Pēc eņģeļa Moronija norādījumu saņemšanas, kas tika doti četrus gadus pēc kārtas, jaunajam Džozefam Smitam tika uzticētas zelta plāksnes un viņš sāka tulkot Mormona Grāmatu. Martinam Herisam tika ļauts parādīt dažas no plāksnēm norakstītās rakstu zīmes un to tulkojumu profesoriem Ņujorkā. Pievērs uzmanību tam, cik nopietni Džozefs Smits uztvēra savu pienākumu rūpēties par šīm plāksnēm.
Džozefs savā jaunībā pieredz vērā ņemamus notikumus
Padomā par svarīgiem notikumiem tev zināmo pusaudžu dzīvē. (To skaitā var būt patriarhālās svētības saņemšana, izglītības iegūšana, pārmaiņas ģimenes dzīvē vai pat mīļoto cilvēku nāve.) Kādu svarīgu notikumu tu pats esi pieredzējis pēdējo gadu laikā? Kā tu domā, kādu iespaidu šis notikums ir atstājis uz tavu raksturu un turpmāko dzīvi?
Izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:55–58, pievēršot uzmanību svarīgajiem notikumiem, kas atgadījās Džozefa Smita dzīvē, pirms eņģelis Moronijs uzticēja viņam zelta plāksnes.
Tev būtu svarīgi zināt, ka šajā laikā nomira Džozefa vecākais brālis Alvins. Tam bija būtiska loma turpmāko atklāsmju saņemšanā, par kurām tu mācīsies citā mācību stundā (skat. M&D 137:1–6).
Vēl viens svarīgs notikums bija Džozefa kāzas ar Emmu Heilu. Runājot par sava dēla laulībām ar Emmu, pravieša māte Lūsija Maka Smita teica: „Mēs bijām apmierināti ar viņa izvēli. Mēs ne vien piekritām viņu laulībām, bet pieprasījām, lai viņš vestu viņu uz mājām un lai viņi dzīvotu kopā ar mums.” (History of Joseph Smith by His Mother, red. Preston Nibley [1958. g.], 93. lpp.)
Iztēlojies, ka tavs tēvs ir uzticējis tev pirmā Mormona Grāmatas izdevuma eksemplāru, kas mūsdienās maksā aptuveni 180 000 dolāru. Kā tu attiektos pret šo grāmatu, zinot tās vērtību? Kā tu attiektos pret to, zinot, ka tas ir pēdējais Mormona Grāmatas eksemplārs visā pasaulē?
Džozefam Smitam bija uzticēts kaut kas ļoti svarīgs. Studējot šo stāstu, padomā, ko tu varētu mācīties no šī piemēra. Izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:59, pievēršot uzmanību tam, kādas vērtslietas Džozefam uzticēja eņģelis Moronijs (tu varētu atzīmēt to savos Svētajos Rakstos).
Kāda atbildība Džozefam tika uzticēta saistībā ar šīm lietām? Pabeidz principu, kas rodams Džozefs Smits — Vēsture 1:59 un balstās uz apsolījumu, ko Moronijs deva Džozefam: Ja es uzņemšos atbildību un sargāšu to, ko Tas Kungs man devis, Viņš .
Te būs viens no variantiem, kā pabeigt šo teikumu: „… mani pasargās un palīdzēs”.
Attēls
Džozefs Smits saņem zelta plāksnes
Izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:60, pievēršoties tam, kas notika, kad Džozefs ieguva zelta plāksnes. Lasot pievērs uzmanību tam, kā Tas Kungs piepildīja Savu solījumu, redzot, ka Džozefs uzticīgi pilda viņam uzticēto uzdevumu.
Kad Moronijs bija uzticējis plāksnes Džozefam, tas sākotnēji paslēpa tās satrunējušā koka baļķī, aptuveni trīs jūdžu attālumā no savām mājām. Lai saprastu, kā Tas Kungs pasargāja Džozefu Smitu un palīdzēja viņam, kad tas no visa spēka centās gādāt par zelta plāksnēm, izlasi Džozefa Smita mātes stāstu par to, kas notika drīz pēc tam, kad Moronijs bija uzticējis viņam šīs plāksnes Kumoras kalnā:
Attēls
Lūsija Maka Smita
„Džozefs paņēma tās no savas slepenās vietas un, ietinis linu audeklā, palika tās zem rokas, un sāka ceļu uz mājām.
Pēc neliela attāluma veikšanas viņš nodomāja, ka drošāk būtu nogriezties no ceļa un doties caur mežu. Kādu gabalu ejot pēc nogriešanās no ceļa, viņš nonāca lielā vējgāzē, un, kad viņš lēca pāri kādam baļķim, kāds vīrs izlēca no aizmugures un stipri iesita viņam ar revolveri. Džozefs pagriezās apkārt un nogrūda viņu zemē, pēc tam skrēja, cik ātri vien spēja. Aptuveni pēc pusjūdzes viņam uzbruka vēlreiz — tādā pašā veidā kā iepriekš; viņš nogrūda šo vīru zemē, līdzīgi kā iepriekšējo, un atkal skrēja; un, pirms viņš sasniedza mājas, viņam uzbruka trešo reizi. Cīnoties ar pēdējo vīru, viņš izmežģīja savu īkšķi, taču to viņš ievēroja tad, kad bija māju tuvumā — kad viņš pārmetās pāri sētas stūrim, lai atgūtu elpu. Līdz ko spēja piecelties, viņš nāca uz mājām. Viņš bija gluži mēms no izbailēm un nogurdinošā skrējiena.” (History of Joseph Smith by His Mother, 108. lpp.)
Lai gan pasargāt zelta plāksnes nebija viegli, pievērs uzmanību tam, kā Dievs svētīja un stiprināja Džozefu Smitu, lai viņš varētu izpildīt savu pienākumu. Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma dod padomu par svētajiem pienākumiem, ko Tas Kungs ir uzticējis tev:
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Rīkojies gudri attiecībā uz to, ko Tas Kungs tev devis. Tā ir uzticība. …
Neieslīgsti bezrūpībā, bet raugi, lai savas dzīves laikā tu pieņemtos pilnīgā paklausībā. Es ceru, ka tu izrādīsi godbijību un cieņu pret svētām lietām, svētām vietām un svētiem pasākumiem gan savās domās, gan uzskatos, gan apģērbā, gan rīcībā.” („A Sense of the Sacred”, New Era, 2006. g. jūn., 31. lpp.)
Padomā par dažiem svētiem pienākumiem, ko Debesu Tēvs mums uzticējis, piemēram, par cieņpilnu attieksmi pret savu ķermeni, kristību un tempļa derībām, priesterības pilnvarām un pienākumiem, Baznīcas aicinājumiem, pienākumu stiprināt savu prātu un garu, ģimenes attiecībām un pienākumiem ģimenē, un mudinājumiem dalīties evaņģēlijā. Izvērtē, kā līdz šim esi rīkojies attiecībā uz to, kas tev uzticēts — atbildīgi vai bezrūpīgi un nevērīgi. Padomā, kādas svētības tu varētu saņemt, cenšoties cītīgāk veikt visus tev uzticētos, svētos pienākumus.
Pieraksti savā studiju dienasgrāmatā dažus no svētajiem pienākumiem, kas tev, tavuprāt, uzticēti, un svētībām, ko vari iegūt, uzcītīgi pildot šos pienākumus.
Lai redzētu, kā Tas Kungs turpināja svētīt Džozefu un Emmu Smitus par viņu uzticību, izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:61–62. Ar kādiem līdzekļiem Tas Kungs svētīja pravieti un viņa sievu šajā laikā?
Martins Heriss parāda no plāksnēm norakstītās rakstu zīmes profesoriem Ņujorkā
Iztēlojies, ka tev ir ļauts norakstīt dažas no zelta plākšņu oriģinālajām rakstu zīmēm. Ko tu ar šo kopiju darītu? Kā tu rīkotos, vēloties kādam draugam pierādīt, ka zelta plāksnes tik tiešām ir tik senas, kā tiki teicis?
Attēls
rakstu zīmes no zelta plāksnēm
Šajā bildē redzams uz zelta plāksnēm iegravēto rakstu zīmju paraugs. 1827. gadā Džozefs Smits norakstīja dažas no rakstu zīmēm uz kādas papīra lapas. Martins Heriss prasīja atļauju parādīt šīs rakstu zīmes profesoriem, kuri pārzināja senās valodas un seno civilizāciju kultūru. Iespējams, Martins domāja, ka profesoru atzinums par šo zīmju īstenumu palīdzēs pārliecināt sievu, kura neatbalstīja to, ka Martins palīdz Džozefam Smitam tulkošanas procesā. Iespējams, Martins Heriss cerēja arī, ka atzinums par šo zīmju īstenumu palīdzēs savākt naudu, kas nepieciešama Mormona Grāmatas izdošanai. Mēs nezinām, vai šeit attēlotā kopija ir tā pati, ko Martins Heriss parādīja profesoriem, jo kopumā tika veikti vairāki zīmju noraksti.
Džozefs Smits — Vēsture 1:63–65 ir rakstīts par Martina Herisa tikšanos ar profesoriem. Par šo notikumu pravietoja senais pravietis Jesaja. Izlasi šo Rakstu fragmentu un pēc tam izlasi arī Jesajas 29:10–12. (Tev būtu noderīgi izlasīt arī Jesajas 29. nodaļas ievadu PDS izdotajā Bībelē.) Lasot šos fragmentus, apkopo to saturu attiecīgajā tabulas ailē. Kad esi pabeidzis ierakstus abās tabulas ailēs, salīdzini Martina Herisa stāstu ar Jesajas pravietojumu un pieraksti uzietās līdzības savā studiju dienasgrāmatā.
Attēls
Džozefs Smits un Martins Heriss
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no Jesajas pravietojuma un Martina Herisa stāsta par rakstu zīmju parādīšanu profesoriem saistībā ar Dieva nākotnes redzējumu un Tā Kunga kalpu pravietojumiem?
Tu varētu pierakstīt šādu patiesu mācību līdzās Džozefs Smits — Vēsture 1:63–65: Tā Kunga kalpu pravietojumi piepildīsies. Vai vari atsaukt atmiņā kādu no prasmīgi pārzināmām rakstvietām, kur mācīts šis patiesais princips?
Kad Martins Heriss bija parādījis rakstu zīmes profesoram Antonam un Dr. Mičelam, viņš atgriezās Palmīrā ar jaunu apņemšanos palīdzēt Mormona Grāmatas publicēšanā.
Savā studiju dienasgrāmatā pāris teikumos pieraksti, ko tu apguvi šajā nodarbībā un kādēļ tas tev ir būtiski. Apsver iespēju dalīties savos pierakstos ar kādu no ģimenes locekļiem vai draugiem.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: