„Piederības sajūta”, Liahona, 2024. g. marts.
Jaunajiem pieaugušajiem
Piederības sajūta
Mēs varam rast savu piederības sajūtu, kad veidojam ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu nozīmīgas attiecības.
Mākslas darba fragments no Glory in Degrees [Godības pakāpes], Annija Henrija Neidere
Ikviens no mums piedzima ar iekšēju vajadzību pēc piederības. Dabiskā veidā mēs tiecamies pēc šīs piederības sajūtas saskarsmē ar saviem ģimenes locekļiem, draugiem, darbabiedriem, bīskapijas locekļiem un citiem cilvēkiem mūsu dzīvē. Šķiet, ka mūsu sirds piedzīvo debesu ilgas pēc dziļas un pastāvīgas piederības sajūtas.
Jūs un es bijām un joprojām esam daļa no mūsu Debesu Tēva mūžīgās ģimenes — sen, vēl pirms ierašanās šeit, uz Zemes. Svētajos Rakstos ir teikts, ka mēs esam „svešinieki un piemājotāji virs zemes” (Ebrejiem 11:13; Mācības un Derību 45:13). Atstājot mūsu debesu mājas un nonākot pasaulē, kurā valda apjukums, vientulība un sirdssāpes, mēs varam sajusties kā klejotāji, kas ilgojas pēc savām mūžīgajām mājām un attiecībām.
Ja kādreiz esat izjutuši nelielas ilgas pēc mājām, iespējams, tas ir tāpēc, ka mūsu patiesās mājas un identitāte ir piesaistīta mūsu Debesu Tēvam un Glābējam, Jēzum Kristum. Tieši tāpēc ir tik svarīgi saglabāt ar Viņiem dziļu saikni. Kad mūsu derību attiecībās esam ar Viņiem saistīti, mēs atrodam patiesu piederības sajūtu, pēc kuras ilgojas mūsu gars.
Mūsu derību attiecības ar Dievu
Mūsu rīcība un mūsu domas atspoguļo attiecības, kuras mums ir vērtīgas. Šis princips attiecas arī uz mūsu derību attiecībām ar mūsu Debesu Tēvu un Glābēju.
Kad mēs augstu vērtējam mūsu derību attiecības ar Dievu, viss mainās. Tā vietā, lai ļautos pasaules ietekmei, mēs ļaujam Viņam mūs ietekmēt un kļūstam Viņam līdzīgāki. Mūsu dzīve sāk iegūt lielāku nozīmi, garīgu stabilitāti un spēku. Pēkšņi „piederība” pārspēj mirstīgās pasaules „piederību” — mūsu izpratnē.
Kad mēs priekšplānā izvirzām šīs derību attiecības ar Dievu, tad maznozīmīgie pasaules traucēkļi zaudē varu pār mums, un mēs atrodam patiesu personīgo mieru un piederību. Pasaulē, kurā bieži nav nekas par brīvu, mūsu Debesu Tēvs mīloši dāvā Savas derību svētības, neatkarīgi no mūsu statusa šajā pasaulē (skat. 2. Nefija 9:50–51).
Prezidents Rasels M. Nelsons sniedza skaistu mācību, proti, „tiklīdz mēs noslēdzam derību ar Dievu, mēs uz visiem laikiem atsakāmies būt neitrāli. Dievs neatstās novārtā attiecības ar tiem, kas ar Viņu ir izveidojuši šādu saikni. Patiesībā visiem tiem, kas ir noslēguši derību ar Dievu, ir pieejama īpaša mīlestība un žēlastība.”1
Mēs nosakām, vai mums ir tuvas attiecības ar Dievu, Viņš attiecībā pret mums ir vienmēr nemainīgs, taču mums ir jāizvēlas būt nemainīgiem attiecībā pret Viņu. Un šī dievišķā izvēle gan dod spēku, gan dāvā brīvību! Šī izvēle mūs atbrīvo no maldu pieņēmumiem par to, kas mēs esam, un no pasaulīgo gaidu ierobežojošajām važām.
Un, kad mēs atrodam šo piederības sajūtu Debesu Tēvam, mēs varam paraudzīties un saskatīt citus tādā gaismā, kādā redz Viņš. Kad es saprotu, ko Viņš izjūt pret mani, es labāk saprotu, ko Viņš izjūt pret jums, un mana spēja un vēlme sniegties pretī un sapulcināt citus kļūst spēcīgāka.
Navū templis saulrietā, Maksa D. Vīvera attēlojums
Derības paver ceļu uz svētībām
Debesu Tēvs un Jēzus Kristus vēlas, lai mēs noslēgtu ar Viņiem derības un lai tādējādi Viņi varētu mūs svētīt mums nepieciešamajos veidos un mūs izmainīt tā, lai mēs varētu atgriezties Viņu klātbūtnē.
Es vēlos jūs aicināt apmeklēt Tā Kunga namu, cik bieži vien iespējams. Kad es apņemos to apmeklēt bieži un ar nolūku, es saņemu ateplu no pasaules, un manas domas un iekšējā būtība ir pacilāta.
Ievērojot savas derības, mēs saņemam priesterības spēku, kas paver ceļu uz Glābēja īstenotās Izpirkšanas svētībām mūsu dzīvē. Šīs svētības ietver dziedināšanu, vadību, aizsardzību, palīdzību, spēku, mieru, redzējumu un prieku. Debesu Tēvs vēlas mūs ar to visu svētīt mūsu derību attiecībās.
Ja jūs vēl neesat saņēmuši tempļa svētības, es jūs aicinu studēt tempļa svētības, priesterības spēku, derības un to, ko Dievs vēlas jūsu labā. Negaidiet, lai saņemtu Viņa atvieglojumu, spēku un mīlestībā sniegto palīdzību.
Prezidents Nelsons teica:
„Es jūs mudinātu negaidīt līdz laulībai, lai saņemtu endaumentu Tā Kunga namā. Sāciet jau tagad mācīties un pieredzēt to, ko nozīmē — būt apbruņotiem ar priesterības spēku.
Katram no jums, kurš ir noslēdzis tempļa derības, es lūdzu — ar lūgšanu un neatlaidību tiecieties izprast tempļa derības un priekšrakstus. Garīgās durvis atvērsies. Jūs iemācīsieties, kā atvērt priekškaru starp Debesīm un Zemi, kā lūgt, lai Dieva eņģeļi jūs apmeklē, un kā labāk saņemt vadību no Debesīm. Jūsu uzcītīgās pūles spēcinās un nostiprinās jūsu garīgo pamatu.”2
Piederība caur grēku nožēlošanu
Nemitīga grēku nožēlošana ir vēl viens skaists un spēcīgs paņēmiens, kā tuvināties Debesu Tēvam un Jēzum Kristum. Bieži vien mēs kļūdaini uzskatām: ja mēs daudz nožēlojam grēkus, tad esam no Viņiem attālinājušies. Taču patiesībā ir tieši pretēji!
Grēku nožēlošana jūs neattālina no Viņiem, tā jūs tuvina Viņiem!
Jūs varat rast lielāku piederības sajūtu un dziļākas attiecības ar Viņiem caur saviem pūliņiem griezties pie Viņiem, lai saņemtu palīdzību un piedošanu.
Katram no mums varētu šķist, ka mēs esam tālu no pilnības, taču, manuprāt, Debesu Tēvam tas rūp mazāk par mūsu vēlmi un pūliņiem mēģināt atkal. Viņš mūs mīl, Viņš zina, kurp mēs dodamies, un Viņš ar mīlestību mūs vadīs pa šo ceļu.
Lai apzinātos savas vājības un kļūdas, mums ir jāparāda sava ievainojamība, taču, nožēlojot grēkus, mēs aicinām Debesu Tēvu būt mums līdzās, kad esam viegli ievainojami. Atrodoties tuvumā, Viņš var mums izrādīt Savu mīlestību un sniegt nepieciešamo dziedināšanu, piedošanu un drošību. Tieši caur šo saikni ar Dievu mēs nostiprinām paļaušanos, rodam iedrošinājumu un patiesu piederību.
The Creation [Radīšana], Annija Henrija Neidere
Tiecoties pēc labāka dzīves redzējuma
Mūsu dzīves redzējums var stiprināt mūsu piederības sajūtu Tā Kunga Baznīcai. Mēs varam izvēlēties tādu dzīves redzējumu, lai mūsu rīcība palīdzētu mūsu bīskapijai, Palīdzības biedrībai vai elderu kvorumam kļūt par mīlestības pilnu vietu, kur piederēt. Kad mēs palīdzam citiem rast piederību, mēs patiesībā palīdzam paši savai piederības sajūtai.
Tā kā jūs esat Dieva bērni, jūs iederaties, neskatoties uz to, kā citi vai jūs paši sevi uztverat. Debesu Tēva laimes iecere ir paredzēta jums, un jums tajā ir svarīga loma. Katrs no jums unikālā veidā ir spējīgs sniegt ieguldījumu un piederēt Dieva valstībai, neskatoties uz savu ģimenes stāvokli, izglītību vai izcelsmi.
Man prātā atkal un atkal ir nākusi doma, ka jēdzieni „jaunie neprecētie pieaugušie”, „jaunie pieaugušie” un „neprecētie pieaugušie” neraksturo to, kas jūs patiesībā esat. Tie ir demogrāfiski jēdzieni, kas palīdz raksturot vecumu un ģimenes stāvokli, taču tie pienācīgi neraksturo patieso, mūžīgo identitāti, mērķi un spējas.
Apzīmējumi vai salīdzinājumi var ierobežot to, kā mēs redzam paši sevi, mūsu vērtību un potenciālu Dieva valstībā. Patiesība ir tāda, ka jūs esat Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi. Jūs esat noslēguši derības ar Dievu. Jums ir pieejams Viņa priesterības spēks. Jūs esat Palīdzības biedrības vai elderu kvoruma locekļi. Kā prezidents Nelsons mācīja, jūs esat Dieva bērni, derības bērni un Jēzus Kristus mācekļi. Pirmkārt un galvenokārt, tie jūs patiesībā arī esat, un tieši tas „vedinā[s] jūs pie mūžīgās dzīves iemantošanas Dieva celestiālajā valstībā”.3
Evaņģēlijs tika atjaunots caur pravieti Džozefu Smitu, kurš bija jauno pieaugušo vecumā. Tā ir spēcīga doma, ko apdomāt. Debesu Tēvs un Jēzus Kristus uzticēja pravietim un viņa līdzgaitniekiem viņu vecumā atjaunot Baznīcu. Dievs arī uztic jums būt par daļu no šī diženā darba pēdējās dienās.
Ja jūs vēlaties zināt, kas jūs esat un vai esat mīlēti un novērtēti, vaicājiet savam Debesu Tēvam. Viņš vienmēr jums pastāstīs patiesību par jums. Viņš jums palīdzēs ieraudzīt sevi tā, kā Viņš jūs redz — ar varenām spējām un mīlestību. Viņš var sniegt vadību, lai jūs gūtu tik lielas iespējas un izaugsmi, par ko jūs pat nevarat iedomāties!
Kaut mēs visi varētu saredzēt viens otru un paši sevi, par pamatu ņemot nevis vecumu vai ģimenes stāvokli, bet gan vienojošās īpašības: mēs visi ievērojam derības, esam Jēzus Kristus mācekļi, draugi, brāļi un māsas, Dieva dēli un meitas! Un tieši šajās lomās un attiecībās mēs atradīsim un iemantosim patiesāko piederības sajūtu.