Cilvēks, kuram ir atbildes

Ko jūs darāt, kad saskaraties ar pornogrāfiju? Kādu dienu Kristiāns Monzons no Asunsjonas Paragvajā aizņēmās mobilo telefonu no kāda drauga skolā, lai paspēlētu spēlītes. Viņš atklāja, ka telefonā tika glabāta pornogrāfija.

Kristiānam nebija nekādu šaubu, ko viņa draugam vajadzētu darīt, tāpēc Kristiāns palīdzēja draugam saskatīt nepieciešamību tikt vaļā no neētiskajiem attēliem. Kristiāns mierīgi paskaidroja, cik postošs var būt šāds materiāls. Viņš teica: „Ja tu būtu tēvs, tu nevēlētos, lai tavs dēls redzētu ko tādu.”

Daļa no tā, ko Kristiāns teica savam draugam nāca no bukletiņa Jaunatnes morāles stiprināšanai. Kristiāns saka, ka bukletiņš palīdz viņam katrā viņa dzīves posmā. „Es nebūtu tur, kur esmu, bez tā,” viņš saka. Viņš arī ir iedevis dažus bukletiņus pāris saviem skolas biedriem. Viņi teica, ka tas viņiem sniedza to vadību, kas viņiem bija nepieciešama kādās īpašās problēmās.

Kur jūs rodat palīdzību, kad saskaraties ar dzīves kārdinājumiem? Kristiāns zina, ka Jaunatnes morāles stiprināšanai piedāvā palīdzību daudzos kārdinājumos, kas ir tipiski starp viņa draugiem — piemēram, narkotikas un iedzeršana. Tikai dažiem no viņa draugiem mājās ir internets, bet viņi viegli var tam piekļūt — un pornogrāfijai — interneta kafejnīcās.

Draugi skolā bieži vēršas pie Kristiāna un viņa vecākā brāļa Džimija pēc palīdzības problēmu risināšanā, jo viņi tic, ka diviem Pēdējo Dienu svētajiem būs atbildes. Skolasbiedri viņus abus ciena par ticību. Kristiāna klasesbiedri izrāda savu cieņu pret viņu, ievēlot viņu skolēnu padomē. Starp visām citām lietām tas nozīmē, ka viņš ir viņu pārstāvis, ja viņiem skolā rodas problēmas.

Kā jūs plānojat savu nākotni? Kristiāns saka, ka pārliecība, ka viņš plāno doties pilna laika misijā, ir palīdzējusi viņam izvirzīt prioritātes. Pēc tam, kad viņš būs pabeidzis savu vidusskolu, viņš vēlētos studēt informācijas tehnoloģijas. Bet, ja jūs zināt, ka jums jāgatavojas saņemt Melhisedeka priesterība, braukt uz templi, doties misijā un apprecēties, tas palīdz jums zināt, kā sagatavoties.

Un Kristiānam to palīdz arī Baznīcas mācību un vēstures studēšana. Patiesībā viņa mīļākie stāsti ir par Baznīcas vēsturi. Piemēram, viņš rod spēku 1834. gada Ciānas nometnes pieredzē, kad zagļu banda draudēja uzbrukt nometnei un pravietis Džozefs Smits pareģoja, ka Tas Kungs to nepieļaus. Tajā vakarā briesmīga vētra izklīdināja ļaundarus.¹ Tas stāsta Kristiānam, ka viņš var gatavoties nākotnei bez bailēm, jo Tas Kungs var aizsargāt tos, kas Viņam kalpo.

Kā jūs stiprināt savu liecību? Viens veids, ko Kristiāns ir atradis, ir mācīties par pravieša Džozefa Smita dzīvi. Viņš meklē Mācībā un Derībās 135:3, kur ir teikts, ka Džozefs Smits „ir izdarījis vairāk cilvēku glābšanai šai pasaulē, kā jebkurš cits cilvēks, kas jebkad tanī ir dzīvojis, izņemot tikai Jēzu.” Kristiāns piemetina: „Zināšanas par Džozefu Smitu izmainīja manu dzīvi.”

Viņš saka, ka, studējot Baznīcas vēsturi, „jūs varat saprast, kādu lomu spēlēt šodien”. Cits no viņa mīļākajiem stāstiem ir par jauno vīrieti, kurš palīdzēja Martina rokas ratiņu uzņēmuma glābšanā 1856. gadā. Jaunais vīrietis iznesa novārgušos, izsalkušos pionierus cauri stindzinošajai Svītvāteras upei.² Kristiāns saka, ka viņš cer izrādīt tādu pašu drosmi, ja nāktos piedzīvot līdzīgu pārbaudījumu.

Kāpēc evaņģēlijs ir svarīgs jūsu dzīvē? Kristiānam arī uz šo jautājumu ir atbilde. Kā Ārona priesterības nesējs viņš katru rītu apmeklē semināru ar citiem jauniešiem no Kokueras draudzes, Kapiata Paragvajas staba. Semināra telpa ir viņa mājās; viņa māte ir skolotāja.

Tas, ko viņš ir iemācījies par mūsu Tēva glābšanas ieceri, ir palīdzējis viņam, kad viņa mīļotais vectētiņš pēkšņi nomira. Viņš varēja saņemt atbalstu un mierinājumu, pateicoties „cerībai, ko mums sniedz evaņģēlijs”.

Viņš saka, ka evaņģēlijs palīdz viņam katrā viņa dzīves jomā. „Es zinu, ka Svētie Raksti ir atklāsme no mūsu Debesu Tēva,” viņš liecina. „Es zinu, ka šī ir patiesa Baznīca, un es zinu, ka Jēzus Kristus ir dzīvs.”