Oficiālā deklarācija — 1 un tempļa darba nepārtrauktā attīstība

Daudzsievība ir atļauta vienīgi tad, ja to ir pavēlējis Tas Kungs, lai radītu pēcnācējus Savu mērķu piepildīšanai (skat. Jēkaba gr. 2:27–30). Kad pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kurā tika norādīts, ka viņam ir jāmāca daudzsievības princips, viņš stājās vairākās laulībās un 1840–to gadu sākumā arī vairākiem Baznīcas locekļiem atļāva piekopt daudzsievību. Šī iemesla dēļ turpmākajos gadu desmitos Baznīca pieredzēja pretestību no sabiedrības puses. „Pēc tam, kad prezidents Vilfords Vudrafs saņēma atklāsmi, viņš izdeva … Manifestu [Oficiālo deklarāciju — 1], kuru Baznīca atbalstīja, un 1860. gada 6. oktobrī tas stājās spēkā. Ar to daudzsievība Baznīcā tika izbeigta” (skat. Oficiālās deklarācijas — 1 ievadu). Šajā pašā laikā svētie cītīgi strādāja pie tempļu celtniecības, kuros viņi izpildīja glābšanas priekšrakstus savā un mirušo labā.

Vai tu vari iedomāties kādu taisnīgu cilvēku, kurš ir ticis apcietināts vai ieslodzīts, darot to, ko Dievs viņam pavēlēja?

Daudzi pēdējo dienu svēto vīrieši tika apcietināti un ieslodzīti, jo viņi turpināja paklausīt pavēlei piekopt daudzsievību pēc tam, kad ASV valdība izdeva likumus, kas daudzsievību aizliedza. Arī dažas sievietes tika apcietinātas, parasti tāpēc, ka neatklāja, kur atrodas viņu vīri, kuri slēpās, lai izvairītos no apcietinājuma.

Lasot tālāk sniegto rindkopu, pasvītro grūtības, ar kurām saskārās agrīnie Baznīcas locekļi, pakļaujoties Tā Kunga norādījumam piekopt daudzsievību:

1852. gada augustā, konferences laikā Soltleiksitijā, Baznīcas vadītāji publiski paziņoja, ka saskaņā ar Dieva pavēli vairāki Baznīcas locekļi piekopj daudzsievību. Daudzi Amerikas Savienoto Valstu reliģiskie un politiskie vadītāji iebilda pret šādām laulībām, jo tās uzskatīja par amorālām un necivilizētām. Pēdējo dienu svētie tika izsmieti publiskās runās, grāmatās, žurnālos un avīzēs. Amerikas Savienoto Valstu kongress izdeva likumus, kas ierobežoja Baznīcas locekļu brīvību un kaitēja Baznīcai ekonomiski, ierobežojot īpašumu daudzumu, kas Baznīcai varēja piederēt. Šo likumu dēļ, galu galā, vīrieši, kuriem bija vairāk par vienu sievu, tika apcietināti un ieslodzīti. Viņiem „tika aizliegts piedalīties vēlēšanās, liegtas tiesības uz privāto dzīvi mājās un tiesības uz citām pilsoniskajām brīvībām” (skat. Mūsu mantojums: Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas vēstures īss izklāsts [2006. g.], 96. lpp.). Līdz 1890. gadam simtiem uzticīgu pēdējo dienu svēto tika apcietināti daudzsievības piekopšanas dēļ. Citi bēga, lai izvairītos no apcietinājuma un ieslodzījuma. Šo apstākļu dēļ daudzas ģimenes cieta no stresa, bēdām, nabadzības un izsalkuma.

Attēls

Prezidents Vilfords Vudrafs

Šie sarežģītie apstākļi lika prezidentam Vilfordam Vudrofam caur lūgšanu meklēt Tā Kunga vadību, saistībā ar daudzsievību, ko piekopa svētie. 1889. gadā prezidents Vilfords Vudrafs lika Baznīcas vadītājiem pārtraukt mācīt daudzsievības principu. Tomēr daži cilvēki publicēja rakstus, ka Baznīca joprojām veicina daudzsievību. Šie raksti radīja pretestību Baznīcai arī turpmāk. 1890. gadā prezidents Vudrofs izdeva Manifestu, kas tagad ir pazīstams kā Oficiālā deklarācija — 1 Mācībā un Derībās.

Oficiālās deklarācijas — 1 pirmajās trīs rindkopās prezidents Vilfords Vudrafs paziņoja, ka ziņojumi, kuros tika apgalvots, ka Baznīca joprojām veicina daudzsievību, ir nepatiesi.

Izlasi Oficiālās deklarācijas — 1 ceturto un piekto rindkopu (sākot ar vārdiem „Tā kā Kongress ir ieviesis likumus”) un tam sekojošo prezidenta Lorenco Snova paziņojumu, kurš tolaik bija Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents. Pievērs uzmanību un pasvītro, ko prezidents Vudrafs lika svētajiem darīt.

Saskaņā ar prezidenta Lorenco Snova paziņojumu, kāpēc ir svarīgi, ka norādījums nenoslēgt jaunas poligāmās laulības nāca no Baznīcas prezidenta?

Ir svarīgi saprast, ka Baznīcas prezidents ir vienīgais cilvēks uz Zemes, kuram ir saistīšanās priekšrakstu atslēgas. Daudzsievība tiktu atzīta vienīgi caur priesterības atslēgām, kas bija dotas Baznīcas prezidentam (skat. M&D 132:7, 48).

Izlasi pirmo rindkopu no „Izrakstiem no prezidenta Vilforda Vudrafa uzrunas attiecībā uz manifestu”, kas atrodas aiz Manifesta. Pievērs uzmanību un pasvītro principu, ko prezidents Vudrafs mācīja svētajiem.

1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

   1. Kādu principu prezidents Vudrafs mācīja svētajiem?

   2. Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi saņemt liecību, ka Tas Kungs nekad neļaus Baznīcas prezidentam novest Baznīcu no ceļa?

Vairāki Baznīcas locekļi prātoja, kāpēc viņiem tika pavēlēts dzīvot saskaņā ar daudzsievības principu, bet tad pavēlēts to pārtraukt. Tas Kungs pavēlēja prezidentam Vudrafam uzdot svētajiem jautājumu. Izlasi trešo, ceturto un piekto rindkopu „Izrakstā no prezidenta Vilforda Vudrafa uzrunas attiecībā uz manifestu” (sākot ar vārdiem „Man nesen ir bijušas vairākas atklāsmes”), pievēršot uzmanību jautājumam, ko prezidents Vilfords Vudrafs uzdeva svētajiem.

Svētajiem draudēja briesmas pazaudēt Seintdžordžas Jūtas templi, Loganas Jūtas templi, Manti Jūtas templi un gandrīz pabeigto Soltleikas templi. Kāds svarīgs darbs tiktu pārtraukts, ja ASV valdība konfiscētu tempļus?

Attēls

Soltleikas templis celtniecības stadijā

Izlasi septīto rindkopu „Izrakstā no prezidenta Vilforda Vudrafa uzrunas attiecībā uz manifestu” (sākot ar vārdiem „… es skaidri redzēju”) un uzzini, ko prezidents Vilfords Vudrafs būtu darījis, ja Dievs viņam nebūtu pavēlējis paziņot Baznīcas vadītājiem pārtraukt daudzsievību.

Ko mēs varam mācīties no prezidenta Vilforda Vudrafa izteikuma — „es rakstīju to, ko Tas Kungs teica man rakstīt”?

Doktrīna, ko mēs varam mācīties no šī izraksta, ir šāda: Tas Kungs vada Savu Baznīcu caur atklāsmi, kas dota Baznīcas prezidentam.

2. Savā studiju dienasgrāmatā izpildi divus vai visus tālāk sniegtos uzdevumus:

   1. Padomā, kad tu esi pieredzējis, ka Tas Kungs vada Savu Baznīcu caur Baznīcas prezidentam dotu atklāsmi. Apraksti divus piemērus, par kuriem iedomājies.

   2. Uzraksti 2–3 teikumus par to, kā tava ticība šai mācībai ir ietekmējusi tevis veiktās izvēles.

   3. Pajautā kādam ģimenes loceklim vai draugam, kā viņš zina, ka Tas Kungs vada Savu Baznīcu caur Baznīcas prezidentam dotām atklāsmēm. Uzraksti, ko tu uzzināji no šīs sarunas.

Daži pēdējo dienu svētie pēc manifesta izdošanas turpināja noslēgt jaunas poligāmās laulības. 1904. gadā prezidents Džozefs F. Smits izdeva oficiālu paziņojumu, ka „visas poligāmās laulības ir aizliegtas un, ja kāds priesterības vadītājs vai Baznīcas loceklis nolems tās noslēgt vai tajās stāties, tiks uzskatīts, ka viņš ir grēkojis pret Baznīcu, … un tiks no tās izslēgts” (skat. Conference Report, 1904. g. aprīlis, 75. lpp.). Šis likums ir spēkā arī mūsdienās. Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklē LDS.org, izvēlies Gospel Topics un meklētājā ieraksti plural marriage.

Tālāk sniegtais paziņojums, kas ir Oficiālās deklarācijas — 1 ievads 2013. gada Svēto Rakstu izdevumā, tev palīdzēs atbildēt uz jautājumiem par pēdējo dienu svēto daudzsievības piekopšanu 19. gadsimtā.

Attēls

Prezidents Džozefs F. Smits ar ģimeni

„Bībelē un Mormona Grāmatā tiek mācīts, ka monogāmija ir Dieva noteikts laulības standarts, ja vien viņš nepavēl citādāk” (skat. 2. Samuēla 12:7–8 un Jēkaba gr. 2:27, 30). Pēc tam, kad Džozefs Smits bija saņēmis atklāsmi, 1840–to gadu sākumā Baznīcas locekļu vidū tika iedibināta daudzsievība (skat. 132. nodaļu). Laikaposmā no 1860–ajiem līdz 1880–ajiem gadiem Amerikas Savienoto Valstu valdība izdeva likumus, lai šo reliģisko praksi padarītu nelikumīgu. Galu galā šos likumus apstiprināja ASV Augstākā tiesa. Kad prezidents Vilfords Vudrafs bija saņēmis atklāsmi, viņš izdeva Manifestu, kuru Baznīca pieņēma kā autoritatīvu un saistošu 1890. gada 6. oktobrī. Ar to tika izbeigta daudzsievība Baznīcā.”

3. Pamatojoties uz to, ko tu šodien apguvi, ko tu atbildētu, ja kāds tev jautātu, vai pēdējo dienu svētie piekopj daudzsievību? Pieraksti savu atbildi savā studiju dienasgrāmatā.

Pēc tam, kad tika izdots Manifests, draudi no federālās valdības puses par tempļu un Baznīcas īpašumu atņemšanu mitējās. Tā kā tas vairs neradīja raizes, svētie varēja vairāk pievērsties tempļa darbam. 1893. gadā, 40 gadus pēc tam, kad Soltleikas templim tika ielikti pamati, prezidents Vilfords Vudrafs to iesvētīja, tādējādi tempļu kopskaitu palielinot līdz 4 tempļiem.

Attēls

Soltleikas templis

1894. gada aprīlī, gadu pēc Soltleikas tempļa iesvētīšanas, prezidents Vudrafs paziņoja, ka ir saņēmis atklāsmi, kas padarīja skaidrus saistīšanas priekšrakstus jeb mūžīgās saistīšanas. Pirms šīs atklāsmes Baznīcas locekļi, rīkojoties saskaņā ar savām zināšanām, bieži vien sasaistījās uz mūžību ar Baznīcas vadītājiem, nevis ar saviem vecākiem. Saskaņā ar jauno atklāsmi, kas pēc prezidenta Vudrafa teiktā bija „Dieva griba Viņa ļaudīm”, viņš svētajiem teica, lai viņi „izpēta savu ģimenes vēsturi tik tālu, cik vien tas iespējams, un tiek sasaistīti ar saviem priekštečiem. Lai bērni tiek sasaistīti ar saviem vecākiem un lai šī pēctecības līnija turpinātos tik tālu, cik vien iespējams” (Teachings of Presidents of the Church: Wilford Woodruff [2004. g.], xxxiv–xxxv).

Pamatojoties uz prezidenta Vudrafa izteikumu, mēs varam mācīties šādu principu: Mēs varam tikt sasaistīti ar saviem ģimenes locekļiem, tostarp arī ar tiem, kuri dzīvoja pirms mums, un ar tiem, kuri dzīvos pēc mums, izpildot saistīšanas priekšrakstu.

Attēls

ģimene pie Honkongas Ķīnas tempļa

4. Atbildi uz jautājumu savā studiju dienasgrāmatā: „Kā saistīšanās priekšraksti var tavai ģimenei un tev sniegt svētības šajā un nākamajā dzīvē?”

5. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju mācību stundu „Oficiālā deklarācija — 1 un tempļa darba nepārtrauktā attīstība” un to pabeidzu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: