1831. gada vasarā, kamēr pravietis Džozefs Smits pārraudzīja zemes iesvētīšanu vietā, kur svētajiem bija jāceļ Ciāna Indepencencē, Misūri, daži Baznīcas locekļi novērsās no Tā Kunga pavēlēm un pieļāva nopietnus grēkus. 27. augustā pravietis atgriezās Kērtlandē, Ohaio, un saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 63. nodaļā. Šajā atklāsmē Tas Kungs brīdināja svētos par ļaunuma un sacelšanās sekām, apsolīja svētības svētajiem, kuri būs uzticīgi pēdējās dienās, un mudināja Savus kalpus atcerēties par Viņa vārda svētumu.
Tas Kungs brīdina svētos par ļaunuma un sacelšanās sekām
Kādēļ, tavuprāt, ir svarīgi mums, kā Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem, dzīvot saskaņā ar savu pārliecību?
Pārlasi šīs stundas ievadu. Tad izlasi Mācības un Derību 63:1–2, 6 un sameklē, ko Tas Kungs teica ļaunajiem un dumpīgajiem.
Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi, lai Baznīcas locekļi atvērtu savas sirdis un uzklausītu Tā Kunga vārdus?
Pievērs uzmanību frāzei — „lai neticīgie pietur savas lūpas” (M&D 63:6). Šajā laikā daži Baznīcas locekļi bija pārstājuši ticēt Baznīcas patiesumam un publiski uzstājās pret Džozefu Smitu un citiem Baznīcas vadītājiem. Viens no Baznīcas kritiķiem, kurš pret Baznīcu uzstājās visvairāk, bija vīrs — vārdā Ezra Būts.
Pirms Ezra Būts pievienojās Baznīcai, viņš bija metodistu mācītājs. 1831. gada sākumā, pēc tam, ka viņš bija izlasījis Mormona Grāmatu, viņu ieinteresēja evaņģēlija Atjaunošana. Viņš devās uz Kērtlandi ar Džonu un Alisi Džonsoniem, lai satiktu pravieti. Džonsones kundze slimoja ar reimatismu, kas viņas rokā izraisīja sāpes, pietūkumu un stīvumu. Kad viņa pirmo reizi sastapa Džozefu Smitu, viņa nebija varējusi pacelt savu roku līdz galvai jau apmēram divus gadus.
„Intervijas laikā saruna izvērtās par notikumu, kurā bija vērojamas pārdabiskas spējas, tādas, kas tika piešķirtas apustuļu laikā. Kāds teica: „Šī ir Džonsones kundze ar slimo roku; vai šobrīd uz Zemes ir cilvēks, kuram Dievs ir piešķīris spēku, lai viņu izdziedinātu?” Pēc maza brītiņa, kad saruna iegāja citā gultnē, [Džozefs] Smits piecēlās un, dodoties pāri istabai, paņēma Džonsones kundzi aiz rokas un teica ļoti nopietnā un izteiksmīgā balsī: „Sieviete, Tā Kunga, Jēzus Kristus, Vārdā es tev pavēlu kļūt veselai,” un nekavējoties pameta istabu. … Džonsones kundze uzreiz bez piepūles pacēla [savu roku] un nākamajā dienā, dodoties atpakaļ uz mājām, viņa jau varēja pati nomazgāties bez grūtībām vai sāpēm” (Haydn’s History of the Disciples, citēts History of the Church, 1:215–216).
Attēls
Elzas Džonsones pleca dziedināšana
Padomā, kā tu justos, ja piedzīvotu šādu brīnumu.
Drīz pēc tam, kad Ezra Būts redzēja šo brīnumu, viņš tika kristīts.
Izlasi Mācības un Derību 63:7–9 un uzzini, ko Tas Kungs mācīja par zīmēm un ticību. Tad pabeidz šo principu: Ticība nenāk ar .
Kad Ezra Būts tika nokristīts, viņš saņēma priesterību un tika nosūtīts misijā uz Misūri. Viņš, acīmredzot, uzsāka savu misiju ar lielām gaidām, pieņemot, ka viņš spēs pievērst daudzus cilvēkus, rādot zīmes un veicot brīnumus. Tomēr, kad viņš bija sludinājis tikai neilgu laiku un nesaredzēja gaidītos rezultātus, Ezra Būts „novērsās” un atkrita no Baznīcas (Džozefs Smits, History of the Church, 1:216). Pravietis Džozefs Smits par Ezru Būtu izteicās: „Kad viņš beidzot saprata, ka svētības nāk pēc ticības, pazemības, pacietības un pārbaudījumiem un ka Dievs „pazemina”, pirms Viņš paaugstina; ka Glābējs nepiešķir viņam spēku, lai viņš satriektu cilvēkus un liktu tiem ticēt,” … tad viņš bija vīlies” (History of the Church, 1:216).
Izlasi Mācības un Derību 63:10–12 un uzzini, ko Tas Kungs mācīja par zīmēm un ticību. Tu vari pasvītrot vārdus vai frāzes 10. pantā, kas māca šādu principu: Zīmes tiek saņemtas ticībā, atbilstoši Dieva gribai.
Savā studiju dienasgrāmatā paskaidro, kāpēc mēs, tavuprāt, saņemam zīmes pēc tam, kad esam izrādījuši ticību. Izraksti viena vai divu cilvēku vārdus no Svētajiem Rakstiem, kas pieredzēja varenas zīmes jeb brīnumus, bet jau ātri vien palika neticīgi un netaisnīgi. (Ja tev vajag palīdzību, skat. 1. Nefija 17:43–45.)
Būtu labi paturēt prātā, ka zīmes un brīnumi ne vienmēr ir ārēji iespaidīgi. Mēs bieži varam saņemt zīmi vai pieredzēt evaņģēlija patiesumu klusā, personīgā veidā, izrādot ticību. Mēs varam izrādīt ticību, lūdzot, studējot Svētos Rakstus, gavējot, kalpojot un dzīvojot saskaņā ar evaņģēlija principiem.
Attēls
Meitene lasa Svētos Rakstus
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti, kā ticības izrādīšana ir palīdzējusi tev vai kādam tavam paziņam pieredzēt evaņģēlija patiesumu.
Kā minēts iepriekš, daži Baznīcas locekļi ne tikai meklēja zīmes, bet arī „novērsās no pavēlēm” (M&D 63:13), nopietni grēkojot. Izlasi Mācības un Derību 63:14–19 un pievērs uzmanību dažiem grēkiem, ko viņi izdarīja. Tu labāk sapratīsi 17. pantu, ja izpratīsi, ka netiklis ir cilvēks, kurš veic seksuālu grēku. Burvis ir cilvēks, kurš veic tādas aktivitātes, kurās izpaužas ļauno garu ietekme. Frāze „degošā uguns un sēra jūra” ir izmantota kā līdzība smagu ciešanu stāvoklim, kas sagaida ļaunos pēc nāves (skat. Mosijas 3:27). Tas attiecas arī uz „otro nāvi” Mācības un Derību 63:17 (skat. arī Svēto Rakstu ceļvedis, „Nāve, garīgā”,scriptures.lds.org).
Tu vari pasvītrot vārdus Mācības un Derību 63:16, kas māca šādu principu: Ja mēs citus uzlūkosim ar iekāri, mums nebūs Gara, un tādējādi mēs noliegsim ticību. Iekāre ietver arī pornogrāfijas skatīšanos.
Tas Kungs apsola svētības tiem, kuri paliks uzticīgi pēdējās dienās.
Atklāsmēs, kas pierakstītas Mācības un Derību 63. nodaļā, Tas Kungs runāja gan par iznīcību, kas nāks pār ļaunajiem pēdējās dienās, gan arī Viņš deva spēcīgus solījumus svētajiem.
Mācoties par Tā Kunga minēto iznīcību un solījumiem, atbildi uz dotajiem apgalvojumiem, izlasot ar tiem saistītās Svēto Rakstu atsauces un pierakstot tiem klāt patiess (P) vai nepatiess (N). Tu vari pasvītrot savos Svētajos Rakstos svarīgus principus, ko iemācies, pildot šo uzdevumu.
Pēdējās dienās ļaunie cilvēki, karojot cits citu iznīcinās. (Skat. M&D 63:32–33.)
Svētie viegli izvairīsies no visiem sodiem un iznīcības pēdējās dienās. (Skat. M&D 63:34.)
Kad Jēzus Kristus atgriezīsies, Viņš iznīcinās ikvienu ļaunu cilvēku, kurš atradīsies uz Zemes. (Skat. M&D 63:34.)
Tie, kuri ir uzticīgi, galu galā pārvarēs visus šīs dzīves pārbaudījumus. (Skat. M&D 63:47–48.)
Taisnīgie cilvēki, kuri nomira pirms Otrās atnākšanas, tiks augšāmcelti, kad Glābējs atgriezīsies uz Zemes. (Skat. M&D 63:49.)
Taisnīgie cilvēki, kuri dzīvos uz Zemes Otrās atnākšanas laikā, nekad nemirs. (Skat. M&D 63:50–51.)
1. apgalvojums ir patiess, un 2. apgalvojums ir nepatiess. Šis pravieša Džozefa Smita izteikums paskaidro, kāpēc 2. apgalvojums ir nepatiess: „Ir nepareizi domāt, ka svētie izvairīsies no visiem sodiem, kamēr ļaunie cietīs; jo visa miesa ir pakļauta ciešanām un „taisnīgie tik tikko izbēgs”; lai gan daudzi svētie izglābsies ticības dēļ, tomēr daudzi taisnīgie kritīs par upuri slimībām, sērgām utt., vājās miesas dēļ, un tomēr viņi tiks izglābti Dieva valstībā” (History of the Church, 4:11).
5. apgalvojums ir patiess, un 6. apgalvojums ir nepatiess.
Mācības un Derību 63:47 ietver Tā Kunga solījumu. Pabeidz doto principu, balstoties uz šo pantu: Ja mēs esam , tad mēs .
Kā Tas Kungs var tev palīdzēt „uzvarēt pasauli” tavā ikdienas dzīvē?
Kā jau pravietis Džozefs Smits paskaidroja, mēs nevarēsim izvairīties no visām grūtībām, kas būs šīs dzīves laikā. Tomēr, ja mēs būsim taisnīgi, mēs „tiksim izglābti Dieva valstībā” (History of the Church, 4:11). Studē Mācības un Derību 63:49 un sameklē, kādas svētības saņems tie, kuri uzticīgi pārvarēs pasauli.
Mēs varam izrādīt savu uzticību caur to, kā mēs lietojam Tā Kunga Vārdu, kā paskaidrots Mācības un Derību 63:59–64. Studējot šos pantus, meklē vārdus un frāzes, kas māca šādu principu: Jēzus Kristus Vārds ir svēts, un tas ir jāizrunā ar pietāti. Tu vari pasvītrot savos Svētajos Rakstos vārdus un frāzes, kas māca šo principu.
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti dažus gadījumus, kad esi pareizi lietojis Jēzus Kristus Vārdu. Pēc tam atbildi uz šādiem jautājumiem:
Kādēļ, tavuprāt, mēs izmantojam Glābēja Vārdu, kad lūdzam, liecinām vai izpildām priesterības priekšrakstus?
Ko tu vari darīt, lai, izrunājot Glābēja Vārdu, atcerētos, ka tas ir svēts un jāizrunā ar pietāti?
Šis princips neattiecas tikai uz Glābēja Vārdu. Padomā par citiem vārdiem vai lietām, kas „nāk no augšienes” un ir svētas. Tad padomā, kā tu vari pārliecināties, ka tu par tām runā „ar pietāti”.
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
Elders Dalins H. Oukss, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja, ka princips, kuru tu mācījies par Jēzus Kristus Vārda lietošanu, attiecas arī uz Debesu Tēva Vārdu: „Visā mūsu valodā nav svētāka vai nozīmīgāka vārda kā Dieva Tēva un Viņa Dēla, Jēzus Kristus, Vārds” („Reverent and Clean”, Ensign, 1986. g. maijs, 50. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: