Es izvēlos būt svētīts!

Gajanā, valstī, kas atrodas Dienvidamerikas ziemeļu daļā, Pēdējo dienu svēto pusaudži runā par desmito tiesu un ziedojumiem.

„Es izvēlos būt svētīts!” saka Simeons Lovels, 14, semināra stundas laikā Prashadas Nagaras sanāksmju namā Džordžtaunā. Stundā nupat tika nolasīta Maleahija 3:8–12, kurā ir brīdināts, ka tie, kas aplaupa Dievu, nemaksājot desmito tiesu, būs nolādēti, taču tiem, kas maksā desmito tiesu, ir apsolītas tik lielas svētības, ka tās nebūs iespējams izmērīt.

„Raugies uz visu, kas ir apsolīts,” saka klasesbiedrene Ksiana Kipina, 16. „Tu būsi aizsargāts. Tev veiksies. Debesu logi būs tev atvērti.”

Klints Kalenders, 17, no Gārdenparka otrās draudzes (arī Džordžtaunā) saka: „Viss uz zemes ir no Debesu Tēva. Viņš prasa no tā atpakaļ tikai mazu daļu, lai palīdzētu mums izrādīt savu pateicību. Tādēļ es esmu laimīgs, maksājot desmito tiesu. Es esmu laimīgs, ka varu gavēt reizi mēnesī un ziedot, lai palīdzētu trūcīgajiem. Un, kad es redzu, ko Baznīca dara, kad ir cunami, viesuļvētra vai cita nelaime — drēbes un pārtikas krājumus, ko ziedo Baznīca — tas, ka es varu tajā piedalīties, devīgi ziedojot, mani dara laimīgu.”

Citā reģionā, Vestindīsas misija, 17 gadus vecā Kurfija Alija no Arimas draudzes Spānijas ostā, Trinidādā, paskaidro Markam Mangrejam, arī 17, ka, lai arī viņa nopelna pavisam nedaudz naudas, viņa maksā 10 procentus no saviem ienākumiem kā desmito tiesu un dod arī gavēņa ziedojumus. „Es zinu, ka tādēļ Tas Kungs var mani svētīt,” viņa saka. Viņa runā ar Marku par desmitās tiesas interviju un to, cik laba ir sajūta spēt paziņot, ka viņa ir samaksājusi pilnu desmito tiesu.

Marks skatās uz neaizpildītu ziedojuma kvīti un saka: „Tev ir taisnība, Kurfij. Es rīt uz baznīcu nesīšu savu desmito tiesu.”