia tāmau i te fa’aitoito ’e ’ia tauturu i te mau metua ’ia ha’amaita’i atu ā ’e ’ia pāpū a’e ā ’ei mau ’orometua… nā roto iho ā rā i te hi’ora’a maita’i ».21
Mea nā reira tō te Fa’aora ha’api’ira’a22
I te hō’ē tau fa’afa’aeara’a i ma’iri ’e tā māua nā tamari’i hope’a, ’ua tu’u Julie i te mana’o e rave i te tahi mau bāpetizora’a mono i roto i te hiero nō St. George ’e te hiero nō San Diego. ’Ua amuamu vau—i roto iā’u—i te mana’ora’a ē : « E haere tātou i te hiero i te fare, i teienei rā e tau fa’afa’aeara’a nā tātou. ’Aita ānei e ’ohipa e tū’ati maita’i a’e i te tau fa’afa’aeara’a ? » I muri iho i te mau bāpetizora’a, ’ua hina’aro Julie e pata i te tahi hōho’a i rāpae i te hiero. ’Ua amuamu vau i roto iā’u—fa’ahou ā. ’Ua ’ite iho ā ’outou e aha tei tupu i muri iho—’ua pata mātou i te hōho’a.
’Ua hina’aro Julie ’ia vai te mau ha’amana’ora’a i roto i tā māua nā tamari’i nō tō mātou tauturura’a i tō mātou mau tupuna, ’o vau ato’a ïa. ’Aita te piha ha’api’ira’a nō ni’a i te faufa’a rahi o te mau hiero i tītauhia. Tē ora ra mātou i reira—māuruuru i te hō’ē metua vahine tei here rahi i te hiero ’e ’ua hina’aro i te fa’a’ite i teie here i tāna nā tamari’i.
’Ia poihere nā metua ia rāua ’e ’ia hōro’a atu rāua i te hi’ora’a parau ti’a, e ha’amaita’ihia te mau tamari’i e a muri noa atu.
Fa’aotira’a
’Outou pā’āto’a e tūtava nei i tō ’outou maita’i roa a’e e ha’api’i i roto i tō ’outou fare, ’ia ’ite ’outou i te hau ’e te ’oa’oa i roto i tā ’outou mau tauto’ora’a. ’E mai te peu tē mana’o ra tō ’outou ’ā’au ē, e vāhi tā ’outou ’o te nehenehe e ha’amaita’i ’aore rā ’o te tītau nei i te fa’aineinera’a rahi a’e, ’a pāhono ha’eha’a atu mai tā te Vārua e muhumuhu mai ia ’outou ’e ’a fa’aoti i te rave atu.23
’Ua parau Elder L. Tom Perry ē : « Te ea maita’i o te mau sōtaiete ato’a, te ’oa’oa o tōna nūna’a, tō rātou ’auhune, ’e tō rātou hau, e ’itehia hō’ē tō rātou a’a tumu i roto i te ha’api’ira’a i te mau tamari’i i roto i te ’utuāfare ».24
’Oia mau, ’aita e ta’ata i teienei i roto i te ’ōfa’ara’a o tō’u fare, tē vai noa nei rā vau, te ineine ’e te hia’ai ’ia ’ite mai i te tahi atu mau taime faufa’a rahi nō te ha’api’i i tā’u mau tamari’i pa’ari, i tā rātou mau tamari’i ’e maita’i ē i te hō’ē mahana, te mau tamari’i o tā rātou mau tamari’i.
Tē tāparu nei au i te tauturu a te ra’i ’a tūtava noa ai tātou ’ia riro ’ei ’orometua mai te Mesia te huru i tō tātou nei fare. I te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.