Dziedāšana un stāstu stāstīšana

Kad mana sieva, Sandra, un es tikām aicināti kalpot Dienvidāfrikas Durbānas misijā, mēs sākām meklēt projektu, lai varētu kalpotu sabiedrībai. Es esmu bijis Mormonu Tabernakla kora dalībnieks vairāk nekā 20 gadus, un man sieva, bibliotēkas palīdze, pamatskolā vadīja pasaku lasīšanas nodarbības. Kad mūsu misijas prezidents nolēma uzsākt misionāru darbu tuvējā pilsētā, mēs zinājām, ka tā ir mūsu iespēja.

Mēs apmeklējām šo pilsētu un atklājām, ka skolās nebija bibliotēku, pilsētā bija tikai neliela publiskā bibliotēka. Jaunie elderi mūs iepazīstināja ar bibliotēkas vadītāju. Mēs viņai paskaidrojām, ka mēs vēlētos ik nedēļu organizēt bērniem pasaku laiku. Viņa bija skeptiski noskaņota, bet pēc kāda laika viņa piekrita par to paziņot, un mēs varējām pamēģināt.

Pirmajā dienā piedalījās pieci bērni. Pakāpeniski sāka nākt arvien vairāk. Pēc vairākiem mēnešiem mēs aicinājām palīgā jaunu sievieti, jaunpievērsto, kas brīnišķīgi runāja angļu un zulu valodā. Apmeklējumu skaits pasaku laikā pieauga, un direktore un vecāki par notiekošo bija patīkami pārsteigti.

Zulu cilvēki mīl dziedāt, tādēļ mēs pasaku laikam pievienojām vienkāršas dziesmas un dzejoļus. Mūsu misijas beigās mēs noturējām dziesmu un pasaku vakarus divas vai trīs reizes nedēļā, lai uzņemtu vairāk nekā 100 bērnus, kas to apmeklēja. Kāda svētība tā bija, kad mēs tur redzējām bērnus un viņi sāka mums dziedāt mūsu dziesmas, un skaitīt mūsu dzejoļus!

No mūsu kalpošanas šajā apgabalā nāca cita svētība. Tā kā vietējo Baznīcas locekļu skaits pieauga un mums bija nepieciešama vieta, kur rīkot mūsu svētdienas sapulces, bibliotēkas vadītāja uzstāja, lai mēs izmantojam bibliotēku bez maksas.

Mēs esam ļoti pateicīgi, ka Tas Kungs palīdzēja mums atrast veidu, kā izmantot mūsu talantus, kalpot sabiedrībai un palīdzēt atvērt misijas apgabalu.