Kā dot?

Bija vasaras diena. Mana māte nomira agrā pēcpusdienā. Mēs ar manu tēvu un brāli devāmies no slimnīcas uz savas ģimenes mājām — tikai mēs trijatā. Mēs sagatavojām sev uzkodas, tad mēs runājāmies ar apmeklētājiem. Kļuva vēls, sāka satumst, un es atceros, ka joprojām mēs neiededzām gaismas.

Atskanēja zvans pie durvīm, un tēvs atvēra. Tā bija tante Katrīna un tēvocis Bils. Es pamanīju, ka tēvocim Bilam rokās bija konservētu ķiršu burka. Es joprojām redzu šos tumši sarkanos, gandrīz violetos ķiršus un spīdīgo vāku uz burkas. Viņš teica: „Varbūt jums tie garšos. Droši vien jūs neēdāt saldo.”

Mēs nebijām ēduši saldo. Mēs trijatā sēdējām pie virtuves galda, ielikām bļodiņās nedaudz ķiršu un ēdām tos, kamēr tēvocis Bils un tante Katrīna mazgāja traukus.

Man šķiet, ka dāvanas došanā un saņemšanā vienmēr ir trīs daļas. Te tās ir — dāvanā ar ķiršiem.

Pirmkārt, es zināju, ka tēvocis Bils un tante Katrīna juta to, ko jutu es. Viņi droši vien juta, ka mēs būsim pārāk noguruši, lai sagatavotu sev kārtīgu maltīti. Viņi droši vien juta, ka bļodiņa ar mājās konservētiem ķiršiem ļaus mums uz mirklīti sajusties atkal kā ģimenei. Es neatceros ķiršu garšu, taču es atceros, ka kāds saprata manas skumjas un kādam es nebiju vienaldzīgs.

Otrkārt, es sajutu, ka dāvana tika sniegta no brīvas gribas. Es zināju, ka tēvocis Bils un tante Katrīna no sirds vēlējās pasniegt dāvanu. Likās, ka dāvanas dāvināšana sniedza viņiem prieku.

Un treškārt, bija upuris. Es zināju, ka tante Katrīna bija konservējusi šos ķiršus savai ģimenei. Droši vien viņiem garšoja ķirši. Taču viņa šo patīkamo baudījumu deva man. Tas ir upuris. Taču kopš tā laika es esmu sapratis šo būtisko faktu — šķita, ka tēvocim Bilam un tantei Katrīnai lielāks prieks bija par to, ka ķirši bija man, nevis viņiem.

Nozīmīgas dāvanas dāvināšanā ir trīs lietas: tu jūti, ko jūt otrs, tu dod no brīvas gribas, un upuri tu uzskati par labu darījumu.

Dievs Tēvs deva Savu Dēlu, un Jēzus Kristus deva mums Izpirkšanu — tās ir neizmērojami dziļas un vērtīgas dāvanas. Jēzus brīvprātīgi deva Savu dāvanu visiem mums. Viena no drošām pazīmēm, kas raksturo cilvēku, kas ir pieņēmis Glābēja veiktās Izpirkšanas dāvanu, ir vēlēšanās dot.