Seminārs
16. daļa: 4. diena, Mācības un Derību 76:50–80


16. daļa: 4. diena

Mācības un Derību 76:50–80

Ievads

Kad pravietis Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons bija vīzijā redzējuši Dēla godību, Lucifera krišanu un pazušanas dēlu stāvokli, viņiem tika parādīti tie cilvēki, kuri piedalīsies taisnīgo augšāmcelšanās reizē, — celestiālās un terestiālās valstības iedzīvotāji.

Mācības un Derību 76:50–70

Tas Kungs atklāj celestiālās godības svētības un tās saņemšanas prasības

Attēls
Džona Džonsona māja

Istaba, kurā tika saņemta vīzija, kas pierakstīta Mācības un Derību 76. nodaļā.

1832. gada 16. februārī, strādājot pie Bībeles tulkojuma, pravietis Džozefs Smits veica iedvesmotas izmaiņas Jāņa ev. 5:29 panta formulējumā, kas attiecas uz taisnīgo un netaisnīgo cilvēku augšāmcelšanos (skat. M&D 76:15–17). Viņš ar Sidniju Rigdonu domāja par Jāņa aprakstīto taisnīgo un netaisnīgo cilvēku augšāmcelšanos, kad viņi saņēma vīziju, kas ietverta Mācības un Derību 76. nodaļā. Izlasi Mācības un Derību 76:50 un sameklē, kas tika parādīts Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam pēc pazušanas dēlu vīzijas. (Lasot var būt noderīgi zināt, ka vārds taisns šajā pantā nozīmē taisnīgs. Tu vari pierakstīt šo definīciju savu Svēto Rakstu grāmatas lappuses malā — līdzās Mācības un Derību 76:50.)

Izlasi Mācības un Derību 76:70 un pasvītro, kuri cilvēki atradās pirmajā ļaužu grupā, ko Džozefs un Sidnijs redzēja augšāmceltus taisnīgo augšāmcelšanās reizē. Šajā vīzijā Tas Kungs arī atklāja, kādiem ir jābūt tiem cilvēkiem, kuri mantos celestiālo valstību.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti virsrakstu — Kā kļūt par celestiālās godības cienīgu cilvēku. Izlasi Mācības un Derību 76:51–53 un zem virsraksta, savā studiju dienasgrāmatā, saraksti šajos pantos minētās īpašības, kas piemīt tiem cilvēkiem, kuri būs celestiālās valstības mantinieki. Centies atrast vismaz četras īpašības.

Lai tu labāk varētu saprast dažas tevis uzrakstītās frāzes, tev var būt noderīgi zināt, ka „[pieņemt] Jēzus liecību” (M&D 76:51) nozīmē personīgas atklāsmes ceļā iegūt liecību, ka Jēzus Kristus ir Glābējs, un rīkoties saskaņā ar šo liecību savā dzīvē. „Uzvarēt ar ticību” (M&D 76:53) nozīmē pārvarēt kārdinājumus un grēkus, pielietojot ticību Jēzum Kristum. Cilvēks tiek „apzīmogots ar apsolījuma Svēto Garu” (M&D 76:53; skat. arī M&D 132:7), kad Svētais Gars apstiprina, ka saņemtie priesterības priekšraksti un slēgtās derības ir Dievam pieņemamas. Šis apstiprinājums ir atkarīgs no cilvēka uzticības.

  1. Lai tu turpmāk labāk saprastu, kādam ir jābūt celestiālās godības cilvēkam, atbildi uz vienu vai vairākiem jautājumiem savā studiju dienasgrāmatā:

    1. Ko tu esi darījis, lai iegūtu liecību par Jēzu Kristu un to uzturētu stipru?

    2. Ko tu vari darīt, lai iegūtu vēl spēcīgāku liecību par Jēzu Kristu?

    3. Kā liecības saņemšana par Jēzu Kristu un Viņa baušļu turēšana var kādam palīdzēt kļūt celestiālās valstības cienīgākam?

Attēls
Jēzus Kristus

Tas Kungs atklāja, kādiem jābūt tiem cilvēkiem, kuri mantos celestiālo valstību, kā arī turpināja aprakstīt, kādas svētības saņems tās iedzīvotāji. Izlasi Mācības un Derību 76:54–68 un uzzini šīs svētības. Tu vari pasvītrot svētības, kas tev ir īpaši svarīgas.

Izlasi Mācības un Derību 76:69–70 un uzzini, kas notiek ar tiem, kuri ir celestiālās valstības cienīgi. Lasot var būt noderīgi zināt, ka vārds pilnība 69. pantā nenozīmē nevainojams; tas nozīmē — pilnveidots. (Skat. zemteksta piezīmi b, kas norāda uz Moronija 10:32–33.)

Lai gan tas, ka pieliekam vislielākās pūles baušļu turēšanā mūs nepadara pilnīgus, šīs pūles mums dod iespēju saņemt Glābēja labvēlību tikt attīrītiem caur „pilnīgo Izpirkšanu, caur [Viņa] asiņu izliešanu” (M&D 76:69). Katrs no mums var tik padarīts pilnīgs caur Jēzu Kristu un tikt paaugstināts kopā ar savām ģimenēm celestiālās valstības augstākajā pakāpē (skat. Moronija 10:32–33). Šī patiesība mūs var pamudināt turēt baušļus un saņemt glābšanas priekšrakstus, lai mēs varētu saņemt šīs lieliskās svētības. Tādējādi mēs varam tapt pilnīgi caur Jēzus Kristus Izpirkšanu. Tu vari pierakstīt šo principu savā studiju dienasgrāmatā — zem virsraksta „Kā kļūt par celestiālās godības cienīgu cilvēku”.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

    1. Kā principi, kas tiek mācīti Mācības un Derību 76:69–70, stiprina tavu ticību un iedvesmo tiekties pēc paaugstināšanas celestiālajā valstībā?

    2. Kā šajos pantos mācītie principi var mums palīdzēt pārvarēt bailes, tiecoties pēc celestiālās godības?

Mācības un Derību 76:71–80

Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons vīzijā redz terestriālo valstību

Ja tev būtu jājautā saviem draugiem, vai viņi tic, ka viņi var būt celestiālās valstības mantinieki un atgriezties pie Debesu Tēva, lai mūžīgi dzīvotu kopā ar savām ģimenēm, cik no viņiem, tavuprāt, teiktu, ka tam tic? Vai tu tici, ka tu vari mantot celestiālo valstību?

Bīskaps Džozefs L. Virtlins, prezidējošās bīskapības loceklis, liecināja: „Mēs visi esam celestiālās valstības kandidāti” (skat. Conference Report, 1952. g. apr., 118. lpp.). Tu vari pierakstīt šo apgalvojumu savā studiju dienasgrāmatā vai Svēto Rakstu grāmatas lappuses malā.

Lai gan visi cilvēki ir celestiālās valstības kandidāti, daudzi izvēlas nedzīvot atbilstoši savam potenciālam. Izlasi Mācības un Derību 76:71 un pasvītro, ko pravietis Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons tālāk redzēja vīzijā.

Pievērs uzmanību, kā Svētajos Rakstos tiek salīdzināta gaisma, ko dod mēness, un gaisma, ko izstaro saule, lai simboliski attēlotu atšķirību starp terestriālās un celestiālās valstības godību. Lai gan celestiālās, kā arī terestriālās valstības iedzīvotāji ir pieskaitāmi pie taisnīgo augšāmcelšanās, tie, kuri saņems celestiālos ķermeņus, tiks augšāmcelti ar lielāku godību un svētībām nekā tie, kuriem būs terestriālie ķermeni.

Izlasi Mācības un Derību 76:72–80 un sameklē, kā terestriālās valstības iedzīvotāji atšķiras no celestiālās valstības iedzīvotājiem.

Pārlasi Mācības un Derību 76:71–79 un pasvītro, kurš mantos terestriālo valstību. „Atcerieties, ka vienīgi Dievs, kurš pazīst katra cilvēka sirdi, var veikt galīgo spriedumu par cilvēkiem” (skat. Jāņa atkl. 20:12; 3. Nefija 27:14; M&D 137:9). (Skat. Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes [2005. g.], 157. lpp.). Vienīgi Tas Kungs pazīst mūsu sirdis; mums jābūt piesardzīgiem, izdarot spriedumus par to, kurš kuru valstību, mūsuprāt, iemantos.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kā cilvēki mūsdienās tiek ļaužu viltības apžilbināti?

Viena nozīmīga atšķirība starp celestiālās un terestriālās valstības mantiniekiem ir tajā, kā viņi pielieto liecību par Jēzu Kristu. Tie, kuri mantos terestriālo valstību, „nav drosmīgi Jēzus liecībā” (M&D 76:79). Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, skaidro:

Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs

„Ko nozīmē —— būt drosmīgam Jēzus liecībā?

Tas nozīmē — būt drosmīgam un drošam, izmantot visu spēku, enerģiju un spējas cīņā ar pasauli un izcīnīt labo ticības cīņu. … Pamats lielai drosmei un taisnīgumam ir paklausība visiem evaņģēlija likumiem. …

Būt drosmīgam Jēzus liecībā nozīmē — ticēt Kristum un Viņa evaņģēlijam ar nesatricināmu pārliecību. Tas nozīmē — zināt par patiesību un par Tā Kunga dievišķo darbu esamību uz Zemes.

Taču tas nav viss. Tas ir kas vairāk par ticību un zināšanām. Mums jābūt ne vien vārda klausītājiem, bet vārda darītājiem, kas nozīmē ko vairāk, nekā tikai ar lūpām atzīt Glābēja dievišķību, to vienkārši pasakot. Tas nozīmē — paklausīt, pakļauties un būt taisnīgam. …

Būt drosmīgam Jēzus liecībā nozīmē … „pastāvēt līdz galam”. (2. Nef. 31:20.) Tas nozīmē — dzīvot saskaņā ar mūsu ticību, darot to, ko mēs sludinām, un turēt baušļus” („Be Valiant in the Fight of Faith”, Ensign, 1974. g. nov., 35. lpp.).

Katram no mums ir potenciāls nokļūt celestiālajā valstībā, pateicoties mūsu izdarītajām izvēlēm. Rakstvietās, kuras studēji šajā mācību stundā, ir mācīts, ka, esot drosmīgi liecībā par Jēzu, mēs varēsim nokļūt Dieva celestiālajā valstībā. Pieraksti šo principu savā studiju dienasgrāmatā —zem virsraksta „Kā kļūt par celestiālās godības cienīgu cilvēku”.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

    1. Iedomājies kādu paziņu, kurš, tavuprāt, varētu būt drosmīgs liecībā par Jēzu Kristu. Kādas rakstura īpašības un rīcība ir parādījusi viņa drosmi?

    2. Kas tev ir palīdzējis būt drosmīgam liecībā par Jēzu Kristu?

  2. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

    Es studēju Mācības un Derību 76:50–80 un to pabeidzu (datums).

    Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: