Visu cilvēku Glābējs, visu cilvēku evaņģēlijs

Jēzus Kristus evaņģēlijs ir „atjaunots šajās pēdējās dienās, lai apmierinātu katras tautas, cilts, valodas un tautības vajadzības uz šīs Zemes”.¹ Evaņģēlijs sniedzas pāri visām tautībām, šķērsojot visas kultūrrobežas, mācot, ka „visi ir vienādi Dieva priekšā” (2. Nefija 26:33).² Mormona Grāmata ir šīs patiesības brīnišķais apliecinājums.

Šis diženais pieraksts liecina par to, ka Kristus atceras visas tautas (skat. 2. Nefija 29:7) un parādīsies „visiem tiem, kas Viņam tic, … [un darīs] varenus darbus, zīmes un brīnumus cilvēku starpā” (2. Nefija 26:13). Šo vareno darbu, zīmju un brīnumu vidū ir evaņģēlija izplatīšana. Tamdēļ mēs sūtām misionārus visā pasaulē, lai liecinātu par šīm labajām ziņām. Mēs arī dalāmies evaņģēlijā ar saviem apkārtējiem. Atjaunoto priesterības atslēgu pielietošana dzīvo un mirušo labā nodrošina to, ka evaņģēlija pilnība galu galā būs pieejama katram mūsu Debesu Vecāku dēlam un meitai — gan tiem, kas dzīvojuši pagātnē, gan tiem, kas dzīvo tagadnē vai dzīvos nākotnē.

Evaņģēlija būtība — ikviena pravieša un apustuļa, kurš jebkad ir bijis aicināts šim darbam, galvenais vēstījums ir tāds, ka Jēzus ir Kristus un ka Viņš ieradās pasaulē, lai visus svētītu. Kā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi — mēs paziņojam, ka Viņa izpērkošais upuris ir īstenots par visu pasauli.

Ceļojot pa pasauli, es intervēju visdažādākos Baznīcas locekļus. Es ar iedvesmu klausos, kā viņi izjūt Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas svētības savā dzīvē, arī atzīstot, ka pagātnē bija grēkojuši. Cik gan tas ir brīnišķīgi, ka Viņa īstenotās Izpirkšanas attīrošais mierinājums mums ir vienmēr pieejams!

„Ir jātiek veiktai Izpirkšanai,” paziņoja Amuleks, „vai arī visai cilvēcei vajadzēs nenovēršami iet bojā.” Citādi mēs visi uz mūžu būtu „krituši un zuduši, ja … nebūtu Izpirkšanas”, kuras īstenošanai bija jābūt „bezgalīgam un mūžīgam upurim”. „Tādēļ nevar būt nekā, kas būtu mazāk nekā bezgalīga Izpirkšana un kas būtu pietiekami par pasaules grēkiem” (Almas 34:9, 10, 12).

Diženais pravietis Jēkabs arī mācīja, ka „nāve ir nākusi pār visiem cilvēkiem, … ir vajadzīgs augšāmcelšanās spēks”, kas mūs atvestu Dieva klātbūtnē (2. Nefija 9:6).

Bija nepieciešams pārvarēt grēku un nāvi. Tā bija Glābēja misija, ko Viņš drošsirdīgi paveica visu Dieva bērnu labā.

Attēls

Kristus Ģetzemanē

Gethsemane [Ģetzemane], Dž. Kērks Ričardss, pavairot aizliegts

Mūsu Glābēja upuris

Savā pēdējā naktī uz šīs Zemes Jēzus Kristus iegāja Ģetzemanes dārzā. Tieši tur Viņš nometās ceļos, olīvkoku ieskauts, un sāka iegrimt dziļās ciešanās, ko ne jūs, ne es nekad nepazīsim.

Tur Viņš sāka uzņemties uz Sevis pasaules grēkus. Viņš izjuta katru sāpi, bēdu un visus sirdsēstus, un Viņš panesa visas mokas un ciešanas, ko piedzīvojat jūs, es un ikviena dvēsele, kas jebkad ir dzīvojusi vai dzīvos. Šīs ārkārtīgās un bezgalīgās ciešanas „lika [Viņam], … lielākajam no visiem, trīcēt aiz sāpēm un asiņot katrā porā, un ciest gan miesā, gan garā” (Mācības un Derību 19:18). Vienīgi Viņš to varēja paveikt.

Pēc tam Jēzus tika aizvests uz Golgātu un sists krustā — pašā traģiskākajā un netaisnīgākajā brīdī, kādu vien šīs pasaules vēsture ir pieredzējusi. Neviens nevarēja atņemt Viņam dzīvību. Kā Dieva Vienpiedzimušajam Dēlam — Viņam bija vara pār fizisko nāvi. Viņš varēja vērsties lūgšanā pie Sava Tēva, un eņģeļu leģioni būtu nonākuši lejā, lai uzveiktu Viņa mocītājus un parādītu Viņa varu pār visām lietām. „Bet kā tad raksti lai piepildītos?” Jēzus vaicāja Savā nodevības brīdī. „Jo tam tā būs notikt.” (Mateja 26:54.)

Aiz pilnīgas paklausības Savam Tēvam un pilnīgas mīlestības pret mums Jēzus labprātīgi atdeva Savu dzīvību un īstenoja bezgalīgo un mūžīgo Izpirkšanas upuri, kas stiepjas caur laikiem līdz pat mūžībai.

Jēzus Saviem apustuļiem deva uzdevumu — turpināt Viņa darbu pēc Viņa nāves. Kā gan viņi to spēja? Daži no viņiem bija vien vienkārši zvejnieki, un neviens netika apmācīts sinagogās, kā sludināt. Tobrīd šķita, ka Kristus Baznīca ir nolemta iznīcībai. Taču apustuļi atrada spēku, lai panestu savu aicinājumu un veidotu pasaules vēsturi.

Kur radās tāds spēks no šķietamām vājībām? Anglikāņu baznīcas vadītājs un pētnieks Frederiks Farārs teica: „Pastāv viena un tikai viena iespējamā atbilde — augšāmcelšanās no mirušajiem. Visas šīs straujās pārmaiņas bija iespējamas, pateicoties Kristus augšāmcelšanās spēkam.”⁴ Būdami Tā Kunga augšāmcelšanās liecinieki, apustuļi zināja, ka nekas nespēj apstādināt šī darba virzību. Viņu liecība bija atbalstošā spēka avots tam, ka agrīnā Baznīca pārvarēja visas grūtības.

Šajā Lieldienu laikā es, viens no Viņa ordinētajiem lieciniekiem, paziņoju to, ka kādā skaistā, agrā Svētdienas rītā Tas Kungs, Jēzus Kristus, cēlās augšā no mirušajiem, lai mūs stiprinātu un lauztu nāves saites par ikvienu no mums. Jēzus Kristus dzīvo! Pateicoties Viņam, nāve — tās nav mūsu beigas. Augšāmcelšanās ir Kristus visaptverošā dāvana, ko Viņš sniedza par brīvu mums visiem.

Attēls

Kristus un Marija Magdalēna pie kapa

Christ and Mary at the Tomb [Kristus un Marija pie kapa], Džozefs Brikijs

Nāciet pie Kristus

Jēzus Kristus evaņģēlijs un Viņa īstenotā Izpirkšana ir dota ikvienam, patiesi katram. Vienīgais veids, kā mēs pilnībā saņemam Glābēja Izpirkšanas upura svētības, ir individuāli pieņemot Viņa aicinājumu — „Nāciet šurp pie Manis” (Mateja 11:28).

Mēs nākam pie Kristus, pielietojot ticību Viņam un nožēlojot grēkus. Mēs nākam pie Viņa, kad tiekam kristīti Viņa vārdā un saņemam Svētā Gara dāvanu. Mēs nākam pie Viņa, kad ievērojam baušļus, saņemam priekšrakstus, godājam derības, kalpojam un gūstam pieredzes templī, un dzīvojam tā, kā to dara Kristus mācekļi.

Dažkārt jūs piedzīvosiet mazdūšības un vilšanās brīžus. Jūsu sirds var izjust sāpes, domājot par sevi vai kādu no saviem mīļajiem. Jūs varat sajust citu cilvēku grēku smago nastu. Pieļautās kļūdas, iespējams, pat nopietnas kļūdas, var raisīt jūsos bailes par to, ka esat zaudējuši mieru un laimi uz mūžīgiem laikiem. Šādos brīžos atcerieties, ka Glābējs ne vien paceļ grēka nastu, bet arī „izcie[ta] visādas sāpes un ciešanas, un kārdinājumus” (Almas 7:11), tai skaitā jūsu! Tā kā Viņš personīgi cieta jūsu dēļ, Viņš zina, kā palīdzēt personīgi jums, ja jūs pieņemat Viņa aicinājumu, kas var mainīt dzīvi, un tas ir: „Nāciet šurp pie Manis!”

Jēzus Kristus skaidri pauda, ka visiem Debesu Tēva bērniem ir vienlīdzīgas tiesības uz Viņa evaņģēlija un Izpirkšanas svētībām. Viņš mums atgādina, ka „visiem cilvēkiem ir vienādas priekšrocības un nevienam netiek liegts” (2. Nefija 26:28).

„Viņš aicina visus nākt pie Viņa un baudīt Viņa labestību; un Viņš nevienam neliedz nākt pie Viņa, nedz baltam nedz melnam, nedz vergam nedz brīvam, nedz vīram, nedz sievai” (2. Nefija 26:33).

„Viņš aicina visus nākt” — tas nozīmē katru no mums! Mums nevajadzētu dot sev vai citiem virspusīgus apzīmējumus vai veidot mākslīgas atšķirības. Mums nekad nevajadzētu celt šķēršļus Glābēja mīlestībai vai domāt, ka mēs vai citi esam Viņam nesasniedzamā attālumā. Kā esmu teicis iepriekš: „Tas nav iespējams, ka [kāds] nogrimtu vietā, kur neiespīdētu Kristus bezgalīgās Izpirkšanas gaisma.”⁵

Tā vietā, kā mēs ar māsu Holandi mācījām vien dažus mēnešus pirms viņas aiziešanas mūžībā, mums ir pavēlēts, lai mums „būtu žēlsirdība, kas ir mīlestība” (2. Nefija 26:30).⁶ Šādu mīlestību Glābējs mums parāda, „jo Viņš nedara neko, kā vien to, kas nāk par labu pasaulei; jo Viņš mīl pasauli pat tā, ka atdod Savu paša dzīvību, lai Viņš varētu visus cilvēkus vilkt pie sevis” (2. Nefija 26:24).

Es liecinu, ka Jēzus Kristus evaņģēlijs un Viņa īstenotā Izpirkšana ir visiem cilvēkiem. Es lūdzu, kaut jūs ar prieku pieņemtu svētības, ko Viņš sniedz!