Tas varētu būt es

Kad es biju septiņus gadus veca, uz kaimiņu apkārtni pārcēlās kāda meitene, un mēs kļuvām draudzenes. Mums abām bija kopīgas intereses, un mēs atstājām labu ietekmi viena uz otru. Mēs veicām labas izvēles, jo mūsu vecāki bija mūs mācījuši veikt gudras izvēles.

Tomēr, kad mēs mācījāmies sestajā klasē, mēs veicām nepareizas izvēles, lai pielāgoties mūsu draugiem, kuriem bija zemāki standarti. Nākamajā gadā es izlēmu, ka man jāmaina draugi, lai es atkal varētu veikt pareizas izvēles, atkal dzīvojot pēc augstākiem standartiem. Vienīgā problēma bija tāda, ka mēs ar draudzeni joprojām bijām draudzenes un es nevēlējos pārtraukt pavadīt laiku kopā ar viņu.

Bija grūti darīt to, kas man bija jādara. Visu manu dzīvi man tika teikts izvēlēties labus draugus un saglabāt augstus standartus. Taču man nebija liecības par to, kāpēc tas ir svarīgi, tādēļ man bija jāuzticas, ka tā ir pareizi. Vasaras un astotās klases laikā mēs pārtraucām tik bieži kopā pavadīt laiku un izvēlējāmies atšķirīgus ceļus.

Šī lēmuma svētības es pieredzēju vēlāk tajā gadā. Mani iepriekšējie draugi nolēma uz skolu atnest alkoholu. Tie pārliecināja dažas meitenes to dzert, un viņi visi nokļuva nepatikšanās. Es aptvēru, ka viena no šīm meitenēm varēju būt es. Ja es būtu bijusi ar viņiem kopā, es nezinu, vai man pietiktu spēka iestāties par savu pārliecību.

Kad es domāju par sekām, ar kurām man vajadzētu saskarties, es jūtos satraukta. Man varbūt vajadzētu cīnīties ar atkarību, nokļūt nepatikšanās ar policiju, zaudēt savu vecāku uzticību, taču vairāk par visu es būtu nodevusi sava Debesu Tēva uzticību man.

Es zinu, ka tas, ko pravietis saka par dzīvošanu pēc augstiem standartiem, ir mūsu aizsardzībai. Lai gan tas mums var likties apgrūtinoši, tas mums palīdz garīgā, fiziskā, mentālā un citos veidos, ko mēs pat neaptveram.