„Droši vadīti turp, kur mums ir jānokļūst”, Liahona, 2024. g. marts.
Nāciet, sekojiet Man!
Droši vadīti turp, kur mums ir jānokļūst
Glābējs apbrīnojamos veidos mums nemitīgi palīdzēs mūsu ceļojumā.
Kad man bija 12 gadi, mana ģimene pārcēlās no subtropu Honkongas uz vietu, kur valdīja aukstas, man neierastas ziemas. Drīz vien mani uzaicināja pirmajā ziemas pārgājienā ar bīskapijas jaunajiem vīriešiem.
Pārgājiena dienā es saģērbos tik silti, cik varēju. Dodoties augšup pa līkumaino kalnu ceļu, es ar sajūsmu vēroju, kā krītošais sniegs pārklāja zemi. Es biju nepiemēroti apģērbies šim apvidum un šiem laikapstākļiem, un man bija grūti turēties līdzi savai grupai. Es teicu, lai viņi iet uz priekšu, bet es pievienošos tiem, kuri, manuprāt, gāja aiz mums.
Turpinot iet savā tempā, man samirka apģērbs un kurpes, manas rokas, kājas un seja kļuva nejūtīgas. Tad sāka tik spēcīgi snigt, ka es vairs nevarēju saskatīt ceļu. Kad kādu laiku biju klīdis, es atskārtu, ka biju apmaldījies, vientuļš un neziņā, vai kāds apjauta, ka biju pazudis.
Dažkārt dzīves ceļojumā mēs jutīsimies nesagatavojušies, pazuduši vai atstāti novārtā. Mēs varam pazaudēt virziena sajūtu un vairs neredzēt ceļu mums priekšā. Var likties, jo vairāk mēs cenšamies virzīties uz priekšu, jo tālāk esam no mūsu galamērķa. Var parādīties vilšanās, un vilinošs kļūst kārdinājums padoties.
Taču galu galā Glābējam Jēzum Kristum ir vara vadīt mūsu soļus, piecelt mūs, kad paklūpam (skat. Psalmu 37:23–24), un sniegt mums atelpu (skat. Mateja 11:28), dziedinājumu (skat. Jesajas 53:5; Almas 15:8; Mācību un Derību 42:48), pārliecību (skat. Mācības un Derību 121:45) un mieru (skat. Mosijas 4:3; Almas 38:8; Mācības un Derību 19:23). „Tuvojieties Man,” Viņš teica, „un Es tuvošos jums; meklējiet uzcītīgi Mani un jūs atradīsit Mani” (Mācības un Derību 88:63). Tuvākais ceļš ne vienmēr ir skaidrs, taču mēs varam sekot Glābējam ar ticību tam, ka mūsu ceļojums beigsies skaisti un ar triumfu, jo Viņš mūs droši vadīs turp, kur mums ir jānokļūst.
Mēs varam vienmēr raudzīties uz Jēzu Kristu, jo Jēzus Kristus ir „ceļš, patiesība un dzīvība” (Jāņa 14:6).
Pareizais ceļš mūsu ceļojumā
Šogad studējot Mormona Grāmatu, mēs esam sekojuši Lehija un viņa ģimenes ceļojumam uz apsolīto zemi. Padomājiet, ko Lehija ģimene izcieta šī ceļojuma laikā:
-
izsmieklu par ticēšanu un sekošanu praviešiem;
-
ierasto ērtību iemainīšanu pret nezināmiem apstākļiem tuksnesī;
-
ceļošanu bez skaidra attāluma, mērķa un ilguma;
-
badu, bēdas, slimības un nāvi;
-
sarežģītus uzdevumus, dažkārt neizprotot, kāpēc tie doti vai kā tos paveikt;
-
neveiksmes, kavēkļus, nesaskaņas un vilšanos;
-
sarežģītus apstākļus mazu bērnu audzināšanā.
Mēs arī pamanījām, kā šī ceļojuma laikā Tas Kungs viņiem nemitīgi palīdzēja. Viņš sniedza:
-
pravietisku vadību un personīgu atklāsmi;
-
Svētos Rakstus, kas ietver apsolītās svētības un derības;
-
ģenealoģijas pierakstus un ģimenes vēsturi;
-
jaunus rīkus un paņēmienus, kā apmierināt viņu vajadzības;
-
lielāku spēju izturēt grūtības;
-
gudrību un norādījumus, lai paveiktu neparastus uzdevumus;
-
Liahonu (rīku, kas viņiem palīdzēja orientēties to ceļojumā) un
-
drošību un aizsardzību viņu ģimenēm.
Gluži kā Lehija ģimenei, arī mūsu ceļojumā neiztikt bez izaicinājumiem un upuriem. Līdzīgi Glābējs apbrīnojamos veidos mums nemitīgi palīdzēs. Nefijs mācīja: „Patiesais ceļš ir ticēt Kristum … ar visu jūsu spēku, prātu un izturību, un visu jūsu dvēseli” (2. Nefija 25:29). Ja mēs izvēlamies ticību Jēzum Kristum, pazemīgi pieņemam Viņa vārdu un iemantojam drosmi rīkoties, mēs gūsim prieku un svētības, neskatoties uz grūtībām, ar kurām saskaramies. Ceļojuma laikā mēs gūsim pārliecību, ka mēs varam paveikt to, ko Viņš vēlas, lai mēs darītu (skat. 1. Nefija 3:7).
Tālāk ir uzskaitīti daži no daudzajiem veidiem, kā Glābējs turpina mums palīdzēt.
The Dawning of a Brighter Day [Gaišākas dienas rītausma], Saimons Djūvijs
Viņš dāvā mums Savu doktrīnu
Jēzus Kristus zina „galu kopš sākuma” (Ābrahāma 2:8). Viņš arī „šauro taku nosprauda, šis ceļš mūs aizvedīs”.1 Viņa doktrīna, ko Svētajos Rakstos pazīstam kā Kristus mācību, ir ceļš, pa kuru mums visiem ir jāiet, lai taptu izglābti un pestīti.
Mums ir nemitīgi jāturpina pielietot ticību Jēzum Kristum, regulāri jānožēlo grēki, jātop kristītiem, jāsaņem Svētā Gara dāvana, jānoslēdz derības un jācenšas pēc iespējas labāk pastāvēt līdz galam. Pretī mums tiek solīta piedošana, cerība un mūžīgā dzīve. (Skat. 2. Nefija 31:2–20.)
Pasaulē, kur takas iet dažādos virzienos un ceļi nav noteikti, Kristus doktrīna sniedz skaidru virzienu, kuram mēs varam sekot, paliekot uz pareizā ceļa (skat. 2. Nefija 31:21).
Viņš sniedz mums mierinājumu
Pateicoties Glābēja Izpirkšanas upurim, Viņš zina, ko nozīmē būt patiesi vientuļam un pamestam. Viņš arī pilnībā zina, kā sniegt mums mierinājumu. Viņš teica: „Jūsu sirdis lai neiztrūkstas” (Jāņa 14:1) un „Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums” (Jāņa 14:18).
Tiem, kas Viņam tic, Glābējs ir apsolījis Aizstāvja dāvanu, kas ir Svētais Gars. Viņš teica, ka Aizstāvis „jums visu mācīs un atgādinās jums visu” (Jāņa 14:26).
Viņš mums nodrošina Dieva vārdu
Caur Jēzus Kristus evaņģēlija atjaunošanu mūsdienās Tas Kunga mums ir devis senos un pēdējo dienu Rakstus, kas ietver Dieva vārdu. Nefijs mācīja: „Tie, kas paklausīs Dieva vārdam un stingri turēsies pie tā, … nekad neies bojā” (1. Nefija 15:24).
Ja mēs ik dienu baudīsim Dieva vārdu, mēs iegūsim aizsardzību un vadību, lai daudz bagātīgāk sajustu Dieva mīlestību. Viņa vārds izgaismo mūsu ceļu (skat. Psalmu 119:105) un „pateiks [mums] visu, kas [mums] jādara” (2. Nefija 32:3).
Viņš mūs vada caur Saviem kalpiem — praviešiem un apustuļiem
Jēzus Kristus ir aicinājis praviešus un apustuļus, lai mums palīdzētu. Viņu padomi un mācības ir paredzētas mums mūsu dienās. Ja gadījumā jūs savā ceļojumā jūtaties apmaldījušies vai dezorientēti, jums varētu būt noderīgi apdomāt šos trīs jautājumus:
-
Kā Tas Kungs ir mani sagatavojis caur praviešu un apustuļu vārdiem pārbaudījumiem, kurus es piedzīvoju?
-
Ko pravieši un apustuļi mani aicina darīt šodien, lai pārvarētu izaicinājumus nākotnē?
-
Kā es rīkojos šobrīd saskaņā ar praviešu aicinājumiem?
Apdomājot šos jautājumus, mēs varam redzēt, cik svarīga ir praviešu un apustuļu vadība. Mēs varam labāk saklausīt Tā Kunga balsi un pamanīt, kā Viņš mums nemitīgi palīdz. Ja mēs izvēlamies, tad mēs varam ieklausīties praviešos un apustuļos, rast vadību un labklājību, un aizsardzību ceļā, kas mūs aizved atpakaļ pie Debesu Tēva un Viņa Dēla, Jēzus Kristus.
Elders Tajs Kalifornijas Sjeranevadas kalnu nogāzē ap 1988. gadu. Notikumi stāstā, kurā viņš dalījās, norisinājās 1984. gadā uz Beidenpovela kalna Sangabriela kalnos Kalifornijā.
Fotogrāfija publicēta ar autora laipnu atļauju
Ticība virzīties uz priekšu
Apmaldījies, nosalis un vientuļš uz tā sniegotā kalna pirms daudziem gadiem, es kritu izmisumā. Nezinādams, ko citu darīt, es nometos ceļos uz nesen kritušā sniega un lūdzu Debesu Tēvam pēc palīdzības. Es pastāstīju Viņam par savu sarežģīto situāciju un bailēm un lūdzu, lai kāds mani atrastu un izglābtu.
Kad piecēlos pēc savas lūgšanas, sniegs man apkārt bija atkāpies, skaists un rāms klusums valdīja starp kokiem. Šo mieru pārtrauca čaboņa, ko dzirdēju tuvējos krūmos. Tad parādījās divi vecāki zēni. Viņi jau bija sasnieguši virsotni, un tā vietā, lai sekotu takai, viņi nolēma nošļūkt lejā no kalna. No visām iespējamām vietām viņi nošļūca tieši tur, kur biju es!
Kad viņi man vaicāja, ko es te daru, es viņiem pastāstīju, ka esmu apmaldījies. Viņi aicināja mani pievienoties, un kopā mēs droši nošļūcām lejā, sasniedzot kalna pakāji. Vēlāk mēs satikām arī pārējos no mūsu grupas.
Kaut mēs spētu saredzēt, kā Glābējs iet mums līdzās un aktīvi palīdz, kamēr mēs virzāmies uz priekšu mūsu personīgajos ceļojumos ar ticību, nodošanos un izturību. Jēzus Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība. Kaut mūsu ticība Viņam nestu mieru mūsu prātam un prieku mūsu ceļojumā!