„Lūdzu, saudzē mammas dzīvību”, Liahona, 2024. g. marts.
Pēdējo dienu svēto balsis
Lūdzu, saudzē mammas dzīvību
Es biju nobijusies, kad manai mātei bija nepieciešama atvērtas sirds operācija, taču kāda uzticīga Sākumskolas skolotāja man mācīja lūgt.
Kristija Gerlača un viņas māte
Fotogrāfija publicēta ar autores laipnu atļauju
Kad man bija 10 gadi, manu māti piemeklēja nopietna sirdslēkme. Viņa aizvadīja slimnīcā vairākas nedēļas, cīnoties par savu dzīvību.
Šajā laikā pie manis uz mājām reizi nedēļā nāca māsa Elēna Džonsone. Es biju tikko sākusi apmeklēt Sākumskolu, un man bija visai ierobežota izpratne par evaņģēliju. Katru nedēļu māsa Džonsone sniedza man savu liecību un runāja par lūgšanu. Viņa man mācīja: ja es lūgšu, Debesu Tēvs atbildēs.
Pēc dažām nedēļām mammas veselība pasliktinājās. Viņai bija bojāts sirds vārstulis, kuram bija nepieciešama korekcija. Ārsts teica, ka bez eksperimentālās operācijas viņa nomirs. Taču viņas atlabšanas iespējas bija vien 50/50.
1960-to gadu sākumā atvērtās sirds operācija bija jauna un riskanta procedūra. Ķirurgi plānoja atvērt mammas krūškurvi līdz pat mugurkaulam un caur atvērto krūškurvi piekļūt viņas sirdij. Daudzi pacienti šādā operācijā neizdzīvoja. Es biju satraukta un nobijusies par to, ka mana māte varētu nomirt.
Tētis lielākoties strādāja vai atradās slimnīcā kopā ar mammu. Mana vecākā māsa Pema rūpējās par manu brāli un mani. Naktīs es jutos vientuļa un nobijusies, taču es domāju par to, ko māsa Džonsone man bija mācījusi par lūgšanu. Es bieži biju nometusies ceļos pie savas gultas un raudāju, lūgdama Debesu Tēvam, lai Viņš saudzē mammas dzīvību.
Kādas šādas raudošas lūgšanas laikā es sajutu lielu mieru un pārstāju raudāt. Es sajutu, ka viss būs labi. Es sajutu iedrošinājumu, ka mana māte dzīvos un redzēs mani izaugam un ka man nav jāsatraucas. Es nedzirdēju balsi un neredzēju vīziju, taču piedzīvoju klusas, mierīgas sajūtas. Es par tām nešaubījos. Debesu Tēvs bija atbildējis uz manu lūgšanu, un es to zināju!
Aleksa Nabauma ilustrācija
Mamma pārdzīvoja to operāciju. Lielāko savas dzīves daļu viņa bija vārga un slimīga, taču Debesu Tēvs bija uzklausījis manu lūgšanu un saudzējis viņas dzīvību. Viņa dzīvoja un redzēja mani izaugam, apprecamies un audzinām bērnus.
Pēc vairākiem gadiem, kad prezidents Rasels M. Nelsons kļuva par apustuli, māte man pastāstīja, ka viņš bija sirds ķirurgs, kurš izglāba viņas dzīvību. Es viņam aizrakstīju pateicības vēstuli. Atbildot uz manu vēstuli, viņš pateicās par manu vēstuli un atzina Dieva palīdzību savā darbā.