„Ko es atklāju, kad „atvienojos” no sociālajiem tīkliem”, Liahona, 2024. g. marts.
Ko es atklāju, kad „atvienojos” no sociālajiem tīkliem
Kad sāku mazāk lietot sociālos tīklus, es varēju vairāk laika pavadīt ar saviem bērniem un uzlabot savas attiecības ar Glābēju.
Deivida Grīna ilustrācija
Es apjautu, ka dažu pēdējo gadu laikā Dievs mani mudina mazāk izmantot sociālos tīklus. Es zināju, ka pauze no sociālajiem tīkliem nāks man par labu, bet es arī zināju, ka man patīk sabiedrība, ar ko tur uzturu sakarus. Es nezināju, kā rast līdzsvaru starp šiem abiem aspektiem; es tikai zināju, ka kaut kam ir jāmainās.
Es izlasīju grāmatu, kas raisīja manī pārdomas par šo jautājumu: „Cik daudz pavadītā laika sociālajos tīklos sniedz labumu no sabiedrības, bet neatstāj negatīvu ietekmi?” Mana atbilde uz šo jautājumu bija aptuveni 20 minūtes … mēnesī. Es uzstādīju šādu mērķi, un ar Tā Kunga palīdzību tas bija vieglāk, nekā es biju iedomājusies. Taču es nebiju gaidījusi, cik ļoti šīs pārmaiņas stiprinās manas attiecības ar manu Glābēju. Es spēju labāk sajust Glābēja mīlestību pret sevi; es spēju skaidrāk saprast Viņa ieceri attiecībā uz mani un es spēju skaidrāk saskatīt apkārtējo cilvēku vajadzības.
Neļaujot selfijiem noteikt savu pašvērtību
Es vienmēr esmu zinājusi, ka esmu Dieva bērns un ka Viņš mani mīl. Dzīves grūtajos brīžos esmu sajutusi sava Glābēja mīlestību. Taču pārāk bieži es ļāvu sociālajiem tīkliem noteikt, kā es sevi redzu un ko par sevi domāju. Lai arī kā es centos sevi pārliecināt, ka idealizētie tēli sociālajos tīklos mani neietekmē, izrādījās, ka tie tomēr ietekmē gan. Samazinot sociālajos tīklos pavadīto laiku, es guvu garīgo mieru un klusumu, kas man bija nepieciešams, lai sadzirdētu Glābēju man sakām, ko Viņš pret mani jūt. Es neapzinājos, cik ļoti man pietrūka Viņa balss, līdz brīdim, kad radīju vairāk vietas Viņam manā dzīvē.
Es vienmēr esmu ticējusi glābšanas iecerei. Es zinu, ka šīs ieceres centrā ir Jēzus Kristus. Bet es arī ticu, ka Debesu Tēvam ir iecere katram no mums individuāli. Lerijs M. Gibsons, bijušais pirmais padomnieks vispārējā Jauno vīriešu prezidijā, mācīja: „Es zinu, ka Debesu Tēvam rūp katrs no mums personīgi un Viņam ir individuāls plāns mums, lai mēs piepildītu savu mūžīgo likteni.”1
Es pavadīju daudz laika ritinot sociālos tīklus, cenšoties uzzināt, kāds ir mans dzīves mērķis. Sociālajos tīklos es it kā sēdēju pirmajā rindā un vēroju, ko tik radošu un brīnišķīgu cilvēki vien nedarīja. Es daudz ko mācījos no šiem cilvēkiem, taču es aizvadīju daudz vairāk laika meklējot, nekā darot. Kopš esmu soli atkāpusies no sociālajiem tīkliem, es sajūtu vadību no Debesu Tēva — ko tieši Viņš vēlas, lai es darītu. Daudz kas no tā mani izbrīnīja un atšķīrās no manām gaidām, taču tas viss padarīja manu dzīvi bagātīgāku un pilnīgāku.
Glābējs nāca pasaulē, lai mums varētu būt dzīvība un lai mēs varētu dzīvot lielākā pārpilnībā (skat. Jāņa 10:10). Esmu pateicīga par to, ka Svētais Gars sniedz mums pamudinājumus, palīdzot mums iegūt bagātīgāku dzīvi.
Dzīve bez ekrāna
Glābējs redzēja tos cilvēkus, kurus citi neievēroja. Man patīk lasīt par to, kā Viņš kalpoja šādiem cilvēkiem un mācīja par viņu vērtību. Pavadot pārāk daudz laika sociālajos tīklos, es nespēju patiesi saredzēt cilvēkus manā dzīvē, manu ģimeni tai skaitā. Es sapratu, ja mani bērni nejutīs, ka es viņus pamanu, tad drīz vien viņi sāks meklēt citus avotus, kas liks viņiem justies vērtīgiem.
Mani pārsteidza, cik lielu mīlestību es izjutu pret saviem bērniem, kad biju vairāk klātesoša viņu dzīvē. Pēdējā gada laikā esmu iemīlējusi mātes lomu vairāk kā jebkad agrāk. Es iepazinu kaimiņus un kļuvu aktīvāka vietēja kopienā. Es atradu vairāk kalpošanas iespēju. Man likās, ka sociālie tīkli man palīdzēja būt informētai, taču realitātē es īsti nebiju klātesoša un nepamanīju apkārtējo cilvēku vajadzības.
Samazināt sociālajos tīklos pavadīto laiku — tas šķita neliels un vienkāršs solis, taču tas man ļāva manāmi vairot savu ticību un uzlabot savas attiecības ar manu Glābēju. Es zinu, ka Debesu Tēvs mūs mīl, Viņam ir iecere mums un Viņam ir nepieciešams, lai mēs pamanām Viņa bērnus.
Autore dzīvo Ņujorkā, ASV.