Mācības un Derību 69.–71. nodaļa

1831. gada oktobra beigās vai novembra sākumā Olivers Kauderijs tika nozīmēts aizvest Pavēļu Grāmatas manuskriptu no Ohaio uz Misūri. Viljamam V. Felpsam vajadzēja iespiest šo grāmatu savā tipogrāfijā Misūri. 1831. gada 11. novembrī Tas Kungs nozīmēja Džonu Vitmeru, lai tas ceļotu kopā ar Oliveru, un pavēlēja viņam turpināt savus pienākumus Baznīcas vēstures darbā (skat. M&D 69. nodaļu). Nākamajā dienā Tas Kungs nozīmēja sešus vīrus kalpot par atklāsmju pārvaldniekiem (skat. M&D 70. nodaļa). 1831. gada decembrī Tas Kungs pavēlēja pravietim Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam kalpot misijā, lai mazinātu nelabvēlīgo attieksmi pret Baznīcu un sagatavotu ceļu atklāsmēm un pavēlēm, kurām bija jātiek publicētām (skat. M&D 71. nodaļu).

Attēls

dārgakmeņi

Vai tev kādreiz kāds ir uzticējis parūpēties par kaut ko vērtīgu? Kas tas bija? Kā šī uzticēšanās ietekmēja tavas rūpes par vērtīgo lietu?

Izlasi Mācības un Derību 69. nodaļas ievadu un pasvītro, kas tika uzticēts Oliveram Kauderijam.

Ja šīs vērtīgās lietas būtu uzticētas tev, kā tu par tām parūpētos?

Izlasi Mācības un Derību 69:1–2 un uzzini, kādu padomu Tas Kungs deva attiecībā uz šīm vērtīgajām lietām.

Kāpēc, tavuprāt, bija gudri, ka par šīm vērtīgajām lietām parūpējas vairāk nekā tikai viens cilvēks?

Tas Kungs uzticēja Džonam Vitmeram vēl kādu svarīgu pienākumu, neskaitot palīdzību Oliveram Kauderijam atklāsmju un naudas nogādāšanā uz Misūri. Izlasi Mācības un Derību 69:3–8 un sameklē, kādu vēl pienākumu Tas Kungs deva Džonam Vitmeram. Tu vari pasvītrot to, ko atrodi.

Pārlasi, kas Mācības un Derību 47. nodaļā mācīts par Džona Vitmera iecelšanu Baznīcas vēsturnieka un pierakstu vedēja amatā.

1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

   1. Saskaņā ar Mācības un Derību 69:8, kāpēc bija svarīgi, lai Džons Vitmers pierakstītu Baznīcas vēsturi?

   2. Kāpēc šis varētu būt labs iemesls, lai tu pierakstītu savu personīgo vēsturi?

Tu vari pierakstīt šo principu savas Svēto Rakstu grāmatas lappuses malā: Tas Kungs sagaida, lai vēsture tiktu pierakstīta Baznīcas un jauno paaudžu labumam.

2. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

   1. Kā, tavuprāt, Baznīcas vēstures un personīgās vēstures pieraksti dod labumu Baznīcai?

   2. Kā tie var palīdzēt jaunajai paaudzei?

3. Izpildi vienu vai abus no tālāk sniegtajiem uzdevumiem un tad uzraksti savas pieredzes apkopojumu savā studiju dienasgrāmatā:

   1. Padomā par kādu stāstu no Baznīcas vēstures vai tavas ģimenes vēstures, kas tev kādreiz ir palīdzējis. Dalies šajā stāstā ar kādu ģimenes locekli vai draugu.

   2. Palūdz kādam no ģimenes locekļiem tev pastāstīt kādu ģimenes stāstu, kas viņam ir palīdzējis.

Arī pravietis Džozefs Smits pierakstīja savu personīgo vēsturi. Izlasi Mācības un Derību 70. nodaļas ievadu un pasvītro, ko Džozefa Smita vēsture atklāj par Mācību un Derībām.

Attēls

Mācības un Derību grāmatas vairākās valodās

4. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

   1. Kādu labumu Mācība un Derības dod pasaulei?

   2. Kādu labumu Mācība un Derības ir devušas tev?

Izlasi Mācības un Derību 70:1 un pievērs uzmanību sešiem nosauktajiem vārdiem. Pēc tam izlasi Mācības un Derību 70:2–4 un sameklē, kādu pienākumu Tas Kungs deva šiem sešiem vīriem.

Ko, tavuprāt, nozīmē frāze „atskaiti par šo pārvaldījumu Es prasīšu no viņiem” (M&D 70:4)? Lai gan pienākumi, ko Tas Kungs mums dod, var nebūt līdzīgi šo vīru pienākumiem, uz kādām domām šis princips mūs vedina attiecībā uz to, ko Tas Kungs no mums prasīs tiesas dienā?

No tā, ko tu mācījies šajos pantos, aizpildi tukšās vietas, lai pabeigtu šo principu: Tas Kungs mums prasīs par pienākumiem, ko Viņš mums ir uzticējis.

5. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

   1. Kā šis princips varētu ietekmēt to, kā mēs uztveram Baznīcas aicinājumus un uzdevumus?

   2. Par kādiem pienākumiem Tas Kungs prasīs atskaiti no tevis?

Mācības un Derību 70:5–18 māca, ka vīriem, kuriem bija uzticēts pārvaldīt atklāsmes un pavēles, bija jāpadara Baznīcas publikāciju iespiešana un izplatīšana par savu darbu. Mūsdienās Baznīcas augstākie pilnvarotie atsakās no saviem iztikas līdzekļiem, lai visu savu laiku ziedotu kalpošanai, tādēļ viņi saņem pieticīgu pabalstu, kas ir pietiekošs, lai parūpētos par sevi un savām ģimenēm.

Kāpēc ir pieņemami, ka Baznīcas vadītāji, kuri ir aicināti visu savu laiku ziedot kalpošanai, saņem naudas līdzekļus, lai parūpētos par savām vajadzībām?

Vai tu kādreiz esi dzirdējis kritiku par Baznīcu? Kādā veidā vajadzētu atbildēt uz kritiku par Baznīcu?

Lai saprastu situāciju Mācības un Derību 71. nodaļā, izlasi nākamo rindkopu. Lasot pievērs uzmanību tam, kā Baznīca un tās vadītāji tika kritizēti laikā, kad tika dota šī atklāsme.

Ezra Būts bija agrākais metodistu mācītājs, kurš pievienojās Baznīcai pēc tam, kad bija liecinieks kādai dziedināšanai. Viņš devās uz Misūri kā misionārs, bet bija vīlies, jo nespēja darīt brīnumus, lai pārliecinātu citus cilvēkus par patiesību. Turklāt brālis Būts neticēja, ka Džozefs Smits ir piemērots, lai būtu pravietis vai garīgais vadītājs. Viņš pret pravieti Džozefu Smitu kļuva ļoti kritisks, aizgāja no Baznīcas un uzrakstīja deviņas vēstules, kritizējot Baznīcu un tās vadītājus. Šīs vēstules, kas tika publicētas avīzē ar nosaukumu Ohio Star (Ohaio Zvaigzne), radīja cilvēkos nepatiku pret Baznīcu un tās vadītājiem. Pravietis Džozefs Smits rakstīja, ka Ezras Būta rakstītais bija „vēstuļu virkne, kas pēc savas nokrāsas, negodīguma un veltīgajiem mēģinājumiem gāzt Tā Kunga darbu, atklāja [Ezras Būta] vājumu, ļaunumu un neprātu, atstājot viņam kauna pieminekli, lai pasaule par to brīnītos” (skat. History of the Church, 1:216–217).

Saimonds Raiders, vēl kāds neapmierināts Baznīcas loceklis, iedeva dažu atklāsmju kopijas citam laikrakstam, cenšoties atrunāt cilvēkus no pievienošanās Baznīcai. Aģitācija, ko izvērsa Ezra Būts un Saimonds Raiders, kļuva par nopietnu problēmu.

Izlasi Mācības un Derību 71:1–4 un sameklē, ko Tas Kungs lika darīt pravietim Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam, lai mazinātu nelabvēlīgo attieksmi avīžu rakstu dēļ.

Pirmajā pantā pievērs uzmanību tam, kādā veidā Džozefam un Sidnijam bija jāpasludina evaņģēlijs. Kādu principu mēs varam mācīties no šī norādījuma par to, kā atbildēt uz kritiku par Baznīcu?

6. Atbildi savā studiju dienasgrāmatā uz jautājumu: „Ko tu vari darīt, lai sagatavotos atbildēt uz kritiku par Baznīcu vai tās vadītājiem?”

Tu vari pierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos — līdzās Mācības un Derību 71:1: Kad cilvēki kritizē Baznīcu, mēs varam dalīties patiesībās no Svētajiem Rakstiem un sekot Gara vadībai.

Attēls

Elders Roberts D. Heilzs

Elders Roberts D. Heilzs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, kā Gars var mums palīdzēt atbildēt uz kritiku par Baznīcu: „Atbildot citiem, katrs gadījums būs citādāks. Par laimi, Tas Kungs pazīst mūsu apsūdzētāju sirdis un zina, kā mēs visefektīvāk varam viņiem atbildēt.Kad patiesi mācekļi meklē vadību no Gara, viņi saņem iedvesmu, kas piemērota katrai sadursmei. Un katrā sadursmē patiess māceklis atbild tādos veidos, kas aicina Tā Kunga Garu” (skat. „Kristieša drosme — prasība mācekļiem”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 73. lpp.).

Izlasi Mācības un Derību 71:5–11 un sameklē, kādu padomu un mierinājumu Tas Kungs deva pravietim Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam, kad viņi atbildēja uz kritiku par Baznīcu. Tāpat pievērs uzmanību solījumiem, ko Tas Kungs viņiem deva 7. un 10. pantā.

Pievērs uzmanību, ka šī atklāsme tika vērsta uz diviem Baznīcas vadītājiem — pravieti Džozefu Smitu un Sidniju Rigdonu —, lai viņi satiktos ar tiem, kuri uzbruka Baznīcai, gan publiski, gan personiski, un censtos atmaskot šo cilvēku izplatītos melus. Parasti šis ir Baznīcas vadītāju pienākums, ja vien tas nav uzdots vai uzticēts priesterības vadītājiem. Tomēr Baznīcas jauniešiem vajadzētu būt gataviem atbildēt uz meliem par Baznīcu tā, kā iepriekš aprakstīja elders Heilzs.

Attēls

Elders Roberts D. Heilzs

Elders Heilzs deva padomu arī attiecībā uz attieksmi pret tiem, kuri kritizē Baznīcu un tās vadītājus: „Kā patiesiem sekotājiem, mūsu prioritātei jābūt citu labklājībai, nevis savas taisnības pierādīšanai. Jautājumi un kritika dod iespēju sniegties pretī citiem un parādīt, ka viņi ir svarīgi Debesu Tēvam un mums. Mūsu mērķim vajadzētu būt palīdzēt viņiem saprast patiesību, nevis aizstāvēt savu egoismu un pārliecināt par savu taisnību teoloģiskās debatēs. Mūsu sirsnīgās liecības ir visspēcīgākā atbilde, kādu spējam sniegt saviem apsūdzētājiem. Un šādas liecības var tikt sniegtas tikai mīlestībā un lēnprātībā” (skat. „Kristieša drosme”, 73.–74. lpp.).

Sidnijs Rigdons paklausīja Tā Kunga padomam un uzaicināja Ezru Būtu pievienoties viņam Ravennā, Ohaio, kur viņi publiski varētu apspriest vēstules, kuras Ezra sūtīja laikrakstam. Sidnijs uzaicināja arī Saimondu Raideru uz publiskām debatēm par Mormona Grāmatu. Abi vīri noraidīja uzaicinājumu. Sidnijs vēl aizvien liecināja par patiesību Ravennā un citās vietās.

7. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

   1. Kā Mācības un Derību 71:8–9 mācības var būt mierinājums tiem, kuri atbild uz kritiku par Baznīcu?

   2. Saskaņā ar 10. pantu, kāpēc mums nevajadzētu pārlieku raizēties, kad cilvēki kritizē Baznīcu?

Apdomā, ko tu darīsi, lai labāk sagatavotos atbildēt uz kritiku par Baznīcu.

8. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju Mācības un Derību 69.–71. nodaļu un to pabeidzu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: